Paaudžu maiņa Olaines ārstu praksē ^{Apriņķis.lv}

Abas esat rīdzinieces, bet no šī gada strādājat Olainē. Kā te nonācāt?

Līga Soida. Jaunie ģimenes ārsti savās prakses vietās nonāk rindas kārtībā – katrs izsaka vēlmi par reģionu, kurā gribētu strādāt, un, tiklīdz ir brīva vieta, saņem piedāvājumu. Es biju izraudzījusies Zemgales reģionu; kad uzzināju par vakanci Olainē, teicu: “Jā.” Turklāt te atbrīvojās uzreiz divas ārstu vietas, un, tā kā ar Līvu esam labi pazīstamas, esam arī strādājušas kopā, bija lieliska iespēja uz Olaini braukt abām. Neko sarunājušas nebijām, tā sagadījās.

Līva Jenerte. Rindā iestājos mazliet vēlāk, bet satiku Līgu Nacionālajā veselības dienestā un uzzināju par Olaini. Braucām iepazīties ar dakterēm Grigorjevu un Šohinu, izrunājāmies par to, kāds ir viņu redzējums par pacientiem, un tā arī esam šeit nonākušas.

Kur jūs abas kopā agrāk strādājāt?

Līva Jenerte. Kopā esam nodibinājušas nevalstisku organizāciju “Ģimenes medicīnas biedrība”, kur jau aptuveni gadu cenšamies iedzīvināt vairākas iniciatīvas, kas skar jaunos ģimenes ārstus. Diezgan plašā spektrā – sākot no pacientu izglītošanas līdz informācijas apmaiņai un sadarbībai jauno ārstu vidū.

Līga Soida. Tas ir bezalgas darbs, to veicam brīvajā laikā, cik nu tas mums atliek. Cenšamies pacientiem vienkāršā valodā skaidrot sarežģītas lietas (skat. biedrības “Facebook” lapu) un apspriežam savā starpā jauno ģimenes ārstu aktualitātes.

Kā notika pacientu pārņemšanas process?

Līga Soida. Vairākkārt tikāmies ar abām dakterēm, kā arī ar māsām, kas ir palikušas un ļoti labi pārzina pacientus. Viņas ir mūsu zelta cilvēki! Katrā prakses vietā tomēr ir sava specifika, ieradumi, kā lietas notiek. Tas viss jāuzzina, jāsaprot un jāsaplāno. Kādus divus trīs mēnešus mēs braucām uz šejieni un iepazinām situāciju.

Cik pacientu katrai no jums tagad ir?

Līva Jenerte. Būtiski saprast, ka mēs nepārņēmām pilnīgi visus pacientus, bet tos, kuri ir deklarēti Olaines novadā. Līdz ar to, ja atbrauc citu novadu un pilsētu pacienti, kas vēsturiski ir bijuši šajā praksē, es viņus pašlaik automātiski nevaru pieņemt. Šobrīd manā pārziņā ir ap 1200 cilvēku.

Līga Soida. Manā praksē ir aptuveni 1600 cilvēku, ap 400 bija tādi, kuri nav deklarēti Olainē. Šobrīd ir pārejas posms, cilvēki pamazām iepazīst jauno kārtību, tāpēc gandrīz katru dienu sastopamies ar kādu pacientu, kurš atbraucis no citas pilsētas.

Vai cilvēki ir pārsteigti, kad ienāk kabinetā un ierasto dakteru vietā ierauga jūs abas?

Līva Jenerte. Nu jā, pārsteigums ir redzams. It īpaši pirmajās dienās, šobrīd daļa jau mūs atpazīst [saruna notiek 15. janvārī, red.]. Kad pamana pazīstamas māsiņas, tad jau jūtas drošāk.

Līga Soida. Esmu no Iecavas, kas arī nav lielpilsēta. Un zinu, ka informācija šādā pilsētā izplatās ļoti ātri. Tāpēc ziņa par jaunajām dakterēm noteikti jau kādu brīdi cirkulē, un mēs arī jūtam, ka cilvēki nāk iepazīties. Paskatīties, kādas tad nu viņas ir.

Kas būtu jāzina pacientiem, vai ir kādas izmaiņas?

Līva Jenerte. Viens, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir ārstu darba laiki, ko var apskatīt pašvaldības mājaslapā. Tur var atrast arī mūsu telefonu numurus – gan mobilos, gan stacionāro prakses vietas numuru. Būtisks jauninājums ir veselo zīdaiņu dienas, proti, viena diena nedēļā veltīta zīdaiņiem un veselu bērnu profilaktiskai apskatei. Neskaitot akūtās stundas pacientus, šajā laikā pārējie pacienti netiek pierakstīti un pieņemti. Tas ieviests, lai saudzētu jaundzimušos, proti, lai viņiem nebūtu jāgaida rindā kopā ar saslimušajiem bērniem.

Līga Soida. Jā, mūsu praksi var dēvēt par izteikti pediatrisku, ir daudz bērnu. Tāpēc svarīgi ir pacientu plūsmas nodalīt vienu no otras, lai, piemēram, nedēļu pēc vakcinācijas mēs nesaskartos ar to, ka bērns ir saslimis ar gripu, ko dabūjis šeit.

