Menu
 

Valdība februārī plāno lemt par izejas no Covid-19 pandēmijas stratēģiju

  • Autors:  LETA
Foto - Valsts kanceleja Foto - Valsts kanceleja

Valdība februāra laikā plāno lemt par izejas no Covid-19 pandēmijas pasākumu stratēģiju, izvērtējot visus drošības pasākumus, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc politiķa vārdiem, svarīgi izvērtēt visus drošības pasākumus, lai secinātu, kuri nav pieciešami un var tikt atcelti.

"Mēs vēlamies, lai skaidrība šajā jautājumā būtu līdz ārkārtējās situācijas noslēgumam februāra beigās," norādīja premjers, "nepieciešams iet kopsolī ar saslimšanas un hospitalizācijas gaitu, bet, šķiet, ka pašlaik hospitalizācijas līmenis pie omikrona varianta ir citādāks, nekā pie iepriekšējā dominējošā deltas varianta, un slimnīcas nepildās ļoti strauji." Valdības vadītājs atzīmēja, ka viens no iemesliem tam ir daudzie cilvēki, kas vakcinējās pret Covid-19.

Kariņš norādīja, ka šo piektdien tikšanās laikā Rīgā ar Igaunijas un Lietuvas valdību vadītājiem tiks runāts gan par drošības situāciju, gan par Covid-19 ierobežojumiem. Latvijas premjera mērķis ir pie iespējas saskaņot to, kā visās Baltijas valstīs varētu izskatīties ierobežojumi pēc februāra beigām - šāda mērķa sasniegšanai gan būtu nepieciešams garš process.

Vaicāts, vai vēl tiek apspriesta iespēja noteikt obligātu vakcinēšanos cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma, Kariņš norādīja, ka viņam nav informācijas, ka to apspriestu speciālisti Operatīvās vadības grupā (OVG), tāpēc to arī nav plānots apspriest valdības sēdē.

Atbildot uz jautājumu par to, vai tika spriests par Covid-19 sertifikātu izmantošanas pārtraukšanu, Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns pauda, ka nepieciešams noņemt liekus, bet cilvēkiem būtiskus ierobežojumus. Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce atbildēja, ka var diskutēt, cik plaši Covid-19 sertifikāts ir saistāms ar dažādu pakalpojumu pieejamību, taču koalīcija neviens nav rosinājis Covid-19 sertifikāta izmantošanas atcelšanu.

Bordāns norādīja, ka koalīcijas partijām esot līdzīgi uzskati, ka jāpārskata nosacījumi attiecībā uz Covid-19 sertifikātu izmantošanu, testēšanas režīmu un nosacījumiem kontaktpersonām. Līdz nākamajai koalīcijas sanāksmei pēc nedēļas tiks intensīvi strādāts, lai rastu un piedāvātu risinājumus sabiedrībai, pauda Bordāns.

Arī tieslietu ministrs norādīja, ka omikrona paveidam ir citas sekas, nekā iepriekšējiem paveidiem, tāpēc, iespējams, ka būtu jāļauj darba ņēmējiem un darba devējiem strādāt. Politiķis uzsvēra, ka pašlaik cieš vairākas nozares, piemēram, Rīgas lidosta esot zaudējusi pozīcijas Tallinas lidostai, arī Vācijas-Baltijas transporta mezgls esot pārcēlies no Rīgas uz Tallinu. Ekonomikas atjaunošanai iepriekšējā apjomā tūrisma plūsmu atjaunošanai būs vajadzīgs proporcionāli ilgāks laiks, norādīja JKP priekšsēdētājs.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) mikroblogošanas vietnē "Twitter" atzīmēja, ka pirmdien koalīcija pēc diskusijas nolēma uzdot ministrijām un OVG sagatavot priekšlikumus izejas stratēģijai pēc ārkārtējās situācijas beigām no 1.marta.

"Darbs pie priekšlikumiem jau uzsākts. Veselības ministrijas ieskatā, lēmumu par izejas stratēģiju var pieņemt pēc omikrona pīķa pārvarēšanas," raksta ministrs.

Kariņš preses konferencē arī uzsvēra, ka piektdien, 4.februārī, plāno tikties ar Lietuvas un Igaunijas premjerministrēm, lai pārrunātu Covid-19 ierobežojumu jautājumu, tādā veidā Baltijas valstīm pēc iespējas saskaņojot tālāko rīcību.

Premjers norādīja, ka valdība otrdien plāno uzklausīt Veselības ministrijas ziņojumu par Covid-19 pacientu statistiku Latvijas slimnīcās - šajos datos redzams, ka lielai daļai Covid-19 stacionēto pacientu pamata diagnoze bijusi cita.

Viņš uzsvēra, ka omikrona vilnī valdības stratēģija ir bijusi nemainīga un to veido - vakcinācija, pareizu masku valkāšana un pēc iespējas plašāka testēšanās, kā arī cilvēku izvēle nedoties uz darbu ar jūtamiem Covid-19 simptomiem.

AP frakcijas priekšsēdētājs Pūce pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes pauda, ka, pēc viņam pieejamās informācijas, papildu drošības pasākumu ieviešana pašlaik nav apspriesta.

