Menu
 

Pusgada laikā teju 10% iedzīvotāju atkārtoti inficējušies ar Covid-19

  • Autors:  LETA
Grafika - SPKC Grafika - SPKC

No 2021.gada novembra pirmās nedēļas līdz šī gada marta trešajai nedēļai tika reģistrēti 52 956 Covid-19 reinfekcijas gadījumi, kas ir 9,6% no kopēja reģistrētā gadījumu skaita minētajā periodā, secināts Veselības ministrijas (VM) valdībai sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par epidemioloģiskās drošības draudiem saistībā ar Covid-19 infekciju.

Minētajā laika periodā reinfekcijas gadījumu īpatsvars no pozitīvu paraugu skaita pieauga, sasniedzot maksimumu jeb 13,2%.

Kopumā no pandēmijas sākuma līdz 2022.gada marta trešajai nedēļai Latvijā tika reģistrēti 771 038 Covid-19 infekcijas gadījumi.

Visvairāk Covid-19 gadījumu tika reģistrēti 2022.gada 6.nedēļā - 68 517 gadījumi, savukārt visvairāk apstiprinātie Covid-19 gadījumi tika reģistrēti šī gada 19.februārī - 11 992 gadījumi, tādējādi sasniedzot 14 dienu kumulatīvo Covid-19 gadījumu skaitu 7199,2 uz 100 000 iedzīvotājiem.

Veikto Covid-19 izmeklējumu skaits bija pieaudzis arī saistībā ar inficēto un kontaktpersonu skaita pieaugumu līdz ar saslimstības palielināšanos, kā arī daudz plašāku regulāru skrīningu objektos, kur ir augsti sabiedrības veselības riski saistībā ar Covid-19 izplatību - izglītības iestādēs, ārstniecības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, ieslodzījuma vietās, kā arī objektos un teritorijās, kur ir konstatēti Covid-19 uzliesmojumi.

Kopumā testēšana tiek veikta 16 Latvijas laboratorijās, kuras veic polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testēšanu, izmeklējot gan siekalas, gan nazofaringeālās iztriepes. No pandēmijas sākuma līdz šī gada trešajai nedēļai laboratorijās tika veikti 6 921 926 PĶR testi, un pozitīvo paraugu īpatsvars bija 11,8%.

Pozitīvo paraugu īpatsvars minētajā laikā periodā bija 11,1% no visiem izmeklētajiem paraugiem, bet vidējais izmeklēto paraugu skaits dienā 2022.gada februārī, kad tika novērota visaugstākā saslimstība, bija 21 737 paraugi. Turklāt primāri pozitīvo paraugu īpatsvars 2022.gadā pakāpeniski pieauga, sasniedzot savu maksimumu 2022.gada 9.nedēļā - 46,7%.

Kopš pandēmijas sākuma visaugstākais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients bija šī gada 22.janvārī - 1,62. Tas nozīmēja, ka ieviestie epidemioloģiskās drošības pasākumi nebija pietiekami, lai novērstu strauju infekcijas tālāko izplatību, kam sekas būtu straujš pacientu ar smagu slimības gaitu pieaugums slimnīcās un straujš nāves gadījumu pieaugums.

VM skaidro, ka, saglabājoties minētajai saslimstības tendencei, tika prognozēts, ka 15 dienu laikā jaunatklāto saslimšanas gadījumu skaits dubultosies, tādēļ 2022.gadā ārkārtējā situācija tika saglabāta līdz martam.

No šī gada februāra reproduktivitātes koeficients Latvijā mazinājās, un 2022.gada 20.martā tas bija 0,77, kas nozīmēja, ka 100 cilvēki inficēja 77 cilvēkus.

Savukārt marta beigās septiņu dienu kumulatīvais ar Covid-19 inficēto pacientu skaits bija samazinājies par 6%, bet septiņu dienu kumulatīvais nāves gadījumu skaits Covid-19 pacientiem bija samazinājies par 12%.

Kopš pandēmijas sākuma visaugstākā Covid-19 saslimstība tika konstatēta Rīgas un Pierīgas reģionos 2022.gada februārī, attiecīgi 8125,5 un 7982,8 uz 100 000 iedzīvotājiem. Pēc pīķa sasniegšanas saslimstība katrā reģionā mazinājās, un 2022.gada martā nedēļās visaugstākā saslimstība tika konstatēta Latgales reģionā - 4498,1 uz 100 000 iedzīvotājiem.

