Likums par obligāto vakcināciju. Kā tas ietekmēs skolas, slimnīcas un pansionātus? ^{Apriņķis.lv}

Ņemot vērā, ka starp profesijām, uz kurām varētu attiekties likuma norma par obligāto vakcināciju, ir pedagogi, mediķi un sociālie darbinieki, “Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar Ikšķiles pirmsskolas izglītības iestādi “Urdaviņa”, SIA “Siguldas slimnīca” un Valsts sociālās aprūpes centru “Zemgale”, lai uzzinātu, kā šajās iestādēs līdz šim veicies ar darbinieku vakcināciju, kā arī – kāda būs to rīcība minētā likuma pieņemšanas gadījumā.

Izglītības iestādēs jau tāpat ir pedagogu deficīts

Pirmsskolas izglītības iestādē “Urdaviņa”, kas atrodas Ikšķilē, ir 72 darbinieki. Iestādes vadītāja Valda Krinkele atzīst, ka tas ir daudz, jo “Urdaviņā” daudz grupiņu, tas ir salīdzinoši liels bērnudārzs. Ņemot vērā, ka pret vīrusu Covid-19 nevakcinētajiem darbiniekiem vismaz reizi nedēļā obligāti jāveic attiecīgs tests, V. Krinkelei ir aptuveni zināms, cik viņas padoto vēl nav vakcinējušies. Aptuveni zināms tāpēc, ka ir atvaļinājumu laiks, pilnīgi iespējams, ka daži “Urdaviņas” darbinieki vakcinācijas kursu izgājuši pēdējā mēneša laikā. Pašreiz katru dienu strādā 22 darbinieki, no viņiem iknedēļas testi vajadzīgi mazāk nekā trešajai daļai – septiņiem cilvēkiem. Pārējie 15 jau ir vakcinējušies.

Runājot par visiem bērnudārza darbiniekiem kopumā, iestādes vadītāja saka: “Vakcinējušies mēs esam jau vairāk nekā puse. Es domāju, ka no 72 darbiniekiem sapotējušies pret Covid-19 ir jau kādi 40. Vēl ir tādi, kas ir izslimojuši, un arī tādi, kuri atrodas vakcinācijas procesā. Viņiem jānogaida tās 14 dienas, lai varētu iegūt šo Covid-19 sertifikātu.” Izslimojušo gan Ikšķiles bērnudārzā neesot daudz – pagājušā gada vēlā rudenī bijuši atsevišķi inficēšanās gadījumi, bet tiem nesekoja vairāku darbinieku saslimšana, slimošana arī neesot bijusi smagā formā. Valda Krinkele uzskata, ka līdz šim šo pandēmijas laiku viņas vadītajai iestādei izdevies pārdzīvot samērā viegli.

Jautāta, vai “Urdaviņā” ir arī tādi darbinieki, kuri jau kategoriski pateikuši, ka nekādā gadījumā nevakcinēsies, vadītāja atbild: “Principā tādu, kas tieši man būtu teikuši, ka noteikti nepotēsies, nav. Es zinu divus darbiniekus, kuriem ir veselības problēmas un ir jādomā, vai viņi varēs vakcinēties un kā būs tālāk – vai viņi varēs strādāt vai nevarēs. Tas gan tiešām ir saistīts ar viņu veselības problēmām. Es domāju, ka šobrīd, kad vispār trūkst skolotāju, kas varētu strādāt, būtu ļoti muļķīgi vēl kādu no viņiem atbrīvot no darba.”

Kā izrādās, gaidot jauno mācību gadu, šajā Ikšķiles bērnudārzā ir četras brīvas darba vietas pirmsskolas skolotājiem. “Tā izvēle nav tāda ļoti vienkārša,” saka V. Krinkele. “Nebūtu slikti, ja nevakcinētam darbiniekam varētu pateikt, ka tad viņa vietā tiks pieņemts cits, bet nav jau gribētāju. Es nezinu, ko izglītības iestāžu vadītāji darīs, jo nav jau to pedagogu, kurus ņemt vietā.” Jāpiebilst, ka “Urdaviņā” tik daudz vakanču ir pat ar visu to, ka pašvaldība visu laiku no sava budžeta piemaksājusi pie pedagogu algām, tāpēc Ikšķilē skolotāju atalgojums vienmēr bijis manāmi lielāks nekā kaimiņu novados.

Jautāta, vai šādā situācijā kaut ko atrisinās likuma norma par pedagogu obligāto vakcināciju pret Covid-19, bērnudārza “Urdaviņa” vadītāja saka: “Protams, nebūtu jau slikti, ja nevakcinētos darbiniekus varētu pārcelt uz citiem amatiem, tikai izglītības iestādēs tādu nemaz nav. Principā mums tikai lietvedis savus pienākumus varētu pildīt attālināti. Grāmatvežu mums vairs nav, bet skolotājam strādāt attālināti pirmsskolas izglītības iestādē nav iespējams.

