Menu
 

Zāģēt vai nezāģēt – tāds ir jautājums Apriņķis.lv

  • Autors:  Marta Dzintare
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

“Rīgas Apriņķa Avīzes” redakcijā vērsās lasītājs Andrejs, kurš dzīvo privātmājā Siguldas centrā. Kungs pastāstīja, ka uz kaimiņa zemesgabala atrodas vairāki koki, kas vētras laikā pamatīgi šūpojas. Andrejs interesējas, vai pašvaldība uzrauga koku bīstamību arī privātās teritorijās un kādi noteikumi regulē koku zāģēšanu.

Augļu kokus var zāģēt bez saskaņošanas, pārējos – atkarībā no stumbra diametra

Koku zāģēšanu pilsētās un ciemos regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”, un to izpildi kontrolē pašvaldības. Siguldas novada pašvaldības

Teritorijas attīstības pārvaldes galvenā dārzkopības speciāliste Dita Laure stāsta, kādi ir noteikumi attiecībā uz koku zāģēšanu pilsētu un ciemu teritorijās: “Bez saskaņošanas ar pašvaldību zemes īpašnieks var zāģēt augļu kokus neatkarīgi no stumbra resnuma, kā arī jebkurus citus kokus, kuru stumbra diametrs pie celma nepārsniedz 20 centimetrus. Tas attiecas uz pilsētu un ciemu teritorijām.

Ārpus tām ir citi noteikumi. Kokus, kuru stumbra diametrs ir 20 un vairāk centimetru, mēs braucam apskatīt, komisija tos novērtē un izsniedz vai neizsniedz atļauju zāģēšanai. Ja koks ir potenciālais dižkoks vai arī koks atrodas aizsargājamā dabas teritorijā, piesaistām speciālistus no Dabas aizsardzības pārvaldes, kuri dod savu slēdzienu, drīkst vai nedrīkst nozāģēt šo koku. Ja koks sasniedzis dižkoka statusu un ir aizsargājams, to zāģēt nedrīkstēs. Katrai sugai ir savi kritēriji, kad koks skaitās dižkoks.”

Dita Laure atgādina, ka zemes īpašniekiem pēc iesnieguma uzrakstīšanas pašiem ir jāinteresējas pašvaldībā, vai ir saņemta atļauja koka nozāģēšanai: “Mēs varam apskatīt koku un izsniegt atļauju arī tad, ja zemes īpašnieks nav klāt tajā brīdī. Tāpēc dažreiz gadās situācijas, ka īpašnieks gaida, gaida, bet atļauja jau sen ir izsniegta. Uz iesnieguma veidlapas ir rakstīts tālruņa numurs, uz kuru zvanīt un interesēties.”

Pašvaldības pārstāve uzsver, ka komisija brauc novērtēt kokus tikai pēc zemes īpašnieka lūguma, kaimiņš vai cita persona nevar to pieprasīt: “Zemes īpašniekam jāraksta pašvaldībai iesniegums, un to var izdarīt uz vietas vai elektroniski. Ja kaimiņš vai kāda cita persona raksta šādu iesniegumu, mums nav pamata braukt un vērtēt kokus. Mēs privātās teritorijās iekšā nelienam un kokus nepētām.

Ja kādam šķiet, ka kaimiņa koki viņu apdraud, iesaku runāt ar zemes īpašnieku, jo jebkurā gadījumā tā ir viņa atbildība. Ja koks nogāzīsies un kādam radīs zaudējumus, tie būs jāsedz zemes īpašniekam. Ja komisija pēc zemes īpašnieka iesnieguma aizbrauc un konstatē, ka koks tiešām ir bīstams, tā zāģēšana ir bez maksas. Tiesa, var būt jāmaksā par pašu zāģēšanu, ja zemes īpašnieks to uztic darīt kādai firmai. Taču var to darīt arī pats, tā ir zemes īpašnieka izvēle un atbildība.”

Dita Laure piebilst, ka sarežģīta situācija ir tad, ja plānots zāģēt kokus pie daudzdzīvokļu mājām. “Tādos gadījumos ir jāsavāc vismaz 51 procenta dzīvokļu īpašnieku piekrišana koka zāģēšanai. Tas nemaz nav vienkārši, jo var gadīties, ka pirmā stāva dzīvokļos dzīvojošajiem koks netraucē un viņi ir pret zāģēšanu, savukārt augstāko stāvo dzīvokļos koka lapotne aizsedz sauli un iedzīvotāji vēlas to nozāģēt. Tad dzīvokļu īpašniekiem ir jāpanāk vienošanās.”

