Teju 88 000 autovadītāju Latvijā nav derīgas medicīniskās izziņas
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pexels.com
Distances neievērošana, pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, nepareiza apdzīšana, savu prasmju pārvērtēšana, ceļazīmju ignorēšana, mobilā telefona lietošana pie stūres – faktiski jebkura neapdomība vai katra sekunde, kad autovadītājs nav pilnībā koncentrējies uz ceļu, palielina risku iekļūt negadījumā un ir norakstāma uz vadītāja neuzmanību. Taču ceļu satiksmes negadījumus var izraisīt arī pēkšņi veselības un negaidīti hronisku slimību saasinājumi, norāda konkursa – gada balvas “Drošākais uzņēmuma autoparks 2023” rīkotāji.
Tiesības ir, medicīniskās izziņas nav
Kā liecina Valsts policijas dati, šī gada desmit mēnešos fiksēti 1440 pārkāpumi, autovadītājiem pie stūres sēžoties bez derīgas medicīniskās izziņas. Salīdzinājumam – tādā pašā periodā pērn šādu pārkāpumu izdarījuši 1398 šoferi. Tomēr tie ir tikai autovadītāji, kurus policija pieķērusi. Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) atklāj, ka šobrīd 87 964 autovadītājiem ar derīgu braukšanas apliecību nav derīgas medicīniskās izziņas.
Ceļu satiksmes likuma 30.panta 2.daļas 4.punkts nosaka, ka transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nedrīkst izmantot, ja transportlīdzekļa vadītājs nav normatīvajos aktos noteiktajā termiņā veicis kārtējo veselības pārbaudi vai veselības pirmstermiņa pārbaudi, un pie stūres drīkst sēsties vien tad, kad veselības pārbaude paveikta. Valsts policija atgādina – tā nav policistu vai ārstu kaprīze, bet gan nepieciešamība drošai ceļu satiksmei.
Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem, 2023.gada desmit mēnešos izmeklēti un reģistrēti 18 dabīgās nāves gadījumi darbā, no tiem piecos gadījumos bojā gājuši transportlīdzekļu vadītāji. Visiem bijušas veiktas obligātās veselības pārbaudes, tomēr tā ne vienmēr notiek. Gan pērn, gan aizpērn izmeklēti un reģistrēti dabīgas nāves gadījumi, kad bojā gājuši transportlīdzekļu vadītāji, kuriem nebija veikta obligātā veselības pārbaude. Starp dabīgā nāve mirušajiem autovadītājiem ir gan traktortehnikas, gan elektrokāru, gan kravas automobiļu un autobusu vadītāji.
Kravas auto vadītājiem – lielāks arodslimību risks
Īpaša ceļu satiksmes dalībnieku kategorija ir kravas auto vadītāji, sevišķi tālbraucēji šoferi: viņu darba specifika un īsais laiks, ko viņi pavada mājās, reti kad iet roku rokā ar pietiekamām rūpēm par savu veselību. Sēdošs darbs, smēķēšana, daudz kafijas, negaidītas stresa situācijas u. c. faktori veicina gan paaugstināta asinsspiediena un trombu veidošanās risku, gan citas sirds-asinsvadu saslimšanas un insultu. Tāpēc šajā nozarē īpaši svarīgas ir darba devēja rūpes par saviem darbiniekiem, kuri jāpieskata vai vismaz jāmudina rūpēties pa savu veselību.