Menu
 

Dabas jeb mūsu kopējā dārza aizsardzība – prātīga un gudra kopšana (1.daļa)

  • Autors:  Una Griškeviča
Ja pelēko kāpu, kas tiek uzskatīta par vienu no vērtīgākajiem biotopiem, nekopj, tā pamazām aizaug un tur vairs nespēj augt šai zonai raksturīgie augi, piemēram, pelēkais ķērpis. Tādēļ Pierīgā ir sākušies aktīvi pelēkās kāpas sakopšanas darbi, izcērtot tajās saaugušās priedītes. Foto – Aija Balandiņa un publicitātes Ja pelēko kāpu, kas tiek uzskatīta par vienu no vērtīgākajiem biotopiem, nekopj, tā pamazām aizaug un tur vairs nespēj augt šai zonai raksturīgie augi, piemēram, pelēkais ķērpis. Tādēļ Pierīgā ir sākušies aktīvi pelēkās kāpas sakopšanas darbi, izcērtot tajās saaugušās priedītes. Foto – Aija Balandiņa un publicitātes

Nesen presē un sociālajos tīklos parādījās informācija, ka Carnikavas kāpās tiek izcirstas priedes. Protams, cilvēkus šī ziņa satrauca – sak, atkal tiek izcirsti meži! Taču, kā sarunā ar “Rīgas Apriņķa Avīzi” skaidroja sertificēta piekrastes biotopu eksperte un bioloģijas zinātņu doktore Brigita Laime, šie darbi notiek piekrastes biotopa pelēkās kāpas apsaimniekošanas un atjaunošanas ietvaros un tas ir absolūti nepieciešams darbs, kuru vairs nedrīkst atlikt.

“Der atcerēties, ka patiesībā biotopi mums ir visapkārt un ka biotopu kopšana ir mūsu pašu saimnieciskās darbības seku likvidēšana,” speciālistes teikto papildina Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas vadītājs Artūrs Jansons.

Pelēkā kāpa – dzīvesvieta ķērpjiem, smiltājsiseņiem un čipstēm

“Biotopu apsaimniekošanas darbi sākās pagājušajā gadā “LIFE CoHaBit” projekta “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”“ ietvaros un ir vieni no apjomīgākajiem, kas tiek veikti jūras krastā,” atklāj Brigita Laime.

“Vēlos atgādināt, ka jūras krasts ir ļoti jutīga vide, kas atrodas nepārtrauktā tādu vides faktoru kā vējš, noskalošana utt. ietekmē, un šo vidi ietekmē arī aizvien pieaugošais atpūtnieku skaits. Vienlaikus šajā teritorijā atrodas lielas dabas bagātības – pļavas ar unikālu ekosistēmu, kur aug daudz puķu un dzīvo visdažādākās putnu sugas un ne tikai; šeit ir kāpas, kas ir ļoti liela vērtība, it īpaši – teritorija no Lielupes grīvas līdz pat Saulkrastiem un Inčupes grīvai, kur atrodas dabas parks “Piejūra”, kas ir cilvēku iecienīta atpūtas vieta. Tas nozīmē, ka šo teritoriju vajag ļoti prātīgi un gudri apsaimniekot.”

Šo darbu ietvaros pērn Rīgā un tās apkārtnē tika pļautas piejūras pļavas, savukārt pagājušā gada rudenī sākti darbi pelēkās kāpas sakopšanai. “Šis unikālais biotops atrodas aiz priekškāpas uz meža pusi, un pārsvarā šeit aug pelēkie ķērpji, kas veido skaisto zemsedzi. Ja pelēkā kāpa ir pareizi apsaimniekota, tur veidojas gaišas vietas, kur var augt gan ķērpji, gan retākas augu sugas, tā ir piemērota dzīvesvieta, piemēram, smiltājsiseņiem, čipstēm un citai dzīvajai radībai, kas nevar dzīvot ne mežā, ne pašā jūras krastā. Tāpēc pelēkās kāpas jāuztur atklātas un saulainas.”

Taču, kā norāda Brigita Laime, pēdējās desmitgadēs cilvēki piekrasti un pelēko kāpu nav apsaimniekojuši, piebilstot – iespējams, tas noticis pārprasto aizliegumu dēļ, proti, ka dabas parkā nedrīkst veikt saimnieciskās darbības. Lai situāciju labotu, pelēkās kāpas teritorijā sākusies jau minētā priežu izzāģēšana. Eksperte nenoliedz, ka cilvēkiem tas ir ļoti sāpīgs jautājums, jo “mēs visu laiku runājam par to, ka kāpās ir jāstāda priedes, bet te uzreiz sākam priedes izzāģēt”. Tiesa, esot jāsaprot, ka šī izciršana būtiski atšķiras no kailcirtes veidošanas mežos, jo cilvēku stādītās priedes pelēkajā kāpā ir savairojušās un saaugušas pārāk biezi, tādēļ kopšana, kas sākusies burtiski pēdējā brīdī, ir ļoti svarīga.

