Menu
 

Vienotas Eiropas veselības datu telpas izveidē nepieciešama digitalizācija visos veselības aprūpes sistēmas līmeņos

  • Autors:  LETA
Foto - Veselības ministrija Foto - Veselības ministrija

Lai izveidotu vienotu Eiropas veselības datu telpu, ir nepieciešama digitalizācija visos veselības aprūpes sistēmas līmeņos, paredz otrdien valdībā prezentētais Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums.

Nākamnedēļ, 14.jūnijā, Luksemburgā notiks kārtējā Eiropas Savienības (ES) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes sanāksme, kuras pārrunās priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas veselības datu telpu un pārskatīs ES Globālās veselības stratēģiju.

Latviju sanāksmē pārstāvēs veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), VM Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta direktore Elīza Bērziņa, Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības ES pastāvīgās pārstāves vietnieks, vēstnieks Mārtiņš Kreitus, VM nozares padomniece Latvijas Republikas Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES Irina Porošina.

Patlaban Eiropas pilsoņiem ir grūtības īstenot savas tiesības attiecībā uz saviem elektroniskajiem veselības datiem, tostarp piekļūt saviem elektroniskajiem veselības datiem un pārsūtīt tos valsts un pārrobežu mērogā. Tas rada konkrētas problēmas, kad fiziskas personas nevar gūt labumu no inovatīvas ārstēšanas un politikas veidotāji nevar efektīvi reaģēt uz veselības krīzi, jo pastāv šķēršļi, kas pētniekiem, novatoriem, regulatoriem un politikas veidotājiem traucē piekļuvi nepieciešamajiem elektroniskajiem veselības datiem.

Turklāt, ņemot vērā atšķirīgos standartus un ierobežoto sadarbspēju, digitālo veselības produktu ražotāji un digitālo veselības pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas vienā dalībvalstī, saskaras ar šķēršļiem un papildu izmaksām, ieejot citā dalībvalstī.

Lai risinātu šo problēmu, Eiropas Komisija nākusi klajā ar priekšlikumu regulai par Eiropas Veselības datu telpas (EHDS) izveidi ar diviem pamatmērķiem. Pirmkārt, tā ļautu Eiropas pilsoņiem piekļūt saviem veselības datiem un dalīties ar tiem, lai nodrošinātu aprūpes nepārtrauktību, ceļojot Eiropā un tādā veidā nodrošinot datu primāro izmantošanu. Tādējādi veselības aprūpes speciālisti varēs piekļūt medicīniskajiem dokumentiem to sākotnējā formātā un versijā, kas tulkota viņu valodā.

Otrkārt, šī regula ir paredzēta, lai pētniekiem, novatoriem un politisko lēmumu pieņēmējiem dotu iespēju vienoti piekļūt veselības datiem Eiropas līmenī, drošā sistēmā un saskaņā ar visiem Eiropas normatīvajiem dokumentiem. Attiecīgi Eiropas mērķu izstrādei ir jānodrošina iespēja novērst šķēršļus veselības datu otrreizējai izmantošanai, ļaujot tos atkārtoti izmantot drošos un precīzos apstākļos.

Latvijas delagācija norāda, ka šim mērķim ir nepieciešama digitalizācija visos veselības aprūpes sistēmas līmeņos, visu ieinteresēto pušu iesaiste un efektīva rīcību koordinēšana. Attiecīgi, lai nodrošinātu iesaisti, ir jāveicina kopīgs dialogs un vienota izpratne par Eiropas veselības datu telpu kā mērķi kopīgam labumam, nevis papildu slogu. 

Tāpat, lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par digitālās veselības pakalpojumiem, mazinātu digitālo plaisu un palielinātu veselības pakalpojumu pieejamību, jārūpējas, lai iedzīvotājiem paredzētie pakalpojumi būtu viegli pieejami, saprotami un ērti izmantojami. Papildus Latvijas delegācija uzsver, ka tikpat būtiski ir nodrošināt tādu iedzīvotāju veselības datu apstrādi, tajā skaitā nosūtīšanu valsts un Eiropas Savienības līmenī, kas paredzētu atbilstošas garantijas personas datu un citu pamattiesību aizsardzībai, tādējādi veicinot iedzīvotāju uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai kopumā.

