Menu
 

Ārstu biedrības prezidenti bažīgu dara, ka finansējuma nepalielināšana veselības aprūpei nākamgad vēl mazāk motivēs tajā strādāt

  • Autors:  LETA
Foto - LETA Foto - LETA

Nepietiekama finansējuma paredzēšana nākamā gada valsts budžetā veselības aprūpei rada bažas, ka arvien mazāk paliek motivācijas strādāt Latvijas medicīnā, otrdienas rītā intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

Viņa uzskata, ka šobrīd mēs nevaram runāt tikai par mediķu izdegšanu Covid-19 dēļ, bet būtiska loma ir arī finansējumam un šajā gadā izmaksātās piemaksas par darbu ar Covid-19 pacientiem ir jāturpina izmaksāt.

"Jau 30 gadus politiskā retorika veselības aprūpē ir, ka naudas visam nepietiek, tāpēc visiem iedosim mazliet," atzīmē Aizsilniece, un piebilda, ka tikmēr vairums Eiropas Savienības valstu, tajā skaitā Lietuva un Igaunija, esot radušas iespēju veselības aprūpei novirzīt būtiski lielākus valsts budžeta līdzekļus, kas pietek visu svarīgāko nozares vajadzību finansēšanai.

"Jāatceras, ka viens no svarīgākajiem motivātoriem, kāpēc jaunie mediķi iesaistījās cīņā ar Covid-19, bija solīdas piemaksas par darbu ar Covid-19 pacientiem. Mums jau tagad trūkst speciālistu, arvien nav pārskatīti tarifi un darba slodzes, ko noteikti nevar uzskatīt par motivāciju strādāt medicīnā," sacīja Aizsilniece.

Jau ziņots, ka Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMA) uzskata, ka nav iespējams lemt par veselības nozares finansējumu 2022. līdz 2024.gadam, būtiski nemainot politiķu izpratni par sabiedrības veselību un nozares nozīmību valsts attīstībā.

Kā aģentūru LETA informēja organizāciju pārstāvji, tāpēc nozares profesionālās organizācijas neatbalsta Veselības ministrijas (VM) un Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto veselības nozares finansējuma plānu nākamajiem gadiem, "jo tas ne tikai nepilda iepriekš dotos solījumus, bet arī neparedz palielināt nozares finansējuma īpatsvaru kopējā valsts budžetā atbilstoši iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozei".

LĀB, LJĀA un LMA uzsver, ka joprojām lēmumpieņēmējiem neesot izpratnes par veselības nozares aktuālajām problēmām, tāpēc netiekot piedāvāti ilgtspējīgi risinājumi veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai un finansēšanai. Tas, pēc organizāciju paustā, attiecas gan uz akūto cilvēkresursu un atalgojumu jautājumu, gan "neatbilstošajiem pakalpojumu tarifiem un stagnējošu valsts kompensējamo zāļu sistēmu".

Nozares profesionālās organizācijas sagaida, ka līdz ar nākamā gada budžeta apstiprināšanu tiks ieviests arī jaunais mediķu atalgojuma modelis, kas nodrošinās skaidrus atalgojuma aprēķināšanas principus visām amatu grupām un solīto algu palielināšanu visiem nozarē strādājošajiem. Vienlaikus LĀB, LJĀA un LMA ir kategoriski pret, ka mediķu atalgojuma jautājumu pretnostata citām objektīvām nozares vajadzībām, piemēram, akūtai papildu finansējuma nepieciešamībai onkoloģijai un psihiatrijai.

 

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.