Aptauja: Latvijā 51% iedzīvotāju nevajadzīgo apģērbu ziedo labdarībai

Savukārt 43% aptaujāto iedzīvotāju nevajadzīgo apģērbu atdot lietošanai tuviniekiem vai draugiem, 35% - izmest atkritumu konteinerā, 15% piešķir nolietotam apģērbam otru dzīvi, izmantojot to kā izejmateriālu jaunu lietu radīšanai un 7% nevajadzīgos auduma izstrādājumus nogādā dzīvnieku patversmēs.

Kā liecina aptaujas dati, visbiežāk nolietotie apģērbi rod pielietojumu ģimenes saimniecībā, pārtopot par drānām tīrīšanai jeb mājsaimniecības terminā - lupatām (60%). Turklāt šo praktisko metodi krietni biežāk izmanto vīrieši (69%), bet sievietes (52%).

Aptaujas dati liecina, ka savā saimniecībā nolietoto apģērbu visaktīvāk izmanto lauku iedzīvotāji (77%), bet ziedošanas pieredze visvairāk raksturīga rīdziniekiem (62%). Savukārt citu lielo pilsētnieku iemītnieki biežāk dalās ar draugiem (49%) un biežāk nekā citi atdod novalkāto apģērbu dzīvnieku patversmēm (15%).

Aptaujā secināts, ka jaunas lietas no nolietota vai citādi nederīga apģērba biežāk rada seniori vecumā pēc 60 gadiem (24%). Ar labdarību vairāk nodarbojas četrdesmitgadnieku paaudze (58%), bet jaunieši vecumā līdz 30 gadiem nevajadzīgo apģērbu nereti pārdod (21% pretstatā 10% vidējam rādītājam).  

"Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis sacīja, ka latvieši vienmēr ir pratuši rast praktisku pielietojumu šķietami neizmantojamām lietām. Viņš sacīja, ka tas daļēji varētu būt skaidrojams ar sociālo pieredzi, kas gūta pirms Latvijas neatkarības atgūšanas, kad apģērbs un citas preces bija deficīts. "Tomēr nolietoto apģērbu izmantošana saimniecībā neatrisina problēmu saknē, jo agri vai vēlu nolietojas arī tīrīšanas drāna, kas tik un tā nonāk sadzīves atkritumu konteinerā. Tāpēc Latvijai jau patlaban jāmeklē risinājumi, kā varam efektīvi nošķirot tekstila izstrādājumus no atkritumu plūsmas un dot tiem otru iespēju, cik iespējams netērējot dabas resursus jaunu apģērbu ražošanai," viņš teica.

Viņš piebilda, ka pasaules prakse liecina, ka vidēji 20% no nopirktā un lietotā apģērba pēc tam nonāk atkārtotā izmantošanā vai pārstrādē, bet pārējais, visticamāk, nogulst poligonos vai tiek sadedzināts. "Protams, apstākļos, kad ir iespējams iegādāties jebkuru saimniecībā nepieciešamo lietu, novalkāta apģērba pārtapšana citos priekšmetos ir daudz retāk sastopama parādība nekā pirms 20 vai 30 gadiem. Tomēr šāda radoša pieeja liecina, ka esam gatavi domāt par apkārtējās vides ilgtspēju, un atliek vien rast atbilstošus risinājumus," atzina Zakulis.

Aptauju pēc "Latvijas Zaļā punkta" pasūtījuma veica pētījumu kompānija "OMG Latvia", datorizētu interviju veidā šā gada augustā aptaujājot 701 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.