Mediķu profesionālās organizācijas kopumā visai atbalstoši vērtē ieceri noteikt vakcināciju kā priekšnoteikumu darbam ar pacientiem

Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs aģentūrai LETA pauda atbalstu šādai pieejai. Vienlaikus mediķis stāstīja, ka atsevišķi ārsti šobrīd apgalvo, ka tādā gadījumā aizietu no darba. "Šiem cilvēkiem ir grūti atrast pamatotus argumentus. Man gan šķiet, ka daudziem tas ir vairāk tāds emocionāls protesta gājiens," teica Šilovs, pieļaujot, ka daļa no viņiem iespējams laika gaitā mainīs savu redzējumu vai arī tik un tā vakcinēsies, saglabājot savu negatīvo nostāju.

Mediķis pieļauj, ka potenciāli darbu pametīs maza daļa mediķu, kuru vidū būs arī tādi, kuri vēlēsies palikt veselības aprūpes nozarē, taču centīsies atrast kādu vietu, kur nebūtu kontakts ar pacientiem. Vienlaikus asociācijas vadītājs neizslēdza, ka daļa turpinās savu cīņu tiesā. Taču Šilovs pauda cerību, ka lielākā daļa šo kolēģu tomēr vakcinēsies un turpinās darbu.

Asociācijas vadītājs neslēpa pārsteigumu par faktu, ka mediķu vidū ir cilvēki, kas ir noskaņoti pret vakcināciju un paši to nedara sava skeptiskuma dēļ. "Man ir kauns dzirdēt kolēģus, kas strādā veselības aprūpes nozarē un cenšas propagandēt faktus, kas nav zinātnē balstīti," pauda Šilovs.

Arī Latvijas Māsu asociācijas valdes locekle Agita Melbārde-Kelmere, atsaucoties uz juristu un zinātnieku izteiktajiem argumentiem, uzskata, ka šāda pieeja būtu gan juridiski, gan ētiski pamatojama, jo, cilvēkiem vakcinējoties, tie, kuri to nevar darīt, kļūst vairāk pasargāti no riska saslimt.

"Nekāda zinātniskā skepse nevar būt attaisnojums. Protams, mums ir tiesības uz pašnoteikšanos, bet mums arī ir tiesības uz veselību un dzīvību. Balansējot šīs intereses, es domāju, ka obligāta vakcinācija būtu atbalstāma," skaidroja Melbārde-Kelmere, aicinot ņemt vērā, ka sabiedrības veselības apdraudējums šobrīd ir reāls un nopietns, savukārt pārliecība, ka vakcīna ir efektīva un droša, ir zinātniski pamatota.

Medicīnas darbiniece atzīmēja, ka veselības aprūpes darbiniekiem jau šobrīd Latvijā ir noteikta obligāta vakcinācija pret difteriju un B hepatītu, turklāt citās valstīs šis obligāto vakcīnu saraksts ir pat garāks. Šāda pieeja, pēc asociācijas valdes locekles paustā, ir pamatojama, jo tas ir apliecinājums tam, ka darba devējs rūpējas par saviem darbiniekiem un pacientiem.

Vaicāta, vai asociācijā nav dzirdēts par kādiem medicīnas darbiniekiem, kuri ir apņēmušies pamest darbu, ja šāda kārtība tiktu ieviesta, Melbārde-Kelmere sacīja, ka pašlaik šādu ziņu nav. Taču no savas praktiskās pieredzes mediķe ir dzirdējusi par šādiem gadījumiem. "Pastāv kolektīvi, kur 99% ir jau vakcinēti, bet viens darbinieks tomēr nav vakcinēts. Aprunājoties ar viņiem, saprotu, ka skepse nav pamatota, turklāt bieži šie cilvēki nogaida, bet es gan nezinu, ko tieši viņi gaida," stāstīja Melbārde-Kelmere, uzsverot, ka būtu jādomā, kā viņus motivēt.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris savukārt paziņoja, ka arodbiedrība šādu ieceri atbalstīs vien tad, ja mediķiem tiks "piešķirtas pilnīgas garantijas kā karavīriem, kurus sūta misijās, ka, ja gadījumā pēc vakcinācijas būs veselības problēmas, komplikācijas vai nāve, valsts nekavējoties segs visas nepieciešamās ārstēšanas, izmeklēšanas, rehabilitācijas vai kopšanas izmaksas vai kompensēs tuviniekiem zaudējumu".

Arī Šilovs šajā aspektā neizslēdz, ka tādējādi, ja blaknes, lai gan tās ir retas, tiktu kompensētas no valsts puses ne tikai caur slimības lapām, tas varētu daudzus motivēt vakcinēties. Tiesa, mediķa ieskatā, būtu jāizveido skaidrus kritērijus, kā nošķirt blaknes no nevēlamiem notikumiem, kas nav saistīti ar vakcināciju.

Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs, lūgts komentēt šo ieceri, pauda visai atbalstošu pozīciju, kā galveno argumentu minot, ka prasība pasargās pacientus no iespējamās infekcijas.

"Bija laiks, kad daudzi pacienti sūdzējās, ka inficējušies būdami slimnīcā, bet viņi jau var inficēties tikai no pacientiem vai darbiniekiem," skaidroja Kalējs. Tāpat viņš atgādināja, ka pērnā gada nogalē augsta saslimstība mediķu vidū sagādāja problēmas slimnīcām, kurām nācās iztikt bez darbiniekiem, kuri bija saslimuši vai atradās karantīnā.

Jau ziņots, ka valdība otrdien konceptuāli vienojās par vakcinācijas pret Covid-19 noteikšanu kā priekšnoteikumu darbam ārstniecības, sociālās aprūpes, izglītības un citās iestādēs.

Valdība vienojās, ka Tieslietu ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju, Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju līdz 14.jūlijam sagatavos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, paredzot virkni nosacījumu.

Valsts darba inspekcijas direktora vietniece Andra Auziņa Latvijas Radio atzina, ka iecerētā prasība dažās jomās strādājošajiem noteikt pienākumu obligāti vakcinēties pret Covid-19 ir epidemioloģiski pamatota, lai arī sagaidāms, ka darbinieki par to nākotnē varētu būt neapmierināti.