Menu

Zelta rudens tumšā puse: kā cīnīties ar stresu Apriņķis.lv

  • Autors:  Ieva Zvagule, "Euroaptiekas" farmaceite
  • Komentāri
Zelta rudens tumšā puse: kā cīnīties ar stresu Publicitātes foto

Līdz ar krāšņajām rudens lapām, gardajām dabas veltēm un sabiedriskās dzīves sezonas atsākšanos mums neizbēgami jāsastopas arī ar aizvien vēsākiem rītiem, tumšākiem vakariem un drēgnākiem laikapstākļiem. Daudziem cilvēkiem papildus slodzei darbā un mācībās tas rada pastiprinātu stresu. Kā izvairīties no stresa un ko darīt, lai to mazinātu?

Protams, var jau teikt, ka mocīt sevi ar uztraukšanos ir bezjēdzīgi: ja situāciju ir iespējams labot, uztraukumam nav pamata; ja neko nevar darīt, uztraukums tik un tā nepalīdzēs. Taču visi cilvēki savā reizē uztraucas. Censties apslāpēt stresu nebūs lielas jēgas, jo tā uzkrāšanās ilgtermiņā var novest pie hroniskām veselības problēmām. Taču ir lietas, kuras varam darīt, lai pasargātu sevi no lieka stresa.

Kas ir stress?

Stress ir organisma atbildes reakcija uz jebkuru situāciju – gan iepriecinošu, gan nepatīkamu. Tādējādi arī stress var būt gan tāds, kas stimulē, aktivizē, mudina attīstīties un meklēt jaunus ceļus, gan destruktīvs. Pārāk liels stress, ar kuru cilvēks netiek galā, liedz koncentrēties, izraisa bailes, trauksmi, dusmas, biežu slimošanu, laika gaitā tas var novest pie dažādām hroniskām slimībām – gan fiziskām, gan psihiskām.

Kāpēc rodas pārāk liels stress?

Viens no galvenajiem stresa cēloņiem ir pārslodze. Cenšanās paveikt vairākus darbus vienlaikus, turklāt tik labi, cik vien iespējams, ir neizbēgama ikdienas sastāvdaļa. Darbs un mācības, pienākumi ģimenē, bērnu dienas kārtības organizēšana, sabiedriskās aktivitātes – tas viss ir jāpaveic, taču ļoti svarīga ir laika plānošana. Pie tam jāatļauj sev nebūt perfektiem, jo tiekšanās nevainojami izdarīt visu paša spēkiem agri vai vēlu noved pie stresa.

Vēl viens izplatīts stresa cēlonis ir realitātes neatbilstība cilvēka vēlmēm. Turklāt cilvēku spējas tikt galā ar vienu un to pašu situāciju ir dažādas – kas vienam nesagādā grūtības, citam izrādās liela stresa avots. Ikdienā ne viss notiek tā, kā esam ieplānojuši, un ne vienmēr varam pārvaldīt situāciju. Protams, tas rada lieku uztraukumu. Visvairāk cilvēkus satrauc tas, ka viņiem trūkst informācijas. Ja bērns vakarā laikus nepārnāk mājās, vecākiem sākas stress, iztēlē uzburot baisas ainas, kaut gan bērns, piemēram, ciemojas pie kaimiņiem. Tas, ko varam pārvaldīt, ir ģimenes “iekšējās kārtības noteikumi”, kurus pārrunājam ar bērniem un vienojamies, kā jārīkojas, ja sanāk aizkavēties ārpus mājas.

Rudenī cilvēkus ietekmē arī tumšā diennakts laika pagarināšanās. Tāpēc ieteicams maksimāli izmantot dienas gaismu, brīvdienās uzturēties saulē, kamēr to atļauj laikapstākļi, un lietot D vitamīnu, kuru gandrīz nav iespējams uzņemt ar pārtikas produktiem.

Kā pazīt stresu?

Nogurums, vājums, aizkaitināmība, īgnums, nomākts garastāvoklis, satraukums, saslimšanas sajūta, elpošanas grūtības ir galvenās pazīmes, kas pieaugušam cilvēkam signalizē par pārlieku stresu. Savukārt bērniem tas visbiežāk izpaužas kā uzvedības traucējumi – komunikācijas grūtības un regulāra melošana ir trauksmes signāls vecākiem. Bērnu par to nevajadzētu rāt, bet papētīt, kas viņa ikdienā var izraisīt stresu, un meklēt situācijai risinājumus. Iespējams, bērnu nomāc kādas problēmas skolā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš pirmklasniekiem, sevišķi tiem bērniem, kuri nav gājuši bērnudārzā – nav viegli iedzīvoties klases kolektīvā, pielāgoties skolas ritmam. Tāpat svarīgi vērot, kā jūtas citu pārejas posmu skolēni – no sākumskolas uz pamatskolu, no pamatskolas uz vidusskolu, vidusskolas pēdējā klasē.

Neaizstājamais magnijs un citi palīglīdzekļi

Magnijs ir organismam vitāli svarīgs mikroelements, kas nepieciešams visu orgānu sistēmu un funkciju veiksmīgai darbībai: tas vajadzīgs ap 300 dažādiem būtiskiem pilnvērtīgiem un pareiziem organisma procesiem. Ja magnija daudzums organismā nav pietiekams, stress pastiprinās pat tad, ja nav citu stresu veicinošu faktoru. Nemiers, pastiprināta uzbudināmība, aizkaitināmība, noguruma sajūta vai pat depresija var liecināt par nopietnu magnija un B vitamīnu trūkumu organismā. Tos palīdzēs uzņemt gan pareizs uzturs, kurā jāiekļauj zaļie dārzeņi un augļi, putraimu un graudzāļu produkti, banāni, ar mizu gatavoti kartupeļi, brūnie rīsi, griķi, jūras sāls, gan speciāli magniju saturoši preparāti, kurus iespējams iegādāties aptiekās.

Galvenais ir atrast savu stresa novadīšanas veidu: vienam tās būs fiziskas aktivitātes, kas veicina laimes hormona jeb endorfīna izdalīšanos, citam – meditācija vai garas pastaigas svaigā gaisā, nomierinoša mūzika un kontakts ar dabu un dzīvniekiem. Agrs rudens ir lieliski piemērots brīvdienām dabā – kamēr vēl ir salīdzinoši silts un saulains laiks, krāšņās dabas ainavas priecēs aci un dziedēs satraukto prātu.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.