Veselības indekss: 60% jauniešu mēdz "iedzert par daudz"

Pārmērīgu alkohola lietošanu par problēmu atzīst 5% aptaujāto, taču nevar izslēgt varbūtību, ka šādā sensitīvā jautājumā pastāv lielāks risks, ka respondents varētu sniegt “sociāli vēlamas atbildes”.

Veselības indeksa rādītāji liecina, ka alkohola lietošanas tendences Latvijā nesamazinās. Arī iepriekšējos gados vidēji 55-57% visu vecumu respondentu atzinuši, ka mēdz pārsniegt pieļaujamās alkohola normas. Alkoholu “virs normas” biežāk mēdz lietot cilvēki ar pamatizglītību – tikai 39% aptaujātu teikuši, ka nekad nepārsniedz pieļaujamās alkohola normas. Savukārt cilvēku ar augstāko izglītību vidū alkohola lietošanas kontrole ir augstāka – 49% aptaujāto apgalvojuši, ka nekad nemēdz dzert “par daudz”.

Ārsts narkologs Edvīns Jaunušāns norāda, ka diemžēl jaunieši jau pirms pilngadības sasniegšanas nereti ir pirmo reizi lietojuši alkoholu. Tādēļ ne vidusskolas izlaidums, ne tuvojošies Līgo svētki daļai nebūs “pirmā reize” ar stiprāka dzēriena glāzi vai pudeli rokā. “Daļa izmēģina alkoholu jau pirms izlaiduma, mēģinot mazināt stresu eksāmenu laikā. Savukārt, kad pienāk izlaidums, tad iestājas pārliecība, ka “tagad esmu pieaudzis” un varu darīt, ko sirds kāro. Un arī tas nereti ir stimuls ķerties pie alkohola lietošanas, jo “tagad drīkst”,” pauž narkologs.

Viņš arī stāsta, ka diemžēl, jauniešu vidū izplatās arī citas negatīvas tendences, proti – kad pirmais alkohola reibums izbaudīts, tiek meklētas citas iespējas apreibināties. “Ir jaunieši, kas nepanes alkoholu, viņiem nepatīk garša vai sajūtas, tad tiek meklētas narkotiskās vielas, kas sniegtu, viņaprāt “vajadzīgo” efektu.”

“Mana Aptieka” farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene atgādina, ka aizraušanās ar apreibinošām vielām jau pusaudžu gados ļoti negatīvi var ietekmēt turpmāko dzīvi. “Ir maldīgi uzskatīt, ka dažas pudeles alus vai sidra “nav nekas” un “es jau tikai pamēģināju”. Alkohola lietošana atstāj negatīvas sekas uz cilvēka organismu, īpaši nenobrieduša jaunieša ķermeni un orgāniem. Jaunībā lietoto apreibinošo vielu sekas var radīt problēmas vēlākā vecumā, kad, atklājoties kādām veselības problēmām, nāksies domāt, kādēļ tās radušās,” norāda farmaceite.

Svarīga ir audzināšana ģimenē

E.Jaunušāns uzsver, ka ļoti liela nozīme tam, kā jaunietis attiecas pret alkohola lietošanu, ir tieši audzināšanai ģimenē. “Ja ģimene pievērš uzmanību tam, ko alkohols var nodarīt veselībai, ja ir pietiekoši runāts un skaidrots, tad jaunietim rodas izpratne par alkohola lietošanas kaitīgumu. Tāpat ir svarīgi runāt par to, ka alkohola reibumā svinību laikā, īpaši jau Līgo svētkos, var iekulties nelaimes gadījumos,” norāda ārsts.

Viņš uzskata, ka pirms Līgo svētkiem rīkotās reklāmas akcijas, kas brīdina par alkohola lietošanas negatīvajām sekām, diez vai nonāk līdz jauniešu auditorijai, jo “viņi maz skatās televizoru, un šī informācija viņus nesasniedz”.

Problēmas ar pārmērīgu alkohola lietošanu nesamazinās

Kā jau sākotnēji norādīts, pētījuma laikā respondentiem arī tikai jautāts, vai viņiem piemīt kāds kaitīgs ieradums vai atkarība. 5% aptaujāto atzinuši, ka viņi pārmērīgi lieto alkoholu. Šis skaitlis nav mainījies jau vairākus gadus. Problēma izteiktāka ir vīriešu vidū – skatot tikai kungu sniegtās atbildes, problēmas ar alkohola pārmērīgu lietošanu atzīst 9%, kamēr sieviešu vidū – tikai 2%.

Visvairāk problēmas ar alkohola lietošanu ir 45–54 gadu vecu iedzīvotāju vidū – 11%. Citās vecuma grupās pārmērīgu alkohola lietošanu kā atkarību nosaukuši mazāk par 10% aptaujāto. Vismazāk šāda atkarība ir iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem – tikai 3%.

Pārmērīgu alkohola lietošanu kā problēmu atzīst 15% aptaujāto, kuri ieguvuši pamatizglītību, kamēr cilvēku ar augstāko izglītību vidū alkohola lietošanas pārmērību atzīst 2%. Interesanti, ka, analizējot atbildes pēc respondentu ienākumu līmeņa, visvairāk alkohola lietošanas pārmērību atzīst cilvēki ar zemiem ienākumiem – 7%, bet vismazāk šādu atkarību uzrādījuši cilvēki ar vidēji augstiem ienākumiem – 3%.

Neskatoties uz pastāvošajiem stereotipiem, ka alkoholisma problēma ir izteiktāka Latvijas apvidos ārpus pilsētām, “Veselības indeksa” rezultāti rāda, ka alkohola pārmērīgu lietošanu par problēmu uzskata vienlīdz daudz cilvēku kā Rīgā (6%), tā pilsētās (5%) un laukos (5%).

Narkologs E.Jaunušāns aicina iedzīvotājus, kas alkohola lietošanu uzskata par labāko stresa noņemšanas veidu, pievērsties lietderīgākām nodarbēm – fiziskām aktivitātēm, kultūras pasākumiem u.c. “Es aicinātu, piemēram, Jāņos vairāk baudīt svētkus un tajos notiekošo, nevis lūkot pēc alkohola. Ja cilvēks ir nodarbināts, viņam neatliek laika dzeršanai,” piebilst speciālists.