Menu
 

Baltijas jūra ir pārmēslota! Kā dzīvot tālāk? Apriņķis.lv

  • Autors:  Gints Šīmanis, publicists
Jūras aļģu sanesumi Rīgas līča krastā. Foto: Gints Šīmanis Jūras aļģu sanesumi Rīgas līča krastā. Foto: Gints Šīmanis

Baltijas jūra tiek uzskatīta par jaunu jūru, jo tās ģeoloģiskā vēsture ir salīdzinoši īsa. Šajā vēsturiskajā laikaposmā tā izgājusi gan saldūdens, gan jūras, gan arī iesāļūdeņu fāzi. Pašos pirmsākumos, ap 14 000.–10 300. gadu pirms mūsu ēras, bija Baltijas ledus ezers - iesāļūdeņu un saldūdens baseins. Pirmās šeit sastopamās zivju sugas tolaik bija sīga, zaķzivs, salaka, respektīvi – aukstummīlošas sugas.

Ap 10 300.–9500. gadu pirms mūsu ēras šeit bija Joldijas jūra – iesāļūdeņu baseins, kas saistīts ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu. Parādījas vairākas jūras zivju sugas – četrragu buļļzivs un arī reņģe. Aptuveni 8300.–3700. gadā pirms mūsu ēras izveidojās tā sauktā Litorīnas jūra ar tipisku jūras ūdeņu vidi un parādījās galvenās zivju sugas, kuras Baltijā sastopamas mūsdienās – reņģes, brētliņas, mencas, plekstes un citas. Ap 3700. gadu pirms mūsu ēras veidojās Limnejas jūra – iesāļūdens baseins –, kas pēc formas jau atgādināja mūsdienu Baltijas jūru, tikai bija nedaudz plašāka. Un tieši tad arī izveidojās mūsdienu Baltijas ihtiofauna, kuru sargāt, kopt un vairot ir arī mūsu paaudzes uzdevums. Nav noslēpums, ka organiskā un neorganiskā piesārņojuma apjoms Baltijas jūrā un Rīgas līča akvatorijā ir zināma satraukuma vērts, lai gan gadu gaitā tas ir mainījies, piedzīvojot kāpuma un krituma periodus.

Baltijas jūra ir unikāls ūdens baseins

Lai saprastu, kā sargāt un kopt vidi, ko saucam par Baltijas jūru, mums jāizprot šis dzīvais un mūžam mainīgais ūdens baseins. Baltijas jūras ekosistēma ir samērā unikāla, un tai piemīt vairākas īpatnības, kas to atšķir no citām jūrām.

Pirmkārt, Baltijas jūra ir slēgts iesāļūdeņu baseins. To drīzāk varētu uzlūkot par iesāļūdeņu ezeru, jo no okeanogrāfiskā viedokļa pasaulē par jūrām uzskata tos ūdens baseinus, kur sāļums ir lielāks par 29 promilēm (promile – viena tūkstošdaļa procenta).

Otrkārt, Baltijas jūrai ir raksturīga ūdeņu vertikālā stratifikācija, kas nozīmē, ka sāļums palielinās līdz ar dziļumu. Turklāt 50–80 metru dziļumā ir izteikts sāļuma lēcienslānis, tā sauktais haloklīns, kur sāļums no 7–8 promilēm mainās uz 10–11 promilēm dažu desmitu metru robežās. Savukārt skābekļa saturam ir pretēja tendence – tas samazinās, palielinoties dziļumam. Dziļūdens ieplakās skābekļa var nebūt vispār un stagnācijas periodos var veidoties sērūdeņraža slānis.

Ļoti būtiska ir ūdens apmaiņa, kas notiek caur Dāņu šaurumiem, – apmaiņas laiks vidēji ir 25–30 gadi, un tas ir mijiedarbības process starp Ziemeļjūras ūdeņu pieplūdumu un upju noteci. Ziemeļjūras ūdeņi lielo pieplūdumu gadījumos spēj nodrošināt liela mēroga ar skābekli bagāto un sāļo ūdeņu apmaiņu tieši dziļūdens ieplakās. Tomēr gados, kad pieplūdumu nav, dziļūdens ieplakās attīstās stagnācijas procesi un piegrunts slāņos parādās sērūdeņraža slānis, kur dzīvība nav iespējama.

Jāatceras, ka Baltijas jūrā un Rīgas līcī būtiska ir sauszemes ietekme uz ūdens kvalitāti. Te raksturīgs liels upju noteces baseins, kurš ietver aptuveni 85 miljonus iedzīvotāju.

Ūdens kvalitāte atbilst normām

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pasūtījuma nesen izstrādātais jūras vides stāvokļa novērtējums rāda, ka jūrā ūdens kvalitāte atbilst normām un pārtikā lietojamās zivis ir drošas uzturā. Taču kā nopietns brīdinājums izskan secinājums, ka cilvēka radīto ietekmju rezultātā, jūrā nonākot atkritumiem un citam piesārņojumam, kā arī klimata pārmaiņu ietekmē jūras vides stāvoklis kopumā nav labs.

Ko rāda šis publiskotais dokuments? Novērtējums sniedz pārskatu par Latvijas jūras ekosistēmas – jūras augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopienu un to dzīves vides kopumu – pašreizējo stāvokli un to ietekmējošiem faktoriem, kā arī parāda ekosistēmas stāvokļa izmaiņu tendences salīdzinājumā ar iepriekšējo novērtējuma periodu. Dokuments satur arī jūras izmantošanas ekonomisko un sociālo analīzi, un aplēses liecina, ka sabiedrības ieguvums no Latvijas jūras ūdeņu kvalitātes uzlabošanas līdz labam jūras vides stāvoklim būtu vismaz 6,4 miljoni eiro gadā. Visvairāk jūras vides stāvokli negatīvi ietekmē ekosistēmas bagātināšanās ar barības vielām (eitrofikācija), kas veicina sistēmas funkcionēšanas līdzsvara izjaukšanu un ietekmē bioloģisko daudzveidību. To rosina barības vielu ienese no lauksaimniecības, kā arī nepilnīgi attīrīti notekūdeņi. Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo novērtējumu, kas tika veikts 2007.–2011. gada periodā, ir vērojami uzlabojumi.

Kā liecina novērtējums, arī atkritumu apjoms piekrastē vērtējams kā pārāk liels. Procentuāli vislielāko piesārņojumu pludmalē radījuši plastmasas izstrādājumi (51%), seko papīra un kartona drazas (12%), pamestais metāls (10%) un nevērīgi atstātie stikla un keramikas izstrādājumi (9%).

Kā zināms, Latvijas simtgades zīmē Vides izglītības fonds, ekoskolas un vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki aicināja piedalīties "Piekrastes tīrradē" – iniciatīvā, kuras laikā kopīgiem spēkiem tika sakopta Baltijas jūras piekraste no Nidas Lietuvas pierobežā līdz Ainažiem Vidzemes jūrmalā. "Tīrrade" ir vārds, kas tika radīts īpaši šim pasākumam. Tas ir saliktenis, ko veido divi vārdi – "tīrs" un "radīt". Tādējādi iniciatīvas autori vēlējās uzsvērt, ka tos vieno un iedvesmo ideja par tīras vides radīšanu, vīzija par tīru un sakoptu piekrasti.

Turpinājums sekos.


atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.