Menu
 

Latvijas Dabas fonda mobilais ganāmpulks ganīsies Jūrmalā

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Latvijas Dabas fonda projekta “GrassLIFE” ietvaros izveidotais mobilais ganāmpulks šonedēļ ieradīsies Jūrmalā, pļavā pie Priedaines. Ganāmpulks tur uzturēsies aptuveni trīs nedēļas, noganot vērtīgo piejūras zālāju. Lielisks skats uz mobilā ganāmpulka darbu pavērsies visiem, kas dodas uz Jūrmalu ar vilcienu – pļava atrodas pie dzelzceļa tilta pār Lielupi, braucot no Rīgas – labajā pusē, informēja Latvijas Dabas fonds.

Jūrmalas Priedaines pļavā atradīsies sešas Galovejas šķirnes govis ar teļiem un viens bullis – tā ir daļa no Latvijas Dabas fonda mobilā ganāmpulka, kurā ir vairāk nekā 60 liellopi un 200 aitas. LDF mobilais ganāmpulks ir izveidots dabisko pļavu atjaunošanai un darbojas Latvijas pļavās otro sezonu. Šovasar tas noganīs pļavas 20 vietās Latvijā. Ganāmpulka daļa, kas ceļos uz Jūrmalu, Priedaines pļavā ieradīsies no Jelgavas, kur tās noganīja augu sugām bagātu Lielupes palienes pļavas daļu Sieramuižā.

Aptuveni 8 hektārus lielā pļava, kas atrodas Priedainē pie dzelzceļa tilta pār Lielupi, atbilst īpaši aizsargājamam biotopam Piejūras zālājs. Tas veidojas iesāļās augsnēs – vietās, kuras periodiski applūst ar iesāļajiem Baltijas jūras ūdeņiem. Latvijā šis biotopa veids sastopams ļoti reti – to kopējā platība nepārsniedz 180 ha. Lielākās to platības atrodas Randu pļavās, Mērsragā un piejūras pļavās pie Bērzciema, bet nelieli to fragmenti sastopami arī Liepājas ezera krastos, Lielupes grīvā, Daugavgrīvā un Vecdaugavā, kur iesāļie ūdeņi nonāk vējuzplūdu laikā. Šie zālāji izceļas ar lielu augu sugu daudzveidību, jo tajos sastopams gan sausām un mēreni mitrām vietām raksturīgs augājs, gan mitru un slapju vietu augu sabiedrības, gan arī augi, kuri aug tikai iesāļās augsnēs, piemēram, purva mātsakne, zilganais meldrs un žerāra donis.

“Lielākā daļa no piejūras zālājiem raksturīgajiem augiem ir nelieli. Tie var izdzīvot tikai regulāri ganītās vai pļautās vietās, kur tos nenomāc krūmi un liela auguma augi. Pārtraucot pļaušanu vai ganīšanu, šādās pļavās strauji ieviešas augstie grīšļi un parastā niedre, kuri rada lielu noēnojumu un pamazām izspiež visas pārējās sugas. To labi var novērot arī Priedaines pļavā – tās austrumu malu aizņem parastās niedres un divrindu grīšļa tīraudze,” stāsta Latvijas Dabas fonda biotopu eksperte Baiba Strazdiņa.

“Pēdējos gadus Priedaines pļava tiek regulāri pļauta, taču paaugstinātā mitruma dēļ ne katru gadu tās nopļaušana un novākšana ir iespējama. Tāpēc niedres un augstie grīšļi pārņem aizvien lielāku pļavas daļu. Atsākot pļavas noganīšanu, ceram, ka tuvākajos gados niedru ekspansiju izdosies samazināt un daudz lielākā pļavas daļā atkal varēs ziedēt gan krāšņās jumstiņu gladiolas, zemās raudupes un vītolu staģes, gan iesāļām vietām raksturīgie jūrmalas augstiņi un jūrmalas sārtžibulīši.”

Mobilā ganāmpulka darbību Priedaines pļavā, kura pieder pašvaldībai, Latvijas Dabas fonds nodrošina sadarbībā ar Jūrmalas domi. Pļava ir publiski pieejama, un lielisks skats uz to un mobilā ganāmpulka govīm pavērsies arī vilciena pasažieriem.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.