Menu
 

Veselības indekss: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs uzturā nelieto konkrētus produktus

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs no sava ikdienas uztura izslēdz kādu produktu, kamēr 66% sevi uzskata par visēdājiem, proti – ikdienas uzturā viņi lieto gan dzīvnieku, gan augu izcelsmes produktus un nav tādu produktu, kurus viņi apzināti izvēlētos nelietot, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.

Vismaz piektā daļa (20%) respondentu norādījuši, ka ir atsevišķi produkti, kuri netiek iekļauti uzturā, jo tie vienkārši negaršo, piemēram, sēnes, bietes, trekna gaļa u.c. Savukārt 9% respondentu norādījuši, ka neēd konkrētus produktus, jo uzskata, ka “veselībai tie nav labi vai organismam nav nepieciešami”.

3% norādījuši, ka atsevišķu produktu neiekļaušana ēdienkartē saistīta ar alerģiju vai nepanesamību. Tikai 0,4% pētījuma dalībnieku atzinuši, ka viņi ir veģetārieši, tas ir – uzturā nelieto gaļas produktus, bet 0,1% aptaujāto sevi pieskaita svaigēdājiem, uzturā lietojot termiski neapstrādātus produktus.

Aptaujas dati liecina, ka visēdāju vairāk ir vīriešu vidū – sevi par tādiem sauc 70%, bet sievietes – 62%. Visēdāju skaits lielāks ir vecumā no 55-63 gadiem, jaunāku cilvēku vidū šādi ēšanas paradumi ir arvien mazākam skaitam cilvēku. Piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 24 par jebkuru pārtikas produktu lietotāju sevi sauc tikai 55% respondentu, bet vismaz 1% jauniešu sevi sauc par veģetāriešiem.

Analizējot respondentu atbildes salīdzinājumā ar viņu iegūtās izglītības līmeni – jo augstāka izglītība, jo mazāk cilvēku sevi pieskaita visēdājiem. Cilvēku ar pamatizglītību vidē sevi par visēdājiem uzskata 72% respondentu, bet starp tiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību – 56%. Tāda pat tendence novērojama jautājumā par veģetāra dzīvesveida piekopšanu. Proti, cilvēku ar augstāko izglītību vidū sevi par veģetāriešiem sauc 1% aptaujāto, bet cilvēku ar pamatizglītību vidū veģetāriešu praktiski nav un aptaujas metodoloģija uzrāda rezultātu 0%.

Interesanti, ka arī atkarībā no ienākumu līmeņa samazinās to cilvēku skaits, kuri uzturā lieto visus produktus. Tas ir – cilvēki ar augstiem ienākumiem 57% gadījumu norādījuši, ka ir visēdāji, kamēr cilvēku ar zemiem ienākumiem vidū visēdāji ir 71%. Tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki ar augstiem ienākumiem vairāk pievēršas veģetārismam – aptaujas dati rāda, ka cilvēki ar augstiem ienākumiem sevi vairāk pieskaita pie tiem, kuri neēd kādu produktu, jo tas negaršo – tādi ir 30%, kamēr par veģetāriešiem sevi sauc niecīgs skaits šādu aptaujas dalībnieku.

 “Veģetārismam ir daudz veidu, tāpēc, iespējams, izslēdzot no uzturu gaļu, bet ēdot zivis un lietojot piena produktus, cilvēks sevi neuzskata par veģetārieti. Ir semi vai demi veģetārieši, kas izslēdz sarkano gaļu. Pescetarian (pescetārieši) – izslēdz sarkano, putna gaļu, paliek zivis, jūras produkti. Ir lakto/ovo veģetārieši – uzturā lieto piena produktus. Vēl ir arī vegāni, kuri nelieto nekādus dzīvnieku valsts produktus, svaigēdāji, frutārieši. Tas varbūt ir iemesls, kāpēc aptaujās neparādās lielāks veģetāriešu procents, proti – cilvēks izvēlas konkrētu uzturu, bet neuzskata, kas tas atbilst jēdzienam “veģetārietis”,” saka uztura speciāliste, Mg.sc.sal. uzturzinātnē Liene Sondore.

“Ir daudz iemeslu, kāpēc cilvēki pievēršas veģetāram uzturam. Tomēr pirms kardinālas ēdienkartes maiņas ieteiktu konsultēties ar savu ģimenes ārstu un veikt nepieciešamās analīzes, lai saprastu, vai organismam nekas netrūkst,” saka uztura speciāliste. Viņa norāda, ka veģetārs uzturs var būt pilnībā veselīgs, pilnvērtīgs, bet tas prasa laiku, ēdienkartes plānošanu, finanses. Tieši tāpat pilnvērtīgs vai nepilnvērtīgs var būt arī “visēdāja” uzturs, ja  cilvēks pārtiek no gataviem pusfabrikātiem, saldumiem, trekniem, saldiem ēdieniem. Svarīgi ir sekot līdzi kvalitatīvām olbaltumvielām – dzīvnieku vai augu valsts, kādas tās tiek uzņemtas, kā produkti tiek pagatavoti, skaidro L. Sondore. Vēl jāņem vērā, ka ne visas uzturvielas pilnībā organismā uzsūksies. Piemēram, liels balastvielu daudzums kavēs vitamīnu, minerālvielu uzsūkšanos.

“Uzturs ir jāpapildina katru dienu un katrā ēdienreizē ar saliktajiem ogļhidrātiem, balastvielām,  kvalitatīviem taukiem. Ikdienas  jāuzņem vismaz 500 g dārzeņu, 200-300 g augļu, jādzer pietiekami šķidrums,” savu ieteikumu sniedz uztura speciāliste.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.