Esiet modri – aktivizējas ērces! ^{Apriņķis.lv}

Ērces izplatītas visā Latvijā

Ērces kļūst aktīvas, kad gaisa temperatūra pārsniedz +3...+5 grādus, brīdina Slimību profilakses un kontroles centrs. Pēc centra rīcībā esošās informācijas, 2018. gadā Latvijā reģistrēti 169 saslimšanas ar ērču encefalītu gadījumi (8,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju gadā), diemžēl viens beidzies letāli. Pērn reģistrēts arī 481 saslimšanas ar laimboreliozi gadījums (24,8 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem gadā). Šiem datiem vajadzētu likt sarosīties visiem tiem, kuri domā, ka vakcinēties pret ērču encefalītu nav nepieciešams. Vakcīna spēj pasargāt no saslimšanas ar bīstamo ērču encefalītu, turpretī pret Laimas boreliozi potes nav.

2018. gadā Latvijas Infektoloģijas centra stacionārā ārstējās 54 pacienti, kuriem tika konstatēts ērču encefalīts, 45 laimboreliozes pacienti un 35 ērlihiozes pacienti, vēsta SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" pārstāve Inguna Potetinova. Infektoloģijas centra laboratorijā pērn tika izmeklētas 4876 ērces, no kurām 32 bija inficētas.

Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Ilze Arāja vēsta, ka pēdējo piecu gadu laikā augstākā saslimstība ar ērču encefalītu konstatēta Pāvilostas, Alsungas, Dundagas, Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Rojas, Pārgaujas, Nīcas, Talsu, Ventspils, Priekules, Kandavas, Engures, Kocēnu, Līgatnes, Durbes, Aizputes, Grobiņas, Jaunpiebalgas, Jaunpils, Rucavas un Neretas novadā. Kaut arī neviens no Pierīgas novadiem šajā sarakstā nav, dati par saslimstību 2014.–2018. gadā liecina, ka arī Pierīgas novadu iedzīvotāji pakļauti riskam saslimt ar ērču encefalītu.


Avots: SPKC

Atšķirības Pierīgas novados

Saslimstība Pierīgā salīdzinājumā ar citiem reģioniem Latvijā nav riskanti augsta, turklāt būtiski atšķiras arī saslimstības rādītāji Pierīgas novados. Latvijas Dabas muzeja entomologs Uģis Piterāns vērtē: "Teorētiski to varbūt var izskaidrot ar mazāku meža zvēru blīvumu Pierīgā, kā arī priežu mežu samērā plašo izplatību Piejūras zemienē, kas ērcēm varbūt ir mazāk interesanti biotopi. Taču tajā pašā laikā Sējas novads man tomēr liekas ir jau tāds stipri "mežonīgs", un intuitīvi šķiet, ka tur jau nu gan ērcēm būtu jābūt daudz."

Katrā ziņā šie ir tikai pieņēmumi, un nekādā gadījumā nevajadzētu kultivēt uzskatu, ka mazs saslimušo skaits jau pati par sevi ir indulgence pret ērču radītām nepatikšanām.

Bīstamās slimības

Slimību profilakses un kontroles centra novērojumi liecina, ka cilvēku saslimstības tendencei ir saistība tieši ar ērču ikgadējo aktivitātes līmeni, bet mazāk ar kopējo inficētību. Pēdējos piecos gados Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" laboratorijā noteiktā patogēnu prevalence dabā savāktajās ērcēs pa gadiem variē, ērču encefalīta un ērlihiozes ierosinātāju gadījumā tai nav novērojama tendence ne samazināties, ne pieaugt. Savukārt borēliju (baktērijas, kas izraisa Laimas boreliozi) prevalence ērcēs ir pieaugusi. "Tomēr te jāņem vērā, ka iespēja inficēties ar borēlijām ir lielāka, jo ilgāk ērce netiek noņemta (borēlijas atrodas nevis ērces siekalu dziedzeros, bet dziļāk ērču gremošanas sistēmā, tādēļ atšķirībā no ērču encefalīta vīrusiem tās uzreiz netiek ievadītas koduma vietā un, ērci savlaicīgi noņemot, cilvēks neinficējas). Ērču encefalīta vīrusus pēdējo gadu laikā saturēja līdz 3% ērču paraugu, Laimas boreliozes ierosinātājus – līdz 69% ērču paraugu, ērlihiozes ierosinātājus – līdz 9% ērču paraugu," skaidro I. Arāja.