"Saslimušo skaits slimnīcās ir zemāks nekā tas bija rudenī. Šajā ziņā līdzšinējās prognozes par saslimstību nav piepildījušās, kas ir ļoti labas ziņas, par to ir jāpriecājas. Tas liecina par to, ka omikrona variants attiecībā uz slimības grūtību ir samērā labāks. Plus - tas darbs, kas tika izdarīts rudenī, panākot ievērojamu vakcinēto skaita pieaugumu, ir atmaksājies, dodot iespēju cilvēkiem vieglāk pārslimot šo slimību janvārī. Tagad visi šie darbi tā kā summējas," domā Pūce.

Politiķis uzskata, ka tādēļ pašlaik nav nepieciešamības pēc papildu drošības pasākumiem - tieši pretēji, iespēju robežās jādomā par to atvieglošanu. "Protams, sekojam situācijai līdzi, kas notiks tuvākās nedēļas laikā," atzīmēja politiķis.

Pavļuts jau pagājušajā nedēļā tika paziņojis, ka, norimstot Covid-19 jaunā paveida "omikrona vētrai", plānots pakāpeniski atcelt ārkārtējo situāciju un arī drošības pasākumus.

Kā aģentūrai LETA atklāja Veselības ministrijā (VM), ministrija ir sākusi darbu pie drošības pasākumu atcelšanas plāna, kuru iecerēts pakāpeniski ieviest pēc šā brīža Covid-19 uzliesmojuma beigām. Zinātnieku modelētās prognozes liecina, ka augstākā Covid-19 pandēmijas viļņa saslimstība gaidāma februāra vidū.

VM darbu pie drošības pasākumu atcelšanas stratēģijas sākusi kopā ar citām nozaru ministrijām. Esošos drošības pasākumus atcelt, līdzīgi kā citās valstīs, Latvijā varēs brīdī, kad būs vērojams pārliecinošs saslimstības kritums.

Ministrijas pārstāvji skaidro, ka citās valstīs redzams, ka inficēšanās ar omikronu pēc saslimstības kāpuma saasinājuma strauji un pārliecinoši krīt. Pēc zinātniskajiem modeļiem esot redzams, ka līdzīgs scenārijs gaidāms arī Latvijā.

Savukārt Jaunā konservatīvā partija (JKP) šodien pirms koalīcijas sanāksmes izplatīja paziņojumu, kurā pauda nostāju, ka, omikronam kļūstot par dominējošo Covid-19 variantu Latvijā, ir nepieciešama Covid-19 ierobežošanas un pārvaldības politikas maiņa.

Kā aģentūru LETA informēja partijā, JKP uzskata, ka tie risinājumi, kuri sevi pierādīja cīņā ar iepriekšējiem vīrusa variantiem, esošajos apstākļos vairs neder un tāpēc ir jāmaina.

Pirmkārt, nepieciešams mainīt Covid-19 sertifikātu izmantošanu dažādos pasākumos Latvijā, norādīts partijas paziņojumā. Viena no sertifikātu sistēmas pamatfunkcijām bija inficēšanās ierobežošana, taču jaunākie dati liecinot, ka Covid-19 sertifikāti šo funkciju vairs nepilda tādā veidā, kā tas sākotnēji bija iecerēts.

"Vienlaikus mēs redzam, ka pietiekami liela sabiedrības daļa ir vakcinējusies vai pārslimojusi Covid-19, līdz ar to slodze uz slimnīcām ir ievērojami mazāka," pauž JKP valde, atzīmējot, ka vakcinācijas aptvere nodarbināto vidū jau kopš pagājušā gada decembra vidus pārsniedz 90%. Tas nozīmējot, ka esot sasniegta pietiekami augsta vakcinācijas aptvere strādājošo vidū, tāpēc Covid-19 sertifikātu izmantošanā iekšzemē būtu jāvirzās uz vienu režīmu, atvieglojot saimniecisko slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

JKP paziņojumā norādīts, ka, otrkārt, rūpīgi nepieciešams izvērtēt testēšanas politikas turpmāku lietderību. Ātro testu iegādei un laboratorijas testu apmaksai tuvāko mēnešu laikā plānots izlietot desmitiem miljonus eiro, lai gan šie testi bieži vien esot neefektīvi un uz tiem ilgi jāgaida, pauž koalīcijas partijas politiķi. Viņu ieskatā šāda veida testu izmantošana būtu jāveic ārstniecības iestādēs, tomēr būtu jāatvieglo testēšanās nosacījumi skolās un darbavietās.

"Treškārt, būtu jāpārskata kontaktpersonu un pašizolācijas politika, īpaši attiecībā uz vakcinētajiem un Covid-19 pārslimojušiem cilvēkiem. Pašreizējā politika rāda, ka vīrusa izplatīšanos tā nespēj pozitīvā veidā ietekmēt, tomēr rada lielas neērtības vairākiem ekonomikas sektoriem, kā arī izglītības iestādēm," uzskata JKP valde.

Kā ziņots, Covid-19 divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs Latvijā ir sasniedzis 4617 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopumā līdz šim Latvijā miruši 4873 ar Covid-19 inficēti cilvēki. Kopš Covid-19 pandēmijas sākumā šī slimība Latvijā laboratoriski apstiprināta 392 764 cilvēkiem.

Pašlaik stacionāros ārstējas 899 Covid-19 pacienti, no tiem 828 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 71 - ar smagu slimības gaitu.

 

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.