Ja Saeima šādu likumu tiešām pieņems, nav jau to citu variantu, kurus šiem darbiniekiem piedāvāt. Tas nozīmē, ja tāds likums tiks pieņemts, tad man kā iestādes vadītājai nevakcinētos darbiniekus būs jāatlaiž. Tajā pašā laikā, ja es tā izdarītu, man arī nāksies slēgt zināmu skaitu bērnudārza grupiņu, jo tur vienkārši nebūs kam strādāt…”

Valda Krinkele atzina, ka viņu ļoti uztrauc, vai Saeima izlems nobalsot par tādu likuma normu, jo bērnudārza vadītāja nezina, vai viņai būs, kas strādā. Mūžīgas trūkstošo pedagogu aizvietošanas nevarēs būt, jo skolotāju darba laiks jau tā ir pietiekami ilgs, turklāt tas ir darbs ar bērniem, bet katrā grupiņā ir 26–27 mazuļi.

“Ja likuma normu par obligāto vakcināciju pieņems tādu, kā pagaidām plānots, tad tā mūsu iestādes darbam drīzāk kaitēs, nekā būs kāds labums,” V. Krinkele noskaņota samērā skeptiski. Bērnudārza vadītāja uzskata, ka ne vienmēr visu var panākt ar bargu likumu, varbūt arī šoreiz jāmeklē citi risinājumi.

Jāņem vērā arī tas, ka pirmsskolas skolotājs nav tā prestižākā profesija. Ja tikai cilvēkiem nāksies pieņemt kādu lēmumu un viņiem būs iespēja strādāt citur, no darba izglītības iestādē viņi varētu šķirties samērā viegli. Tas attiecas uz lielākajām pilsētām un praktiski visu Pierīgas reģionu. Cita situācija būs tajos reģionos, kur vakantās darba vietas saskaitāmas uz vienas rokas pirkstiem – tur cilvēki ciešāk turēsies pie saviem amatiem un neskries uzreiz projām, drīzāk piekritīs vakcinēties.

Nevakcinēts mediķis ir drauds pacientam

Kategorisks viedoklis par vakcināciju ir SIA “Siguldas slimnīca” valdes loceklim Valdim Siļķem: “Mūsu slimnīcā situācija ir diezgan apmierinoša, bet mans uzskats ir tāds, ka, strādājot šādā profesijā [mediķa – aut.], cilvēkiem ir jābūt vakcinētiem. Nedrīkst būt tā, ka mediķis pats par sevi ir kā riska faktors slimniekam.” Siguldas slimnīca esot salīdzinoši neliela, tomēr arī tajā darbinieku ir samērā daudz – ap 250. V. Siļķe lēš, ka līdz šim brīdim pret Covid-19 sapotējušies apmēram 70–75% darbinieku.

Ir arī daži tādi mediķi, kuri paziņojuši, ka viņi ir kategoriski pret vakcinēšanos. “Droši vien, ka rudenī viņi vairs nevarēs tikt pielaisti pie darba. Ja esam medicīnā, bet mums ir tāda attieksme, tad tas nozīmē, ka mūsu zināšanas savā jomā ir tik niecīgas, ka tas vien jau ir drauds pacientam. Es domāju, ka katram, kurš ir mācījies par infekciju slimībām un to izplatību, jābūt apmēram skaidram, ka šajā gadījumā vakcinācija ir pilnīgi nepieciešama,” uzskata slimnīcas vadītājs.

Ja likumprojekts par obligāto vakcināciju kļūs par likuma normu, Siguldas slimnīcas vadītājs būs gatavs to izmantot. Jautāts, vai nevakcinētos darbiniekus būs iespējams pārcelt citos amatos, V. Siļķe saka: “Pagrabā tik daudz apkopēju nevajag, lai uz turieni vairāki tiktu pārcelti. Medicīnā ir diezgan grūti pārcelt cilvēkus darbā, kur viņiem nebūtu saiknes ar pacientiem. Savukārt pacientam ir jābūt drošam, ka viņš no mediķa tā stulbuma dēļ nedabūs infekciju.”

Un V. Siļķe turpina: “Citādi jāskata situācija, kad darbiniekam ir pamatots medicīnisks iemesls atteikties no vakcinēšanas. Ja uz vakcīnām iespējamas anafilaktiskas reakcijas, protams, to var saprast, to problēmu kaut kā būs jārisina – vai nu ar biežiem testiem, vai kaut kā citādi, piemēram, pārceļot citā darbā. Ja darbinieks nevakcinējas bez iemesla – kaut kādas muļķīgas tiepības dēļ, tas nozīmē, ka šim cilvēkam, kurš strādā medicīnā, izpratne par infekciju slimībām ir ļoti niecīga.”

