Mediķi un deputāti neizpratnē par dāsnāku acs melanomas ārstēšanas apmaksāšanu, saņemot pakalpojumu Igaunijā nevis Latvijā

Latvijā par to valsts sedz apmēram četras reizes mazāku summu, salīdzinājumā ar maksu, ko valsts sedz tad, ja pacients šo pakalpojumu saņem Igaunijā, komisijā un arī vēlāk pēc sēdes aģentūrai LETA skaidroja Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) profesore, VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas" Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja Guna Laganovska.

RSU profesore norādīja, ka pie pašreizējā pacientu apjoma no valsts salīdzinājumā ar pārējo budžetu būtu jāsaņem salīdzinoši neliela summa - 60 000 eiro -, lai segtu nepieciešamos izdevumus.

Jautājumus par to, kāpēc uz Igauniju Latvija maksā vairāk nekā par pakalpojumu Latvijā, uzdeva deputātes - gan apakškomisijas vadītāja, ārste Līga Kozlovska (ZZS), gan Ramona Petraviča (LPV). Savu redzējumu par nepieciešamajiem uzlabojumiem redzes jomā pauda arī ārsts, parlamentārietis Ģirts Štekerhofs (ZZS).

No veselības jomas valsts pārstāvjiem, kā skaidrojums, kāpēc uz Igauniju tiek skaitīta lielāka naudas summa, izskanēja, ka apmaksa tiekot veikta "no cita maciņa", nevis no Latvijā veikto pakalpojumu sadaļas.

Latvijas Acu ārstu asociācijas (LAĀA) valdes priekšsēdētājs, oftalmologs Juris Vanags aktualizēja redzes citas slimības ārstēšanas nepieciešamību. Vanags uzsvēra, ka Latvijai būtu vismaz 540 pacientiem pilnā apmērā jāapmaksā injekciju terapija diabēta makulas tūskas (DMT) ārstēšanai. DMT ir ilgstoša un slikti kontrolētā cukura diabēta komplikācija, kas izpaužas ar nozīmīgu redzes asuma zudumu un aklumu.

Ja valsts nespēj apmaksāt to tādam skaitam, tad to vajadzētu darīt vismaz kādam mazākam lokam pacientu, kuriem tas palīdzētu pilnvērtīgāk strādāt, pauda LAĀA vadītājs. Viņš norādīja, ka atbalsts nepieciešams gan 1., gan 2.diabēta tiem pacientiem, kuriem konstatēta DMT.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve komisijas sēdē informēja par vairākiem jautājumiem, tajā skaitā, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīca un Latvijas Optometristu un optiķu asociācija ir izteikusi priekšlikumu optometristus iesaistīt bērnu redzes skrīninga veikšanā.

Savukārt LAĀA esot pretējās domās, lai neradītu risku, ka netiek pamanītas kādas komplikācijas, kas ir pacientam, atzīmēja NVD pārstāve.

Nacionālā veselības dienesta pārstāve norādīja, ka NVD no savas puses atbalsta optometristus iesaistīt šajā procesā, ka tas gan samazinātu izmaksas, gan mazinātu rindas pie oftalmologiem, kuri vairāk varētu koncentrēties uz pacientiem, kuriem ir jau diagnosticētas problēmas.

NVD arī saistībā ar citu tēmu norādīja, ka ticis konstatēts, ka atsevišķi speciālisti nekorekti norāda atsevišķu manipulāciju redzes veselības nodrošināšanu skaitu. Tāpēc noteikts maksimālais skaits konkrētajai manipulācijai, cik bieži to var veikt pacientam.

Apakškomisijas sēdē izskanēja arī vairāku citu redzes veselības jomas, tajā skaitā pacientu pārstāvju viedokļi par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Apakškomisijas vadītāja Kozlovska norādīja, ka par vairākiem no sēdē izskanējušajiem jautājumiem deputāti vērsīsies Veselības ministrijā pēc skaidrojuma par risinājumiem.