Menu
 

Aptauja: Rindas un liels attālums ir galvenie šķēršļi ārsta apmeklējumam

  • Autors:  LETA
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Rindas un liels attālums ir galvenie šķēršļi, kas iedzīvotāji rada grūtības apmeklēt ārstus, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) veiktā pētījuma dati.

Pieaugot rindām uz valsts apmaksātajiem ambulatorajiem pakalpojumiem, Latvijas iedzīvotāji ārstu apmeklē nedaudz retāk - vidēji 3,21 reizi gadā, kas ir par 0,43 procentpunktiem mazāk nekā 2018.gadā.

Lai kopīgi meklētu risinājumus, kā uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, veselības aprūpes darba devēji, Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas un pacientu organizāciju pārstāvji vienojās kopīgā diskusijā, uzsverot publiskās un privātās partnerības nākotnes potenciālu.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, teju trešdaļa aptaujāto 2022.gadā ne reizi nav izmantojuši veselības aprūpes pakalpojumus, kas neesot iepriecinoša tendence, jo liecinot nevis par Latvijas sabiedrības veselības uzlabošanos, bet gan par kritisku situāciju veselības aprūpes pieejamībā.

84% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka vēlētos saņemt visus valsts apmaksātos ambulatoros pakalpojumus vienuviet. Šobrīd veselības aprūpes sistēmas nepilnību, finansējuma un speciālistu trūkuma, kā arī medicīnas iestāžu pārslodzes un garo rindu dēļ tas nav iespējams, uzsver asociācija.

Kā norādījuši 42% iedzīvotāju, ja valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus nevarētu saņemt privātajās iestādēs un būtu jādodas uz valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādēm, tas sagādātu neērtības.

VADDA valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds aicinājis veselības aprūpē aktīvāk iesaistīt privāto sektoru.

Latvija gadiem ilgi ir cīnījusies ar Rumāniju un Bulgāriju par pēdējo vietu Eiropas Savienībā veselības aprūpes finansējumā. Patlaban esam salīdzinoši spožā situācijā - veselības nozare ir saņēmusi vēsturiski lielāko finansējumu, pārsniedzot 4,5% no IKP. 

VADDA vērtējumā, naudas veselības aprūpei nepietiek nekad un nekur, tā vienmēr būs papildu resursu meklējumos. Privātās medicīnas sabiedrības, kas darbojas tirgū, ir gatavas sniegt visdažādākos veselības aprūpes pakalpojumus, norādījis Rēvalds.

Problēmas veselības aprūpes pieejamībā apliecinot arī fakts, ka pēdējo gadu laikā par arvien būtiskāku kritēriju, izvēloties medicīnas iestādi, Latvijas iedzīvotājiem kļūst laiks, kas jāpavada, gaidot rindā, lai saņemtu nepieciešamo pakalpojumu. Ja 2018.gadā tas bija svarīgi ceturtdaļai Latvijas iedzīvotāju, tad 2022.gadā - jau trešdaļai jeb 37% aptaujāto.

Salīdzinot ar 2018.gadu, pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri, pirms doties uz veselības aprūpes iestādi, izvērtē tās tuvumu dzīvesvietai - no 30% 2018.gadā uz 36% šogad.

Gaidīšanas ilgums un medicīnas iestādes tuvums minēti arī kā vieni no galvenajiem kritērijiem, kāpēc daļa iedzīvotāju, dodoties pie ārsta, devuši priekšroku privātajiem, nevis valsts vai pašvaldību veselības aprūpes uzņēmumiem.

Tiesa, iedzīvotāji ne vienmēr zina, kam pieder veselības aprūpes iestāde, kas sniedz vajadzīgo pakalpojumu. Kā liecina pētījuma dati, 33% aptaujāto sākotnēji norādījuši, ka pēdējā viņu apmeklētā ārstniecības iestāde ir privāta, tomēr faktiski pakalpojumus privātā medicīnas iestādē saņēmuši 55%.

Vērtējot saņemto pakalpojumu kvalitāti, iedzīvotāji norādījuši, ka privātajās veselības aprūpes iestādēs bieži vien ir kvalitatīvāka personāla attieksme, medicīnas iekārtu un tehnoloģiskais nodrošinājums, kā arī pakalpojumu kvalitāte kopumā ir labāka.

Kā uzsvērusi Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika, publiskais sektors var daudz mācīties no privātā, kas koncentrējas ne tikai uz naudas apgūšanu, bet veidiem, kā to nopelnīt, tāpēc ļoti daudz iegulda pastāvīgā efektivitātes un kvalitātes uzlabošanā.

Diskusijas noslēgumā nozares eksperti vienojās, ka tuvākie soļi, kas būtu veicami, lai tuvotos veiksmīgai publiskās un privātās partnerības apguvei, būtu starptautiskās pieredzes apzināšana veselības aprūpes jomā un vienlaikus vietējās kompetences audzēšana, sākot ar nelieliem projektiem jau šobrīd.

Finanšu ministra padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis norādīja, ka nākamā gada budžetā būs fiskālā telpa papildu izdevumiem, taču jau tagad ir skaidrs, ka prioritātes būs apkures un energoresursu sadārdzinājuma kompensācijas un iekšējā un ārējā aizsardzība, tāpēc ir jādomā par papildu resursu piesaisti veselības aprūpē.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.