I. Arāja atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai pret ērču encefalītu. Lai neinficētos ar laimboreliozi un ērlihiozi, vienīgais aizsardzības pasākums ir pareizi pielāgots apģērbs. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģiskās uzraudzības informāciju, teritorijās, kur ir visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu, tiek veiktas valsts apmaksātas bērnu vakcinācijas pret ērču encefalītu. Valsts apmaksātu vakcināciju saņem bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni visā Latvijas teritorijā.



Ērce, kas tu esi?

Ērci nevar saukt par kukaini – tā pieder zirnekļveidīgo klases pārstāvjiem. Kukaiņiem ir sešas kājas, bet zirnekļveidīgajiem – astoņas. Latvijas Dabas muzeja entomologs Uģis Piterāns teic, ka nebūtu gluži pareizi tās saukt arī par zirnekļveidīgajiem, jo, lai arī tuvu radniecīgas, ērces tomēr ir ērces jeb sistemātiski izdalītas atsevišķi savā ērču apakšklasē (Acari).

Entomologs skaidro, ka attiecībā uz cilvēku parasti min divas ērču sugas, kas ir galvenās ērču encefalīta un laimboreliozes pārnēsātājas. Tās ir suņu ērce (Ixodes ricinus) un taigas ērce (Ixodes persulcatus). Pēdējos gados Latvijā konstatētas arī ornamentētās pļavu ērces (Dermacentor sp.), kas cilvēkiem piesūcas retāk. Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve I. Arāja informē, ka ornamentētā pļavu ērce līdz šim bijusi izplatīta Polijā, Lietuvā un citviet Eiropā. Lielajiem meža zīdītājiem, mājdzīvniekiem un cilvēkiem piesūcas to pašu sugu ērces – cilvēkam nav pašam savu specifisko ērču, kas būtu saistītas tikai un vienīgi ar cilvēku, saka entomologs Uģis Piterāns.

Ziemu pārlaiž vienā mierā

Uģis Piterāns stāsta, ka ērces pārziemo līdzīgi daudziem citiem bezmugurkaulniekiem – visbiežāk tās salien pērnajās lapās u.c. augu nobirās, kūlas slānī, augsnes virskārtā u.tml. "Nekur tālu tās nerāpo – kur rudeni sagaida, tur arī pārziemo," saka entomologs.

Teorētiski ērces var būt jebkur, taču lielākoties tām patīk vietas, kur vienlaikus ir vairāk vai mazāk bagātīgs lakstaugu stāvs, kā arī pietiekams lielo meža zvēru blīvums tuvumā, skaidro kukaiņu pētnieks. Jo biotops pēc izskata un struktūras ir tuvāks dabiskam, ieskaitot veģetāciju un meža zvēru sastopamību, jo ērču būs vairāk. Pierīgas teritorija ir bagāta gan ar mežiem, gan pļavām un purviem, kur mitrāks. Tomēr mitrums ērcēm neesot tik būtisks, saka entomologs. Novērots, ka pārmitrās un ļoti slapjās vietās ērču ir it kā mazāk. "Vietās ar nabadzīgu veģetāciju arī ērču būs mazāk, jo tām ir grūtāk satikties ar potenciālo upuri," saka pētnieks. Pilsētu centru parkos ar koptu mauriņi ērču blīvums esot krietni zemāks.