Aptauja: Vismaz reizi dienā telpas vēdina 94% Latvijas iedzīvotāju

Pēc respondentu dzimuma secināms, ka kopumā apzinīgāk telpu vēdināšanu veic sievietes – vairākas reizes dienā to dara 85% sieviešu un 71% vīriešu, reizi dienā – 10% sieviešu un 23% vīriešu, savukārt 2% sieviešu un tikpat daudz vīriešu to dara retāk, bet vēl 3% katrā grupā konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Interesanti, ka pēc aptaujāto vecuma parādās tendence, ka, palielinoties vecumam, telpu vēdināšana tiek veikta biežāk. Piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem vairākas reizes dienā telpas vēdina 68%, vecumā no 25 līdz 34 gadiem – 74%, vecumā no 35 līdz 44 gadiem – 81%, vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem šis rādītājs ir 79%, bet vecumā no 55 līdz 74 gadiem – 84%. Būtiskas atšķirības pēc ģimenē lietotās sarunvalodas un izglītības līmeņa neparādās.

Pastiprinoties Covid-19 vīrusa izplatībai un citiem sezonas vīrusiem, īpaša uzmanība ir jāpievērš profilaktisko pasākumu ievērošanai – pareizai roku mazgāšanai, regulārai telpu vēdināšanai u.tml. Nekvalitatīvs gaiss var kaitēt gan cilvēku veselībai, gan pašai ēkai. Nevēdinātas vai nepietiekami vēdinātas telpas krietni palielina iespēju saķert kādu vīrusu, kā arī, pieaugot gaisa mitrumam, tiek veicināta dažādu pelējuma sēņu vai putekļu ērču vairošanos, kas var izraisīt arī alerģiskas reakcijas.

Zināms, ka uzturēšanās slikti vēdinātās telpās var ietekmēt veselību arī ilgtermiņā – gaisā ir gana daudz mūsu veselībai nelabvēlīgu vielu, ko ieelpojam, piemēram, no mazgāšanas līdzekļiem, līmes, plastmasas, putekļiem u. tml., ko regulāra vēdināšana var novērst. Vēl viens iemesls telpu vēdināšanai – ar skābekli bagāts gaiss palīdz noturēt uzmanību un produktivitāti.

Strādājot mājās vienatnē, telpas vēlams vēdināt vismaz vienreiz dienā 10 līdz 20 minūtes. Ja telpā, piemēram, birojā, vienlaicīgi uzturas vairāki cilvēki, ideālā gadījumā telpa būtu jāvēdina reizi stundā 5 līdz 10 minūtes, lai nodrošinātu regulāru gaisa apmaiņu, bet tajā pašā laikā lieki nepazeminātu temperatūru telpā. Vienkāršs veids, kā kontrolēt vēdināšanas ilgumu – vērt logus ciet brīdī, kad sāk jūtami atdzist grīdas un mēbeļu virsmas.

Telpas pareizi jāvēdina, atverot logus plaši, bet uz īsu brīdi un vairākas reizes dienā. Atvērti logi tā saucamajā vēdināšanas režīmā nenodrošina pietiekamu gaisa apmaiņu, kad tajā atrodas cilvēki, kā arī var lieki palielināt apkures rēķinu.

Tāpat jākliedē mīts par caurvēja negatīvo ietekmi uz veselību – pati gaisa plūsma, ko saucam par caurvēju, veselam cilvēkam nevar būt kaitīga, it īpaši, ja tā nav ilglaicīga. Saaukstēšanos gan var veicināt ilgstoša atrašanās slikti apsildītās telpās, kur temperatūra ir zemāka par ierasto istabas temperatūru, kas minimāli ir +18 grādi. Ir cilvēki, kuri ir jutīgāki pret temperatūras izmaiņām, taču īslaicīgai vēdināšanai negatīvu iespaidu nevajadzētu atstāt. No caurvēja pārmērīgi baidīties nevajadzētu – daudz svarīgāk ir telpas regulāri vēdināt.