Nozāģēt bērzu vai pīlādzi pilsētas vai ciema teritorijā īpašniekam izmaksās lētāk nekā, piemēram, liepu, ozolu vai egli. Attēlam ir ilustratīva nozīme. Foto – Marta Dzintare


Nozāģēt bērzu ir lētāk nekā liepu

Koku drīkst nozāģēt tikai tad, kad pašvaldībai samaksāta aprēķinātā “sāpju nauda”. Tātad nevar vispirms nozāģēt koku, bet samaksāt pēc tam, jo tad tā tiks uzskatīta par patvaļīgu koku izzāģēšanu bez atļaujas. Tādā gadījumā pašvaldība piemēros soda naudu, un summa, kas būtu jāmaksā par koku zāģēšanas atļauju, tiks vairākas reizes palielināta. Dita Laure stāsta, ka cilvēki parasti ziņo par koku neatļautu zāģēšanu. Tad atbrauc policija, sastāda protokolu un tiek uzlikts arī administratīvais sods.

Ja koku plānots cirst citu iemeslu dēļ, nevis tāpēc, ka tas ir bīstams, par to ir jāmaksā, ja vien tas nav augļu koks vai jebkurš cits koks, kura diametrs mazāks par 20 centimetriem. Cik vērtīgs ir koks? Atbildi uz šo jautājumu sniedz koku zāģēšanas maksas kalkulators, kas atrodams Siguldas novada pašvaldības pakalpojumu portālā. Summa atkarīga no koka sugas, diametra un iemesla, kādēļ koku paredzēts nozāģēt.

Koku zāģēšanas kalkulatorā minēti četri iemesli: 1) bojā ēku, inženierkomunikācijas vai traucē to darbību; 2) apstādījumu atjaunošana, teritorijas izgaismošana (izsauļošana), apstādījumu kopšana; 3) būvniecība; 4) cits iemesls. Piemēram, nozāģēt 25 centimetrus resnu ozolu, liepu vai egli būvniecības dēļ izmaksās 82,64 eiro, bērzu vai pīlādzi – 41,32 eiro. Savukārt, ja šāds koks traucē ēkām vai komunikācijām, būs jāmaksā mazāk – attiecīgi 5,51 eiro un 2,75 eiro.

Jāteic gan, ka Siguldas e-pakalpojumu lapā pieejamais koku zāģēšanas maksas kalkulators aprēķina maksu arī kokiem, kuru diametrs ir mazāks par 20 centimetriem. Dita Laure paskaidro, ka kalkulators automātiski aprēķina cenu visu izmēru kokiem, arī pavisam tieviem kociņiem, bet līdz 20 centimetru diametram par zāģēšanas atļaujas iegūšanu nav jāmaksā.

Tāpat bez maksas jebkura lieluma koku var nozāģēt tad, ja komisija secina, ka tas ir bīstams. Bīstams koks ir tāds, kuram ir, piemēram, pacēlusies sakņu sistēma, tas ir stipri noliecies uz vienu pusi, ir nokaltis vai tamlīdzīgi.

Pašvaldība stāda jaunus kokus

Finansējums, ko pašvaldība saņem kā “sāpju naudu” par koku nozāģēšanu, tiek izlietots, stādot jaunus kociņus tiem piemērotās vietās. Sistēma ar naudas iekasēšanu par koku zāģēšanu ir radīta tādēļ, lai pilsētvidē saglabātos nemainīgs koku daudzums. Tātad koku zāģētāji samaksā, savukārt pašvaldība labiekārto teritoriju, iestādot jaunus kokus citā vietā. Siguldas novada pašvaldība koku vērtību aprēķina viens pret vienu tā, kā rakstīts valsts izdotajā likumā. Dita Laure piebilst, ka citas pašvaldības var piemērot savu koeficientu, aprēķinot koku vērtību pilsētu un ciemu teritorijās. Piemēram, vietās, kur koku ir maz, to ciršana varētu izmaksāt dārgāk nekā teritorijā, kur koku ir daudz.

Ko no šī visa varam secināt? Lai ietaupītu naudu, zemes īpašniekiem jāspēj paredzēt, kurš koks nākotnē var radīt problēmas, un nozāģēt to savlaicīgi, kamēr tā stumbra diametrs nav pārsniedzis 20 centimetrus vai vēl vairāk – kļuvis par dižkoku, ko nedrīkst zāģēt.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.