Aptauja: Tikai 51,9% vecāku ir apmierināti ar bērnu tehnisko palīglīdzekļu atbalsta sistēmu Latvijā

Kā informē BSF Projektu un komunikācijas daļas vadītāja Karīna Pētersone, 2022.gadā Latvijā tika veiktas izmaiņas tehnisko palīglīdzekļu atbalsta sistēmā, kas paredzēja labāku valsts atbalstu bērnu tehnisko palīglīdzekļu iegādei. Tādēļ sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas katedras asoc. profesori Signi Tomsoni BSF projekta ietvaros īstenoja atkārtotu aptauju, lai noskaidrotu ģimeņu pieredzi un vērtējumu par šībrīža atbalsta sistēmas kvalitāti.

Anonīmajā interneta aptaujā, kas norisinājās no 7.februāra līdz 12.martam, piedalījās 103 respondenti no visiem Latvijas novadiem - vecāki, kuru bērni ar kustību, redzes, dzirdes, garīgajiem vai citiem funkcionēšanas ierobežojumiem lieto tehniskos palīglīdzekļus. Aptaujāto vecāku bērni izmanto dažādus palīglīdzekļus, īpaši ratiņkrēslus, ortozes un ortopēdiskos apavus.

Aptaujas rezultāti liecina, ka tikai 17,6% respondentu pēc pērnajā gadā veiktajām atbalsta sistēmas izmaiņām palielinājušās iespējas saņemt TPL par valsts budžeta līdzekļiem, savukārt 18,6% vecāku atzīst, ka palielinājušās iespējas iegādāties bērnam vajadzīgo TPL ar valsts līdzmaksājumu. 15,7% vecāku pauž, ka kopumā mazinājies finansiālais slogs TPL iegādei. Kopumā 51,9% respondentu norādījuši uz pozitīvu tendenci atbalsta sistēmas uzlabošanā, taču 37,3% respondentu pagājušajā gadā veiktās atbalsta sistēmas izmaiņas nav izjutuši nemaz, kaut gan pakalpojumu ir izmantojuši, norāda K.Pētersone.

Galvenie trūkumi, uz ko norāda aptaujas respondenti, ir birokrātiskais process un ilgais palīglīdzekļa gaidīšanas laiks, kas aizvadītā gada laikā vairāku vecāku pieredzē ir pasliktinājušies. Vairāki respondenti norādījuši, ka gaidīšanas laiks svārstās no trim līdz pat sešiem mēnešiem. Turklāt atsevišķi vecāki atzīmējuši TPL cenu pieaugumu, kā rezultātā arī no ģimenes līdzekļiem jāsedz lielākas summas, un daži bērni paliek bez nepieciešamā TPL. Neapmierinātību daži respondenti pauduši arī par TPL kvalitāti un daudzveidību, informācijas trūkumu un nepietiekamu speciālistu pieejamību vai kompetenci.

Ņemot vērā, ka vairums bērnu ar funkcionēšanas ierobežojumiem regulāri apmeklē virkni speciālistu - gan ārstus, gan fizioterapeitu, tehnisko ortopēdu, ergoterapeitu, audiologopēdu un speciālo pedagogu -, ikdiena vecākiem jau tā ir ļoti saspringta un bērna aprūpe prasa lielus līdzekļus. Jāizceļ, ka vecāki pauž lielu satraukumu par savu bērnu nākotni un labklājību saistībā ar TPL lietošanu - vērtējot savu satraukumu skalā no 1 līdz 10, vislielākais vecāku skaits, teju 30%, atzīmēja to ar maksimālo atzīmi. Kopumā 72,6% respondentu novērtēja savu satraukumu ar vismaz 7 ballēm un augstāk. Vislielāko satraukumu radot jautājumi par to, kādu atbalstu bērns varēs saņemt pēc pilngadības sasniegšanas vai tad, kad zaudēs apgādātājus un atbalsta personas, atzīmē K.Pētersone.

BSF jautājumu par TPL sistēmas birokrātisko slogu apspriedis arī vairākās diskusijās, kopā ar atbildīgajām ministrijām, Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centru, medicīnas speciālistiem, vecākiem u.c. iestāžu pārstāvjiem. Iesaistītās puses akcentēja to, ka nepieciešams pārskatīt gan to, kādi speciālisti iesaistīti izvērtēšanā un TPL izrakstīšanā, gan to, kā notiek informācijas un dokumentācijas aprite, lai mazinātu slogu, kas šobrīd ir uzlikts uz vecāku pleciem - viņi dokumentu aprites procesā joprojām pilda "kurjera" funkciju.

Pēdējos trīs gados BSF kopumā ir sniedzis atbalstu vairāk nekā 108 bērniem ar funkcionēšanas ierobežojumiem, turklāt daļa no šiem bērniem atkārtoti saņem finansiālu atbalstu tehniskajiem palīglīdzekļiem, jo bērni aug un katru gadu ir nepieciešams jauns, lielāks tehniskais palīglīdzeklis, vēsta BSF pārstāve.

Redzot atbalsta lūgumu pieaugumu un saprotot, ka atbalstu bērnu tehniskajiem palīglīdzekļiem vajag katru gadu, BSF ir uzņēmies realizēt projektu "Es un tu, mēs", kura mērķis ir veicināt pilsonisko aktivitāti un līdzdalību politikas dokumentu izstrādē un lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī veicināt izpratni sabiedrībā par bērnu ar kustību traucējumiem līdztiesības būtiskumu demokrātijas attīstībā. Projekta ietvaros veikto aptauju rezultāti tiek prezentēti gan sabiedrībai, gan valsts lēmumu pieņēmējiem - Veselības un Labklājības ministrijām, kā arī Saeimas deputātiem - ar mērķi veicināt virzību uz iekļaujošu sabiedrību.