Kas Olainē ir atšķirīgs, salīdzinot ar citām prakses vietām, kur esat strādājušas?

Līga Soida. Mentalitāte ir citāda, cilvēki prasīgāki, jo vēsturiski ir bijusi ļoti cieša saikne ar dakteri, kas šeit strādāja ilgus gadus. Mēs pagaidām vēl neesam tik ļoti pazīstami, tāpēc jūtams neliels mulsums pacientos. Ceru, ka jau drīz tas mainīsies, jo informācija par pacientiem mums ar katru dienu ir aizvien plašāka.

Līva Jenerte. Uzticības iegūšana nav ātrs process, rēķināmies, ka kādu gadu tas kopumā varētu prasīt.

Cik ilgi jāmācās, lai kļūtu par ģimenes ārstu?

Līva Jenerte. Ģimenes ārsta sertifikātu ieguvām pagājušajā gadā, bet kopumā, apgūstot profesiju, pavadīti deviņi gadi. Pēdējie trīs no tiem – praktisks darbs ar pacientiem ģimenes ārstu prakses vietās. Mums abām ir bijusi iespēja iegūt pieredzi arī ārvalstīs, tāpēc labas idejas mums ir, un centīsimies ieviest tās praksē.

Līga Soida. Mēs esam tā saucamā jaunā ģimenes ārstu paaudze un skola, jo pēdējā desmitgadē pieeja šajā nozarē ir diezgan jūtami mainījusies. Ja agrāk ģimenes ārsts faktiski bija pārveidots kādas citas kvalifikācijas ārsts, tad tagad ģimenes medicīna ir atsevišķi apgūstama disciplīna. Tajā pacienta veselības stāvoklis tiek uztverts un vērtēts kā vienots kopums. Ģimenes medicīna ir intensīva sadarbība starp ārstu un pacientu, un tās ietvaros pacienta veselība tiek koordinēta, vadīta. Tas var būt visai plašs jautājumu loks. Jāsaprot gan, ka neesam pacienta sekretāres, kas uzklausa un izpilda viņa vēlmes, piemēram, par medikamentu izrakstīšanu. Mums jāsaprot, kas ar cilvēku noticis, kāds ir tā iemesls, un tikai tad varam runāt par zāļu izrakstīšanu un ārstēšanas pieeju.

Kāpēc izvēlējāties ģimenes ārsta ceļu, kas tomēr ir piņķerīgs darbs, jāstrādā ar milzīgu pacientu skaitu?

Līga Soida. Jebkurš ārsts savā dvēselē laikam ir humānists, jo gribas jau palīdzēt visiem un it visā.

Līva Jenerte. Visiem jau nevarēsim (abas smejas).

Līga Soida. Jā, tas ir tāds jaunības maksimālisms – mēģināt tikt galā ar ļoti atšķirīgām situācijām, panākt katram cilvēkam iespējami labāko rezultātu.

Ko jūs gribētu mainīt, uzlabot?

Līga Soida. Mūsu pieejā ļoti nozīmīga ir un būs profilakse. Tie ir gan visi valsts noteiktie skrīningi, gan vakcinācija, kardiovaskulāro risku apzināšana un citas profilakses lietas, kam īpaši pievērsīsimies, sākot no pavasara. Tad mums arī veidosies pilnvērtīgs skats uz visiem prakses pacientiem, jo ziemas mēnešos darīšana pamatā ir ar tiem, kuriem ir akūtas un hroniskas saslimšanas. Diemžēl Latvijā ģimenes ārsts nodarbojas teju ar visu, taču profilakse ir atstāta novārtā, lai gan patiesībā tā ir būtiskākā joma. Lai pacients nenonāk līdz tai tabletei, lai problēmas tiek konstatētas savlaicīgi, lai lielāka uzmanība tiek pievērsta veselīgam un aktīvam dzīvesveidam, tostarp uztura ieradumiem. Starp citu, Olainē ir diezgan labi vakcinācijas rādītāji, kas arī ir būtiska profilakses daļa, un par to jāsaka liels paldies mūsu iepriekšējām kolēģēm.

Līva Jenerte. Cenšamies mazināt mājas vizīšu skaitu, jo tā nav efektīva ārstēšana. Pirmkārt, tā patērē milzīgi daudz laika – vienas mājas vizītes laikā es varu pieņemt piecus pacientus. Otrkārt, mājās es nevaru sniegt pilnvērtīgu palīdzību un izmeklēšanu, jo nav iespējams paņemt līdzi visus instrumentus un aparatūru, kas varētu būt nepieciešama.

Cik gara šobrīd ir jūsu darbadiena?

Līga Soida. Dzīvojam Pārdaugavā, tāpēc atbraukt uz Olaini un vakarā uz mājām var diezgan ātri, noteikti ātrāk nekā tad, ja būtu jābrauc cauri Rīgas centram. Taču darba stundas šobrīd ir garas – pacientu pieņemšana, mājas vizītes, tad seko dokumentu darbs. Tas bieži vien tiek paveikts pašā vakarā mājās. Pirmajā nedēļā vakaros stiepām uz mājām “Rimi” maisus, pilnus ar pacientu kartiņām, lai paspētu tās apstrādāt. Cilvēki atskatījās, nevarēja saprast, ko mēs abas tur nēsājam.