Menu
 

Vai un ko zvejosim turpmāk? Apriņķis.lv

  • Autors:  Gints Šīmanis, publicists
Jūra “čumēja un mudžēja” no mencām pagājušā gadsimta 70. un 80. gados, kad tās sauca par “strādnieku lašiem”. Foto – Arvīds Mitrēvics Jūra “čumēja un mudžēja” no mencām pagājušā gadsimta 70. un 80. gados, kad tās sauca par “strādnieku lašiem”. Foto – Arvīds Mitrēvics

No 1. jūlija Eiropas Komisija (EK) jau gatavojās pilnībā aizliegt mencu zveju Baltijas jūras austrumu daļā. Rīgas ielās parādījušies uzrunājoši reklāmas stendi: “Neēd Baltijas jūras mencu – ļauj tai uzturēt mūsu jūru tīru!” Tos izvietojis Šveicē reģistrētais Pasaules Dabas fonds, kura īstenotā kampaņa “Lai jūra čum un mudž” atsauc atmiņā nesenos notikumus zivsaimniecības nozarē – zvejniekiem tika solītas lielas kompensācijas par atteikšanos no sava senā aroda, un tika gatavota jauna kuģu sagriešanas programma. Taču, vai tas būs brīnumlīdzeklis zivju krājuma saglabāšanai turpmākajos 10 gados un lielai rūpnieciskai zvejai turpmāk, ir un paliek atklāts jautājums.

Pilnībā aizliedz mencu zveju

Pasaules Dabas fonda mājaslapā rakstīts: “Lai saglabātu Baltijas jūras mencu un Eiropas zuti arī nākamajām paaudzēm, Pasaules Dabas fonds (PDF) aicina sabiedrību pievienoties kampaņai “Lai jūra čum un mudž” un neizvēlēties šīs zivis veikalos un citās tirdzniecības vietās. PDF kopā ar citām Eiropas Savienības (ES) vides organizācijām ir arī aicinājis Eiropas Komisiju (EK) un dalībvalstu valdības ieklausīties zinātniekos, kuri aicina būtiski ierobežot apdraudēto zivju sugu nozveju, pavisam apturot mencu zvejošanu Baltijas jūras austrumu daļā un Eiropas zušu zveju.”

Lēmumu par mencu zvejas aizliegšanu EK jau esot pieņēmusi. Tā pamatā ir ļoti sliktais, pat kritiskais mencu stāvoklis Baltijas jūrā. Sliktie vides apstākļi būtiski ietekmējuši arī mencu augšanu – agrāk četros gados menca izauga līdz 40 centimetriem, tagad – labi, ja 20 centimetri. Ūdenī samazinājusies arī sāls koncentrācija, skābekļa daudzums Baltijas jūrā, pieaugusi ūdens temperatūra – tas viss negatīvi ir ietekmējis mencu populāciju.

Zinātnieki ik gadu aicinājuši noteikt ierobežotas mencu nozvejas kvotas. Šim gadam viņi prasīja samazināt mencu zveju Baltijas jūras austrumu daļā par 41%. Pēc dalībvalstu sarunām ar EK kompromiss tika atrasts – tikai mīnus 15 %. Tikmēr Rietumvalstu zvejniekiem tiks piešķirts 70% pieaugums. Daļēji tas, protams, ir objektīvi, jo Rietumos menca jūtas labāk, tomēr te redzams arī lielo valstu politiskais lobijs. Diemžēl šogad visas prognozes un nozvejas kvotu plāni izrādījušies kļūdaini – mencu dabiskā mirstība sasniegusi jau 50%, un tas ir pietiekami, lai sāktu nopietni satraukties. Tiek lēsts, ka, pat nosakot pilnīgu mencu zvejas aizliegumu, sugas atkopšanās gaidāma, labākajā gadījumā, pēc 10 gadiem.

Ko darīt ar roņiem?

Ir acīmredzams, ka pēdējos gados mencas būtiski ietekmē sliktie vides apstākļi, un viens no vaininiekiem ir arī ronis, kas izvēlējies mencu par savu ikdienas delikatesi. Aplēses rāda, ka Baltijas jūrā reģistrēti ap 45 000 roņu, kam ik dienas barībai nepieciešams 450 tonnas zivju.

Lai risinātu pēdējos gados aizvien saspringtāko piekrastes zvejnieku un roņu līdzāspastāvēšanu, drīzumā tiks pabeigta sugas aizsardzības plāna izstrāde roņiem Latvijas ūdeņos, Baltijas jūrā un Rīgas līcī. Plānam jābūt gatavam līdz rudenim, bet vēl sagaidāmas diskusijas par labākajiem risinājumiem.