Strādātgribētāju rindas, ar kuriem aizvietot atlaistos darbiniekus, Siguldā neesot, kvalificēti mediķi arī tur ir deficīts. Tomēr arī šī problēma, protams, tikšot risināta. Kā izteicās Siguldas slimnīcas vadītājs, var gadīties, ka būs jāierobežo kādu pakalpojumu sniegšana vai arī vairāk jāorientējas uz citiem pakalpojumiem, kuru sniedzēji būs vakcinēti. Droši vien kaut kādi lēmumi būs jāpieņem. Vidējais medicīniskais personāls darba tirgū šobrīd esot ļoti liels deficīts.

Pansionātos ar katru darbinieku runā individuāli

Valsts sociālās aprūpes centram (VSAC) “Zemgale” ir vairākas filiāles, viena no tām atrodas Ropažos. Iestādes sabiedrisko attiecību speciālists Mihails Staričenko, atbildot uz “Rīgas Apriņķa Avīzes” jautājumiem, pastāstīja par situāciju ar darbinieku vakcināciju pret Covid-19 visā sociālās aprūpes centrā kopumā.

Kā atklāja M. Staričenko, šobrīd pilnu vakcinācijas kursu veikuši vairāk nekā 60% centra darbinieku. Uz jautājumu, kādēļ tomēr tik maz, ja reiz pansionātu darbinieki jau sākotnēji bija starp prioritārajām grupām, sabiedrisko attiecību speciālists to skaidro sekojoši: “Vairākums mūsu nevakcinēto darbinieku ir cilvēki gados, arī tādi, kas jau sasnieguši pensijas vecumu. Filiāļu vadītāji ar katru darbinieku individuāli izrunā iemeslus, kādēļ tas nav vakcinējies. Lielākā daļa darbinieku nespēj to argumentēti pamatot, līdz ar ko nākas secināt, ka galvenais iemesls tomēr ir bailes. Cilvēkiem pietrūkst informācijas, darbinieks nezina, kas ar viņu notiks pēc šīs vakcinācijas.

Šajā situācijā Pakalpojumu nodrošināšanas nodaļa uz katru mūsu filiāli dodas ar prezentāciju, lai izglītotu cilvēkus, kliedētu viņu aizspriedumus, mītus par vakcināciju, lai iedrošinātu darbiniekus vakcinēties.” Ņemot vērā, ka šī pieeja katram darbiniekam ir individualizēta, tā dod labus rezultātus.

Ja Saeima pieņems likumu par obligāto vakcināciju, VSAC “Zemgale” attiecīgi rīkosies. Darbinieki, kuri bez pamatota iemesla atteiksies vakcinēties pret vīrusu, uz trim mēnešiem tiks atstādināti no savu amata pienākumu pildīšanas. Arī šajā laikā ar viņiem tiks veiktas sarunas. Katrs gadījums tiks izskatīts individuāli, bet pēc vienotas pieejas – vai šo darbinieku nāksies atlaist, vai tomēr nevajadzēs.

Visdrīzāk, ka nevakcinētos darbiniekus tomēr atlaidīs, ja vien šo triju mēnešu laikā viņi savu viedokli nebūs mainījuši. “Pats svarīgākais mūsu iestādē ir tas, lai būtu izpildīts pienākums sniegt drošu pakalpojumu klientiem. Tas mums ir pirmajā vietā,” uzsver Mihails Staričenko.

Sabiedrisko attiecību speciālists Staričenko arī pastāstīja, ka tādu amatu, uz kuriem varētu pārcelt nevakcinētos darbiniekus, praktiski neesot. Sevišķi tas attiecas uz VSAC filiālēm, jo tajās nevar strādāt, nekontaktējoties ar klientiem un kolēģiem. Šobrīd VSAC “Zemgale” darbinieku pietiekot. Savukārt individuālā pieeja, ar kuras palīdzību tiek mēģināts palielināt vakcinēto darbinieku īpatsvaru, maziem soļiem, bet dod gaidīto rezultātu.

Mihails Staričenko prognozē, ka līdz oktobrim, kad varētu būt jāķeras pie radikālākām metodēm, situācija būs vēl labāka. Paredzams, ka vēl daudzi vakcinācijas pretinieki mainīs savus uzskatus, līdz ar to iespējamā darbinieku deficīta problēma būs daudz mazāka un kaut kādā veidā atrisināma.