Menu
 

Rehabilitologi: Izmaiņām slimnīcu tīklā būtu jānotiek kopā ar speciālistu plānošanu reģionos

  • Autors:  LETA
Foto: pixabay.com Foto: pixabay.com

Izmaiņām slimnīcu tīklā būtu jānotiek kopā ar ārstu, māsu un rehabilitācijas speciālistu plānošanu reģionos, izriet no Latvijas Rehabilitācijas ārstu biedrības (LRĀB) prezidentes Illas Mihejevas paustā aģentūrai LETA.

Viņa skaidroja, ka LRAB ar lielu uzmanību izvērtēja presē izskanējušo ziņu par Veselības ministrijas (VM) plāniem centralizēt profesionālo un citu resursu ietilpīgās medicīnas jomas, nākotnē plānojot attīstīt tikai trīs universitātes un ne vairāk kā četras reģionālās slimnīcas, bet pārējiem Latvijas stacionāriem ārstniecībā izvirzīt ne mazāk svarīgus, bet tomēr citus uzdevumus.

LRĀB ir pārliecināta, ka šīs "pārējās slimnīcas" kā specializētu un intensīvu ārstēšanu sniedzošo ārstniecības iestāžu partneri pēc svarīgāko diagnostikas un ārstēšanas plānu sagatavošanas un specializētās intensīvās ārstēšanas etapa pabeigšanas varētu nodrošināt nepieciešamo pieejamību, kā arī pēctecību ārstēšanas un aprūpes pakalpojumiem tuvāk pacientu dzīvesvietai un viņu sociālajai videi.

Tāpat Mihejeva pauda, ka slimnīcas ļoti īsos termiņos varētu pārņemt šo pacientu ārstēšanas turpināšanu, aprūpi un rehabilitāciju, lai izārstējoties atkārtota iekļaušanās ģimenes un darba dzīvē šiem pacientiem un viņu piederīgajiem sagādātu pēc iespējas mazāk sarežģījumu.

LRĀB uzskata, ka slimnīcām būtu jāspēj risināt visa veida funkcionāli ierobežoto cilvēku problēmas gan aprūpes, gan rehabilitācijas, gan arī paliatīvās aprūpes veidā, tostarp izmantojot telemedicīnas un telerehabilitācijas tehnoloģijas. "Ļoti svarīgi valdībai, gatavojot jauno teritoriālo reformu, paredzēt arī adekvātu transporta sistēmu, lai no jebkuras vietas Latvijā cilvēki stundas laikā varētu nokļūt kādā no šīm iestādēm un kopējais ceļam patērētais laiks nepārsniegtu divas stundas dienā," norādīja Mihejeva.

Viņa klāstīja, ka piedāvātā slimnīcu centralizācija, pēc LRĀB viedokļa, liek plānot ne tikai ārstu un māsu, bet arī pietiekošu rehabilitācijas speciālistu nodrošinājumu Latvijas reģionos. Šajā aspektā, pēc organizācijas domām, viens no risinājumiem ir arī attiecīgo studiju programmu piedāvāšana reģionālajās universitātēs, līdzīgi kā Fizoterapijas studiju programma Daugavpils Universitātē.

Tāpat Mihejeva sacīja, ka attiecībā uz ārstniecības speciālistu atalgojumu ir pēdējais brīdis gan valdībai, gan sabiedrībai saprast, kāds vidējais minimālais atalgojums par normālu darba laiku, sniedzot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ir jāplāno visu specialitāšu ārstiem, kuru izglītība un specializācija līdz patstāvīgo darba gaitu sākšanai ilgst vismaz desmit gadus.

LRĀB prezidente atgādināja, ka Ministru kabineta noteikumi šobrīd paredz veselības aprūpes tarifos plānot vienādu atalgojumu 1350 eiro apmērā gan ārstiem, gan funkcionālajiem speciālistiem, kuri patstāvīgās darba gaitas var sākt jau pēc četrus gadus ilgas līdzdiploma apmācības.

Organizācija uzskata, ka plānotajam ārstu speciālistu atalgojumam valsts apmaksātajos veselības aprūpes pakalpojumos, ņemot vērā apmācības ilgumu un likumdošanā noteikto ārsta ekskluzīvo atbildību, attiecībā pret funkcionālo speciālistu atalgojumu vajadzētu būt vismaz 2–2,5 reizes augstākam.

LRĀB arī aicina veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP) rūpēties par izmaiņām Pacientu tiesību likumā, nosakot profesionālo atbildību pār ārstēšanas rezultātiem ne tikai ekskluzīvi pret ārstiem, bet arī pret citiem ārstniecības speciālistiem – māsām, tādējādi nodrošinot medicīnisko aprūpi un funkcionālajiem speciālistiem veicot rehabilitācijas pasākumus.

LETA jau rakstīja, ka veselības ministres vīzijā par Latvijas slimnīcu tīklu būtu trīs universitātes un četras reģionālās slimnīcas, bet pārējās būtu zemāka līmeņa slimnīcas, šādu viedokli šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pauda ministre. Patlaban saskaņā ar Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību Latvijas slimnīcu tīkls veidojas no 39 slimnīcām, kuras iedalītas piecos līmeņos.

Piektajā jeb augstākajā līmenī ir trīs Latvijas lielākās slimnīcas – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Ceturtajā līmenī ir septiņas reģionālās slimnīcas, trešajā – vēl septiņas slimnīcas, otrajā – četras, bet pirmajā – sešas. Tikmēr vēl ir arī trīs piektā līmeņa specializētās slimnīcas un deviņas specializētās ārstniecības iestādes.

Viņķele sacīja, ka no 1. aprīļa vajadzētu sākties veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai atbilstoši slimnīcu līmeņiem, tomēr viņai ir bažas, ka atsevišķas slimnīcas izvēlējušās pārāk augstu līmeni un nespēs nodrošināt apsolītos pakalpojumus.

Pēc ministres domām, galu galā Latvijas slimnīcu tīkls veidosies no trīs "ekselences centriem" jeb universitātes slimnīcām un trijām vai četrām reģionālajām slimnīcām, savukārt pārējās slimnīcas ieņems zemākus līmeņus. Esošā slimnīcu tīkla uzturēšanai "nepietiks visas pasaules naudas", piebilda Viņķele. Ministre atgādināja, ka Latvijā cilvēku no jebkuras valsts malas var atvest uz Rīgu, kur viņš var saņemt ļoti kvalitatīvu pakalpojumu.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.