Menu
 

Briģis: Strauji pieaugošo saslimstību ar Covid-19 varētu ierobežot tikai "lokdauns"

  • Autors:  LETA
Foto - LETA Foto - LETA

Strauji pieaugošo saslimstību ar Covid-19 varētu ierobežot tikai "lokdauns", kad cilvēki vispār neiziet uz ielām, aģentūrai LETA sacīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis.

Viņš norādīja, ka vakar valdības pieņemtie ierobežojumi ir virzīti vakcinācijas aptveres palielināšanai. "Lai saredzētu efektu no vakcinācijas aptveres palielināšanas, nepieciešams laiks. Taču pašlaik Latvijā ārkārtīgi strauji pieaug saslimstība un bez diezgan krasiem ierobežojošiem pasākumiem efekts diezin vai būs redzams," sacīja profesors.

Viņš atzina, ka pagaidām valdība uz straujiem ierobežojušiem pasākumiem nav gatava, jo tā ņem vērā uzņēmējdarbības vajadzības, kā arī iedzīvotāju psiholoģisko gatavību ierobežojumiem. "Ja ir krasa pretošanās un nepieņemšana, tad arī sagaidāmais efekts diezin vai būs labs. Iedzīvotāji psiholoģiski pašlaik nav sapratuši situācijas nopietnību, un valdība savos lēmumos to droši vien ņem vērā, taču tas ir tikai mans minējums, un precīzāk savus lēmumus var skaidrot valdība," pauda Briģis.

Uz vaicājumu, kādi ierobežojumi pašlaik būtu efektīvi, lai mazinātu saslimstības izplatību, profesors atzina, ka pašlaik saslimstības pieauguma ātrums jau ir tāds, kas prasa diezgan krasus ierobežojumus. "Pats sliktākais, kas iedzīvotājiem visvairāk nepatiks, būs tas, ka ierobežojumi būs nepieciešami arī vakcinētajiem cilvēkiem. Kā zināms, 15-17% vakcinēto iedzīvotāju inficējas. Pie tik augstas saslimstības kā patlaban varbūtība, ka vakcinētie sastaps kādu inficēto ārpus mājas, ir diezgan augsta. Tas ir pamatojums, kādēļ ir jādomā par ierobežojumiem arī vakcinētajiem," norādīja Briģis. Viņš skaidroja, ka vakcinācija cilvēkiem bija cerība, ka nebūs ierobežojumu, taču, ja situācija krasi pasliktinās, tad nav izvēles.

Uz jautājumu, vai vēl ir laiks nogaidīt ar kardināliem ierobežojumiem, profesors skaidroja, ka patlaban valdība kā kritēriju ierobežojumiem ir izvēlējusies slimnīcu piepildījumu ar Covid-19 pacientiem. "Rēķinot, ka katru nedēļu slimnīcu piepildījums pieaug par 40%, slimnīcās katastrofālais stāvoklis iestāsies pēc trijām līdz četrām nedēļām. Ja vadība izšķiras gaidīt, tad tas būs tas robežpunkts, kurā nāksies pieņemt krasus ierobežojumus," prognozēja Briģis.

Profesors atzina, ka pakāpeniska ierobežojumu ieviešana nav efektīva un viens no iemesliem ir iedzīvotāju līdzestība. "Ja ir zema iedzīvotāju sadarbība, tad pakāpeniski ierobežojumi ir mazefektīvi, par ko pārliecinājāmies jau pavasarī. Krasākais no ierobežojumiem būtu pilnīgs "lokdauns", kad cilvēki neiziet uz ielām vispār," sacīja profesors.

Viņš skaidroja, ka pašlaik iedzīvotāji neapzinās situācijas nopietnību, jo dzīve apkārt notiek. To cilvēki sapratīs vien tajā brīdī, kad, piemēram, avārijas vietā neieradīsies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde un nāksies nomirt automašīnas vrakā vai pašam aizkļūt līdz slimnīcai, kurā Covid-19 pacientu dēļ nebūtu iespējams saņemt palīdzību. Tas būtu ļoti nepatīkami tik tālu nonākt, taču tāds brīdis var pienākt, situācijas nopietnību pamatoja Briģis, piebilstot, ka tā ir valdības izšķiršanās par to, uz kādiem soļiem sabiedrība ir gatava.

Jau vēstīts, ka valdība otrdien apstiprināja jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu, kas aizstās līdzšinējos Ministru kabineta "noteikumus Nr.360". Jaunie noteikumi stāsies spēkā 11.oktobrī.

Noteikumi paredz vienkāršot epidemioloģisko prasību regulējumu, lai tas būtu vieglāk uztverams, vienlaikus nosakot pienākumu konkrētu profesiju pārstāvjiem obligāti vakcinēties pret Covid-19, kā arī palielinot pakalpojumu skaitu, ko iespējams saņemt tikai ar Covid-19 drošības sertifikātiem vai testiem.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.