Tikmēr no pandēmijas sākuma līdz februāra beigām tika reģistrēti 30 593 pacienti, kuri tika hospitalizēti un izrakstīti ar Covid-19 diagnozi - 3,9% no apstiprināto Covid-19 gadījuma skaita.

Savukārt stacionētie pacienti ar Covid-19 kā pamatdiagnozi šī gada marta otrajā nedēļā, kuriem bija veikta gan vakcinācija, gan balstvakcinācija bija 12,8 uz 100 000 iedzīvotājiem, kas ir 2,5 reizes mazāk, nekā stacionētie nevakcinētie pacienti. Arī to pacientu hospitalizācijas intensitātes rādītāji, kuriem bijusi veikta primārā vakcinācija, bija 2,1 reizes zemāki nekā stacionētiem nevakcinētiem pacientiem.

Saskaņā ar Nāves cēloņu datu bāzes datiem no līdz šī gada februārim tika reģistrēti 5649 nāves gadījumi, kur Covid-19 bija nāves pamatcēlonis un 1394 nāves gadījumi, kur Covid-19 bija veicinošs faktors.

Mirušo ar Covid-19 kā pamatdiagnozi šī gada marta trešajā nedēļā, kuriem bija veikta gan vakcinācija, gan balstvakcinācija, skaits bija 1,2 uz 100 000, kas ir 7,2 reizes mazāk, nekā mirušo nevakcinēto vidū. Arī to mirušo skaits, kuriem bija veikta primārā vakcinācija, bija 2,6 reizes zemāks, nekā mirušo nevakcinēto personu skaits.

Vienlaikus informatīvais ziņojums liecina, ka visaugstākie vakcinācijas tempi tika sasniegti 2021.gada maija beigās līdz jūlija sākumam, kad vidēji nedēļā tika veiktas ap 10 000 vakcinācijas epizodes. Tomēr 2021.gada jūlijā vakcinācijas tempi samazinājās un netika sasniegta nepieciešamā sabiedrības vakcinācijas aptveres vismaz 70%, un ļoti zema vakcinācijas aptvere bija Covid-19 riskam pakļauto sabiedrības grupu vidū - seniori un cilvēki ar hroniskām slimībām.

Līdz ar to, nesasniedzot nepieciešamo vakcinācijas pret Covid-19 aptveri, strauji pieauga vidēji smago un smago Covid-19 gadījumu skaits to cilvēku vidū, kas vēl nebija uzsākuši vai pabeiguši vakcināciju pret Covid-19. 2021.gada jūlijā 98,7% stacionēto Covid-19 pacientu nebija vakcinēti vai nebija pabeiguši vakcināciju, savukārt augustā 85,3% stacionēto un 90,9% mirušo nebija vakcinēti pret Covid-19.

Savukārt no 2021.gada 20.septembra līdz 26.septembrim starp Covid-19 stacionētajiem pacientiem ar vidēji smagu gaitu pacienti, kas nebija uzsākuši vai pabeiguši vakcinēšanas kursu pret Covid-19, bija 84%, bet ar smagu slimības gaitu pacienti, kas nebija uzsākuši vai pabeiguši vakcināciju, bija 88%. Tādējādi lielāko slogu veselības sektoram radīja Covid-19 pacienti, kas nebija uzsākuši vai pabeiguši vakcināciju.

Lai apturētu straujo infekcijas izplatību, tika ieviesti pasākumi, kas mazina infekcijas reproduktivitātes skaitli - mazina cilvēku savstarpējos kontaktus, paredzot īpaši mazināt cilvēku, kas nav aizsargāti pret Covid-19 kontaktus. Attiecīgi tika noteikts pienākums vakcinēties darbiniekiem, kas strādā valsts un pašvaldību institūcijā, kā arī klātienē privātajā sektorā.

2022.gada sākumā bija reģistrēti 933 vakcinācijas kabineti ārstniecības iestādēs - reģionālajās un pašvaldību iestādēs, universitāšu slimnīcās-, ģimenes ārstu praksēs, feldšeru - vecmāšu punktos.

Uz 2022.gada 21.martu vismaz vienu vakcīnas devu bija saņēmuši 71,0% no visiem iedzīvotājiem, bet vakcināciju bija noslēguši 68,7% iedzīvotāju, savukārt balstvakcinācijas papildevu bija saņēmuši 27,0% iedzīvotāju.

Tāpat uz 2022.gada 21.martu vecuma grupā virs 60 gadiem balstvakcīnu bija saņēmuši 40,7% no visiem iedzīvotājiem un 54,9% no tiem, kuriem pagājis noteiktais termiņš kopš pēdējās potes.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.