“Piemēram, Carnikavā vai Lilastē kāpu zonā aug tikai priedes un uz zemes redzam skujas, skujas, skujas… Tur nav neviena auga, neviena ķērpja, nemaz nerunājot par to, ka šī teritorija vairs nav piemērota dzīvniekiem. Tā bieži vien ir grūti caurstaigājama un nepievilcīga arī cilvēkiem atpūtai.”

Nozāģētie priežu zari pārtop žodziņos

Nocirsto priežu zari tiek izmantoti aizsargžodziņu pīšanai. “Gan Carnikavas, gan Mangaļsalas pludmalē tie jau lieliski pilda savu uzdevumu – aiztur smiltis, palīdzot atjaunot priekškāpu un nostiprināt jūras krastu,” saka Brigita Laime.

Sarunā eksperte vairākkārt uzsver, ka darbi notiek pa posmiem un ka nebūt netiek izcirstas visas priedes pēc kārtas – tiek atstātas priežu grupas un vecākie koki, bet vietām koki vispār netiek cirsti. Savukārt šoziem plānots, ka piejūras jaunajos mežos, kur vispār nekas nav ticis darīts, tie tiks sakopti ar VAS “Latvijas Valsts meži” palīdzību. Vēl Brigita Laime atgādina, ka piejūras kāpu sakopšanas darbi kā prioritāri noteikti ne tikai Latvijā, bet daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Dānijā, Polijā, kur tas notiek daudz lielākās platībās, veidojot piemērotas dzīvesvietas cilvēka “mazākajiem brāļiem”.

“Varbūt tas izklausās ļoti pārspīlēti, bet radībai, kas apdzīvo pelēko kāpu un citus biotopus, vairs nav, kur patverties. Cilvēkiem, lai par to pārliecinātos, atliek vien atvērt internetu un sameklēt kādu aerofoto, kur redzams, kā izskatās mūsu zeme no augšas – meži ir izcirsti lielās platībās un izskatās mežģīņaini, vai arī ir redzamas lielas lauksaimniecības zemes platības. Bet ir vajadzīgas arī vietas, kur par mērķi izvirzām dabas saglabāšanu,” uzsver eksperte. Tāpēc, viņasprāt, dabas parkā “Piejūra” paveiktais būs ļoti liels ieguvums cilvēkiem: “Visi novērtē Daugavgrīvu, kur uzbūvēts putnu vērošanas tornis un izveidotas takas, tiek izpļautas niedres… Ceru, ka tā būs arī Carnikavā, kur pašvaldība iegulda ļoti daudz darba vides sakopšanā.”

Eksperte arī uzsver, ka nozāģētās priedes postā neaiziet – tās tiek izmantotas kāpu stiprināšanai. “No priežu zariem nopītie kāpu aizsargžodziņi redzami gan Carnikavā, gan Mangaļsalā, un tie jau lieliski pilda savu uzdevumu – aiztur smiltis, palīdzot atjaunot priekškāpu un nostiprināt jūras krastu. Protams, ieraugot nozāģētās priedītes, skats tiešām var likties šausmīgs, taču tā ir nepieciešama darbība, par kuru jāstāsta un jāskaidro, un cilvēkiem ir jāsaprot, ka dabas jeb mūsu kopējā dārza aizsardzība nozīmē arī prātīgu un gudru kopšanu,” teic Brigita Laime, atgādinot, ka vide ir jākopj un jātuvina tai, kāda tā būtu attīstījusies dabiski.

Dod dzīves telpu Igaunijas rūgtlapei

Stāstot par jaunumiem biotopu apsaimniekošanā Ķemeru Nacionālajā parkā, Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas vadītājs Artūrs Jansons atklāj, ka šogad parka darbinieki īpaši piestrādājuši pie jauna biotopa – Igaunijas rūgtlapes – aprūpēšanas. Igaunijas rūgtlape ir Latvijā ļoti reti sastopams augs, un tam konstatētas tikai divas atradnes, viena no tām – Ķemeru Nacionālajā parkā, netālu no Apšuciema.

“Vieta, kur rūgtlape aug, tika atbrīvota no krūmiem un kokiem, kā arī zāles un citiem augiem, kas nomāca tās augšanu. To, kā šis augs uzvedīsies, kad tam ir iedota dzīves telpa, redzēsim nākamgad, – vai tā sāks izsēties un vairoties,” rezumē A. Jansons, piebilstot: “Kādreiz, kad mazās meža pļaviņas tika noganītas, lopi noēda visus tos augus, kas rūgtlapei traucēja augt. Tagad ganīšana šeit, tāpat kā daudzās citās bioloģiski vērtīgajās pļavās, vairs nenotiek, līdz ar to daudzas pļavas diemžēl vienkārši aizaug.”

Eksperts arī uzskata, ka valsts varētu palīdzēt biotopu kopšanā, piemēram, veicinot bioloģiskās lopkopības attīstību. “Šī nozare paredz, ka visa barība lopiem tiek iegūta dabiskā veidā – vai nu lopi tiek izganīti bioloģiskajās pļavās, vai sienu iegūst no pļavām, kurās neiejaucas ar minerālvielām un pesticīdiem kā kultivētiem zālājiem. Tad bioloģiskie zemnieki meklētu platības, kas nav ķimikāliju skartas,” teic A. Jansons.

Turpinājums sekos.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.