Cigarešu smēķēšanas izraisīto slimību Top 5

Mūsdienās jau vairs nav nekāds noslēpums, ka cigarešu smēķēšana pamazām un nenovēršamai nogalina ikvienu to lietotāju, tomēr ļoti bieži smēķētāju nāvi ievada nopietni veselības traucējumi un visai briesmīgas slimības. Smēķēšana kaitē gandrīz visiem cilvēka orgāniem, tostarp plaušām, sirdij, asinsvadiem, acīm, mutei, reproduktīvajiem orgāniem, kauliem, urīnpūslim un gremošanas orgāniem.

Plaušu vēzis ir nāvējošākais no vēža veidiem – no tā ik gadu mirst vairāk cilvēku nekā no jebkuras citas onkoloģiskas slimības. Savukārt cigarešu smēķēšana ir cēlonis gandrīz 90% plaušu vēža gadījumu. Plaušu vēzi ik gadu atklāj vairāk nekā tūkstotim Latvijas iedzīvotāju. Un gandrīz 40% gadījumu to atklāj pēdējā stadijā, kad jau ir izveidojušās metastāzes.

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) – HOPS ietekmē vairāk nekā 5% pasaules iedzīvotāju. Slimība izpaužas kā progresējošs elpas trūkums vai pat smakšana. To gandrīz vienmēr izraisa smēķēšana. HOPS ir slimība, kas nav pilnībā izārstējama, taču, atmetot smēķēšanu, ievērojot pareizu dzīvesveidu, var uzlabot slimnieka veselības stāvokli. 20% smēķētāju un 50% ilgstošu smēķētāju saslimst ar HOPS.

Sirds un asinsvadu slimības – tabakas dūmos esošās ķīmiskās vielas bojā asins šūnas un kaitē sirdsdarbībai. Cigarešu dūmos veidojas oglekļa monoksīds, kas ir galvenais smēķētāju sirds un asinsvadu slimību cēlonis. Smēķēšana izraisa artēriju sašaurināšanos un nosprostošanos, samazinot asins un skābekļa plūsmu uz sirdi. Smēķēšanas radītie kaitējumi palielina, piemēram, aterosklerozes risku, kas savukārt izraisa infarktu un insultu.

Insults ir pēkšņs smadzeņu bojājums, kas rodas un attīstās asinsvada nosprostojuma dēļ vai asinsvada plīsuma dēļ. Smēķēšana bojā asinsvadus un insulta gadījumā bloķē asins piegādi smadzenēm. Smadzeņu šūnām tiek atņemts skābeklis, un tās pamazām iet bojā. Insults var izraisīt paralīzi, neskaidru runu un mainīt smadzeņu darbību. Insults var izraisīt gan nāvi, gan arī invaliditāti uz visu atlikušo mūžu.

Astma ir hroniska plaušu slimība, kas apgrūtina gaisa iekļūšanu plaušās jeb elpošanu. Smēķētājiem ir augsts astmas risks, jo cigarešu dūmi kairina gaisa kanālus un var izraisīt arī pēkšņas un smagas astmas lēkmes. Savukārt cilvēkiem, kuru māte smēķēja grūtniecības laikā vai bija pakļauta pasīvai smēķēšanai, ir paaugstināts risks saslimt ar astmu.

Smēķēšana var ietekmēt arī reproduktīvo veselību, izraisīt impotenci, kā arī redzes problēmas vai pat aklumu. Jāatceras, ka nopietnas veselības problēmas izraisa arī pasīvā smēķēšana, jo kaitīgie cigarešu dūmi nešķiro, vai tos ieelpo pats smēķētājs vai arī to spiesti darīt apkārtesošie. Smēķētājiem ir arī augstāks diabēta risks. Cigarešu smēķēšana kopumā iedragā cilvēka imūnsistēmu un samazina organisma spējas pretoties visdažādākajām slimībām. Tāpēc vienmēr ir jāatceras, ka nekad nav par vēlu atmest smēķēšanu, jo organismam piemīt lielas atjaunošanās spējas, ja vien to regulāri neindē ar vielām, ko satur cigarešu dūmi.

Smēķēšanas atmešana gan nav vienkāršs process, jo kopumā vismaz četri no desmit ikdienas smēķētājiem vēlas smēķēšanu atmest, tomēr tikai retajam tas izdodas ar pirmo reizi. Daļai izdodas šo kaitīgo ieradumu atmest, pakāpeniski samazinot izsmēķēto cigarešu skaitu, citiem tas izdodas pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem.  Vēl citiem cigarešu smēķēšanu izdodas atmest, sākotnēji pārejot uz mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām. Visos gadījumos būtisks speciālistu ieteikums ir smēķēšanas atmešanu apvienot arī ar citu ieradumu maiņu.  Ļoti ieteicams smēķēšanas ieradumu aizstāt ar kādu citu, kas uzlabo veselību vai raisa pozitīvas emocijas. Katram tas būs kaut kas savs, bet jebkurā gadījumā tas būs daudz labāk, nekā turpināt smēķēt cigaretes.