CSP: Covid-19 krīze pusei iedzīvotāju negatīvi ietekmējusi garīgo veselību
- Autors: Apriņķis.lv
Grafika - CSP
Puse (50,2 %) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem uzskata, ka Covid-19 krīze negatīvi ietekmējusi viņu garīgo veselību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada iedzīvotāju aptaujas par ienākumiem un dzīves apstākļiem dati. 48,7 % iedzīvotāju uzskata, ka tā neatstāja nekādu ietekmi, bet 1,1 % iedzīvotāju Covid-19 krīze ietekmēja pozitīvi.
Sievietes vairāk nekā vīrieši pakļauti Covid-19 krīzes ietekmei – 52,9 % sieviešu un 46,8 % vīriešu apgalvojuši, ka izjuta negatīvo ietekmi uz savu garīgo veselību pēdējo 12 mēnešu laikā.
Visvairāk pandēmijas krīzes negatīvo ietekmi uz garīgo veselību izjutuši iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā (56 %) un jaunieši 16-24 gadu vecumā (54,6 %), bet vismazāk – seniori vecumā virs 75 gadiem (39,5 %) un 65-74 gadu vecumā (47,7 %).
Pilsētu iedzīvotāji vairāk nekā lauku iedzīvotāji izjuta negatīvo ietekmi uz savu garīgo veselību (attiecīgi - 52,1 % un 46,2 %). Vairāk nekā puse (55,8 %) rīdzinieku atzina, ka Covid-19 krīze negatīvi ietekmējusi viņu garīgo veselību.
Pēc CSP datiem, visvairāk pandēmijas krīzes negatīvo ietekmi uz garīgo veselību izjutuši tie vecāki, kas vieni audzina bērnus (65,6 %) un pāri ar trim un vairāk bērniem (64,4 %), bet vismazāk – vienatnē dzīvojošie seniori vecumā no 65 gadiem (41,6 %) un pāri bez bērniem (48,6 %).
Vairāk nekā puse iedzīvotāju ar augstāko izglītību izjuta pandēmijas negatīvo ietekmi (52 %), ar vidējo izglītību – 50,2 %, savukārt ar pamatskolas vai zemāku – 46,6 %.
Analizējot pēc pamatnodarbošanās statusa, visvairāk Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi uz garīgo veselību izjuta bezdarbnieki (54,9 %), bet vismazāk – pensionāri (43,3 %).