Kā veiksmīgu ES līmeņa sadarbības piemēru Latvija min Covid-19 sertifikātu, kas pierādīja, ka risinājumus var ieviest ārkārtīgi īsā termiņā. Latvijas ieskatā, būtu nepieciešams līdzīgu plašu sadarbību un aktīvu vadību nodrošināt arī Eiropas veselības datu telpas attīstībā. Tāpat jau laikus jāparedz ES fondu finansējums nacionālā līmeņa infrastruktūras attīstīšanai, tajā skaitā ieguldot darbu un finanšu resursus jaunu speciālistu izglītošanā, kā arī esošo speciālistu kompetenču attīstībā.

Latvijas skatījumā, Covid-19 pandēmija radījusi vairākus izaicinājumus globālajai veselībai. Viens no būtiskākajiem ir gatavība šāda mēroga sabiedrības veselības krīzēm, kas ietver sevī plašu pasākumu spektru, sākot ar medicīnas ierīču un individuālu aizsardzības līdzekļu nodrošināšanu un beidzot ar veselības aprūpes iestāžu kapacitātes stiprināšanu, kvalificētu cilvēkresursu pieejamību un vienlīdzīgas pieejas veselībai nodrošināšanu.

Latvija norāda, ka viens no globālās veselības dienas kārtības stūrakmeņiem ir vakcīnu globālas pieejamības nodrošināšana, solidarizējoties ar ES partneriem visā pasaulē cīņā ar Covid-19 pandēmiju. Latvija devusi arī savu artavu vakcīnu nodrošināšanā mūsu partneriem visā pasaulē, ziedojot gan bilaterāli, gan caur PVO COVAX mehānismu.

Līdz ar to, nosakot prioritātes jaunajā ES globālajā veselības stratēģijā, Latvija aicina likt uzsvaru uz tādiem aspektiem kā krīžu gatavības uzlabošana un starptautiskā sadarbība to novēršanai, veselības sistēmu noturības un kapacitātes stiprināšana, solidaritātes veicināšana, globālo atbalsta un palīdzības sniegšanas mehānismu vienkāršošana kā arī digitalizācija un veselībpratības veicināšana. Latvijas skatījumā, koordinācijas mehānismus var stiprināt, laikus virzot konkrētu problēmu vai jautājumu izskatīšanai atbilstošajā ES formātā. Ņemot vērā globālus izaicinājumus un ātrumu, ar kādu jāreaģē uz tiem, ir nepieciešama skaidra lēmumu un diskusiju virzīšanas struktūra.

Viens no piemēriem, Latvijas delegācijas ieskatā, varētu būt vakcīnu ziedošanas mehānisma darbība, kura laikā dalībvalstis saskarās ar ļoti darbietilpīgo procesu, noformējot visus nepieciešamos pavadošus dokumentus. Būtu jāizvērtē gadījumi, kad Eiropas Komisija pēc nepieciešamības varētu veikt ne tikai pasākumu koordināciju, bet arī pārņemt atsevišķu, specifisku tādu aktivitāšu veikšanu, kas ir visās dalībvalstīs līdzīgas, tādējādi uzlabojot ne tikai koordināciju, bet arī jautājumu risināšanas kapacitāti un kompetenci.

Savukārt runājot par pastiprinātu ieteikumi uz globālo veselību, īpaši apstākļos, kad Ukrainā notiek Krievijas uzsāktais karš, svarīga ir visu Eiropas valstu vienota un nepārprotama nostāja, kā arī solidaritāte un atbalsts Ukrainai un mūsu globālajiem partneriem visā pasaulē, uzsver Latvijas delegācija.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.