RSU docētāja: Veselības aprūpes kvalitātes celšana sākas ar to cilvēku pilnveidošanu, kuri rūpējas par pacientiem
- Autors: LETA
Foto - pixabay.com
Veselības aprūpes kvalitātes celšana sākas ar to cilvēku pilnveidošanu, kuri rūpējas par pacientiem, piektdien konferencē par komunikāciju un veselības aprūpi sacīja Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Līga Ēriksone.
Saskaņā ar Veselības inspekcijas datiem Latvijā 2018.gadā saņemtas 705 sūdzības par veselības aprūpes kvalitāti, un iesniegumu skats par ārstniecības iestāžu prasību ievērošanu palielinās katru gadu, norādīja Ēriksone.
Savukārt pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem gadā ir reģistrēti 5,7 līdz 8,4 miljoni nāves gadījumi, kuru cēlonis ir zemas kvalitātes veselības aprūpe valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem.
Tikmēr viens no trim cilvēkiem ziņo par negatīvu pieredzi, saņemot pakalpojumus veselības aprūpē, piemēram, cieņas trūkums aprūpē, īsas konsultācijas vai ilgs gaidīšanas laiks, informēja Ēriksone.
Viņa uzsvēra, ka, domājot par veselības aprūpes kvalitāti, viens no cilvēkiem, ar kuriem pacients atrodas ciešā saskarē, ir māsa, kas patstāvīgi diagnosticē, ja tas ir nepieciešams, konsultē, veicot pacientu aprūpi, kā arī neatstāj nepamanītu kaut ko svarīgu. Tomēr Ēriksone atzina, ka stacionārajā un ambulatorajā veselības aprūpē praktizējošo māsu skaits sarūk, un tas samazina veselības aprūpes kvalitāti, jo samazinās arī laiks, cik māsa var veltīt vienam pacientam, un tas, cik daudz un efektīvi viņa var piedalīties ārstniecības procesā.
Ēriksone stāstīja, ka pēc prognozēm līdz 2030.gadam visā pasaulē bus nepieciešamas vismaz deviņi miljoni māsu.
"Lai veselības aprūpes kvalitāte būtu labāka, ir jāņem vērā katrs pacients, viņa vēlmes, vērtību sistēma un māsu klīniskā pieredze. Skatoties uz šiem aspektiem, ir iespēja saskatīt perspektīvas, kur nepieciešami uzlabojumi. Attiecīgi jo augstāka būs pacientu apmierinātība, jo būs labāk novērtēta veselības aprūpes sistēma," uzskata docētāja.
Viņasprāt, lai varētu sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, māsas profesijā esošajiem cilvēkiem ir jāpiemīt kritiskajai domāšanai, empātijai, profesijas ētikai, jo māsa ir tas cilvēks, kas apzinās, ka lēmumi, ko viņa pieņem, ietekmē pacientu un veselības aprūpes rezultātus.
Tāpat ir nepieciešams savlaicīgums, lai samazinātos ārstniecības pakalpojumu gaidīšanas laiks, taisnīgs aprūpes serviss, proti, nedrīkst būt atšķirīga pieeja dzimuma, etniskās piederības, sociālekonomiskā stāvokļa dēļ, lai cilvēks varētu saņemt visu nepieciešamo, uzsvēra Ēriksone.
Viņas vērtējumā, māsas varētu būt virzītājspēks, kas nodrošina labu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, īstenojot inovācijas, veicot izpēti, plānošanu un citas svarīgas lietas.