BIOR pētījumi rāda, ka Baltijas jūrā pašlaik dzīvo aptuveni 30 000 pelēko un aptuveni 20 000 pogaino roņu. Piekrastes zonā lielākoties mīt vairāk nekā 3000 pelēko roņu. Lai fiksētu roņu piezveju rūpnieciskajā zvejā, no 2017. gada nozvejas žurnālos tika ieviesta roņu piezvejas pozīcija. Tiesa, zvejnieki joprojām ir ļoti kūtri roņu piezvejas norādīšanā, lai gan daudzreiz uzsvērts, ka tas ir ļoti nozīmīgi, lai spētu precizēt roņu piezvejas skaitu, kas ilgtermiņā varētu palīdzēt roņu un zvejnieku līdzāspastāvēšanas problēmas risināšanai. Pēc nozvejas žurnālu informācijas, 2017. gadā piezvejā nav bijis neviena roņa, bet 2018. gadā tikai 20 (10 Buļļupē un 10 Saulkrastu piekrastē). Aptaujājot pašvaldības par krastā izskaloto roņu skaitu, konstatēts, ka 2016. gadā to bijis 310, 2017.  – 422 un 2018. gadā – 373 roņi.

Dati rāda, ka 90% apgrozījuma zvejniekiem lielākoties veido stāvvadu zveja (70–77% reņģe un apaļais jūras grundulis), kam roņi lielus postījumus nenodara. Citādi ir ar ekonomiski vērtīgākajām zivju sugām – sīgām, lašiem, taimiņiem, zandartiem, vimbām, mencām – zveju tīklos un murdos.

Pēc datiem, zvejnieku zaudējumi ir lieli, un, ja uzskaitītu katru piekrastē zaudēto zvejas rīku un neiegūto lomu, visticamāk, tie būtu daudz lielāki. Informācija par neiegūto lomu saņemta, uzskaitot zivis, kuru paliekas tika konstatētas pēc roņu uzbrukuma, taču ļoti bieži ir gadījumi, kad zvejnieki atrod saplēstus un tukšus zvejas rīkus, tikai aptuveni nojaušot, kāds būtu bijis loms, ja roņu “apciemojums” nebūtu noticis.

Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla sekretariāta projektu vadītājs Kristaps Gramanis uzskata, ka mums ir jārēķinās, ka roņu sugas aizsardzības plāna mērķis nav iznīcināt roņus Latvijas piekrastē, tādēļ pētniekiem un zvejniekiem kopīgi jāatrod efektīvākais veids līdzāspastāvēšanai, lai piekrastes zvejniecība Latvijā neizzustu.

Bankrotēs 5 firmas, 70 zvejnieki – bezdarbniekos

Nākamajam gadam zinātnieku ieteiktā kvota ir 0 tonnas. Rudenī, ņemot vērā zinātnieku ieteikumus un sociālpolitiskos faktorus, savu priekšlikumu izteiks EK, kas kopā ar dalībvalstīm oktobrī lems par nākamā gada kvotām. Tiesa, mencu nozveju Baltijas jūras rietumu daļā šis lēmums neietekmēs, jo tur šogad nozvejas kvota ir pat nedaudz pieaugusi, sasniedzot 343 tonnas. Bet tas vietējiem zvejniekiem ir neliels apjoms.

Latvija, gatavojoties pilnīgam mencu zvejas liegumam, jau 20. jūnijā pieņēmusi valdības noteikumus, kas ļauj maksāt kompensācijas par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu, kam pārdalīti 2 miljoni eiro no citu programmu neizmantotās naudas. Ko tas dos mūsu zvejniekiem? Proti, uz šo naudu varēs pieteikties gan kuģu īpašnieki, gan zvejnieki, kuri strādāja uz šiem mencu nozvejas kuģiem. Tiek lēsts, ka viens kuģis varētu saņemt ap 150–160 tūkstošus eiro, tomēr, kā atzīst Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits, EK lēmuma dēļ no 24 zvejas firmām 5 ar 12 kuģiem varētu izbeigt darbību, likvidējot 70 darba vietas. Neapšaubāmi, tas ir nopietns trieciens zivsaimniecības nozarei, jo menca bija viena no tradicionālajām zivīm nozvejā (vidējā nozveja uz viena kuģa ir aptuveni 1200 tonnas). Latvijai galvenā mencu nozvejas kvota ir Baltijas jūras austrumu daļā, kurā šogad tika atļauts nozvejot 2060 tonnas, kas ir par 400 tonnām mazāk nekā 2018. gadā. Salīdzinājumā ar 2014. gadu Austrumbaltijas mencu kvota Latvijai ir samazināta vairāk nekā 2 reizes.

Ko darīt zvejniekiem? Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienests tikko kā publicējis visu informāciju par pieteikšanās kārtību kompensācijām, kurā teikts, ka iesniegumi tiks pieņemti līdz 30. augustam. Tiesa, kādu brīdi var pietikt ar kompensācijām, taču jau nākamajā plānošanas periodā EK, visticamāk, piedāvās kuģu sagriešanu (līdz 2018. gadam ir sagriezti 6 mencu zvejas kuģi).

Būtiski, ka kompensācijas saviem zvejniekiem vēlēsies maksāt arī poļi un lietuvieši, taču pagaidām nekādi lēmumi nav pieņemti. Visticamāk, arī kaimiņvalstis prasīs finansējumu EK. Latvijas zvejnieki mencu nozvejas lieguma dēļ varēs saņemt 39 eiro par katru piespiedu dīkstāves dienu.

Turpinājums sekos.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.