Menu
 

Kā (iz)dzīvot klimata pārmaiņu vējos? (1.daļa) Apriņķis.lv

  • Autors:  Kitija Balcare, speciāli “Rīgas Apriņķa Avīzei”
Šā gada 20. septembrī notika akcija “Gājiens nākotnei”, kas vienlaikus pulcēja klimata aktīvistus daudzviet pasaulē. Foto – Maruta Pakalne Šā gada 20. septembrī notika akcija “Gājiens nākotnei”, kas vienlaikus pulcēja klimata aktīvistus daudzviet pasaulē. Foto – Maruta Pakalne

Jo daudzveidīgākā pasaulē no dabas viedokļa dzīvojam, jo noturīgāka pret klimata pārmaiņu procesiem un drošāka cilvēkam tā ir. Bioloģiskā daudzveidība pašlaik ir pasaules līmeņa strīdus ābols ne tikai vides organizāciju diskusijās, bet ikdienas izaicinājums kā politiķu un uzņēmēju dienaskārtībā, tā katra indivīda dzīvē.

Planētas pārtēriņš

Lai arī vēsturiski pasaule piedzīvojusi gan siltākus, gan aukstākus periodus, pirmo reizi vēsturē tieši cilvēks, nevis daba ir klimata pārmaiņu cēlonis. Tā, jau 2016. gadā Keiptaunā (Dienvidāfrika) notika Starptautiskais ģeoloģijas kongress, kura laikā pasaules zinātnieki rosināja domāt, ka pasaule noslēgusi holocēnu jeb kvartāra perioda visjaunāko laika posmu (no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām), pārejot jaunajā cilvēka jeb antropocēnā laikmetā. Tā bija atzīšanās, ka cilvēks neglābjami pārvērš un iztērē šo planētu.

Kāds var smīnēt par zviedru klimata aktīvisti Grētu Tūnbergu, bet cits sapratīs, ka nepieciešams rīkoties. Labs kontroljautājums, kā rīkoties šodien, ir tas, kādu pasauli gribam atstāt pēcnācējiem. Iespējams, tieši tas ļaus pavērst domāšanu un rīcību citā virzienā. Viens no kļūdainiem pieņēmumiem, spriežot par klimata pārmaiņām, ir dalījums – pie mums un citur.

Par to ir pārliecināts Pasaules Dabas fonda vadītājs Latvijā Jānis Rozītis: “Klimata jautājumi nav nacionāli. Tie ir globāli. Nav svarīgi, vai esi Latvijā, Krievijā, Argentīnā vai Spānijā, ļoti būtiski, lai klimata jautājums ir politiskā prioritāte gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.” Klimata pārmaiņu jomā svarīgs ir ne tikai starptautiskais vai nacionālais sektorpolitiku satvars un tiesiskais regulējums vai uzņēmējdarbības vide kopumā, bet arī sabiedrības pieprasījums jeb uzvedība, kas var kalpot par signālu uzņēmējiem un politiķiem.

Pašlaik Latvijā lielākais dzinējspēks klimatam labvēlīgākai rīcībai ir starptautiskā atbildība, galvenokārt Parīzes nolīgums. Tā ir vispārēja pasaules mēroga vienošanās klimata jomā, ko līdz šim no 195 valstīm ratificējušas 185, tajā skaitā Latvija, un kas stāsies spēkā 2020. gadā, aizstājot Kioto protokolu. Pirmā vispārējā juridiski saistošā pasaules mēroga vienošanās jeb starptautiskais līgums klimata jomā paredz nepieļaut globālās temperatūras pieaugumu līdz diviem grādiem pēc Celsija, vadošo lomu kaitīgo siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanā uzņemoties turīgajām attīstītajām valstīm. Ikdienas indivīda līmenī, pašiem noraugoties uz sausumu, karstumu un plūdiem, apziņa par klimata pārmaiņu ietekmi sāk vairāk iegult gan cilvēka paša prātā, gan uzņēmēju riska vadības jautājumu sarakstos.

Šoruden ANO Klimata rīcības samitā Ņujorkā Latvija pievienojās trim iniciatīvām: iniciatīvai par jauniešu iesaistīšanu Parīzes nolīguma mērķu īstenošanā, t.sk. politiku formulēšanā; iniciatīvai par gaisa kvalitātes uzlabošanu un klimata pārmaiņu, un gaisa piesārņojuma politiku saskaņotības veicināšanu; iniciatīvai par klimata rīcības veicināšanu un partnerību veidošanu pasākumu īstenošanai reģionos, iesaistot visus pārvaldes līmeņus, tostarp pilsētas.

“Ja starptautisko, lielo uzņēmumu mātesvalstī vērojams pieprasījums pēc ilgtspējīgas darbības veida, kas pakāpeniski transformējas uzņēmumu rīcībās jau citviet, Latvijā joprojām bieži redzams, ka vietējie uzņēmēji vides jautājumus neizvirza prioritāšu augšgalā,” novērojumos dalās J. Rozītis, vienlaikus uzsverot, ka nevar gaidīt no uzņēmumu īpašniekiem vai vadītājiem rūpes par klimata jautājumiem vai labvēlīgu dabas stāvokli, ja Latvijas sabiedrība kopumā to šodien neizvēlas kā prioritāti.

Apņemoties turpmāk izteikt kopīgu pozīciju virzībā uz klimatneitralitāti ilgtermiņā, šā gada 31. oktobrī visu trīs Baltijas valstu vides ministri parakstīja kopīgu klimata deklarāciju. Tajā uzsvērta nepieciešamība kopīgai rīcībai, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņām, kā arī stiprinātu pārrobežu sadarbību. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pašlaik izstrādā Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju 2050. gadam, kas saskan ar Eiropas Savienības mērķi sasniegt klimata neitralitāti 2050. gadā. Pašlaik tiek veikts darbs pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030. gadam, turpinot samazināt SEG emisijas visos tautsaimniecības sektoros.

Sākt ar sevi

Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, ir vienlīdz aktuāla pielāgošanās klimata pārmaiņām, emisiju samazināšana un jaunu ekonomikas modeļu attīstība, aizvien biežāk pievēršoties tādiem jēdzieniem kā “aprites ekonomika”, “mazoglekļa ekonomika” un “bioekonomika”, kas liecina par atbildes reakciju uz pārmaiņām pasaulē. Neraugoties uz šīm prioritātēm, J. Rozītis uzsver, ka līdztekus klimata neitralitātei jādomā arī par rīcību dzīvās dabas neitralitātei: “Latvijā vēl aizvien dabu uztveram visnotaļ romantiski. Lūkojamies uz dabu kā gleznu, kur ir putni, tauriņi un ziedošas pļavas, bet neredzam sevi kā daļu no tās. Caur šo romantizēto skatījumu neredzam racionālo dabas daudzveidības nozīmi. Bīstami, ja sāksim aptvert nozīmes ļoti novēloti, dārgi maksājot par to tieši un netieši.”

Tas, vai sabiedrības domāšana mainīsies, ir atkarīgs, vai sasniegta kritiskā masa, kas uztver vides jautājumu svarīgumu. “Pirmais vienkāršākais un mazākais solis ir mainīt katram pašam savus paradumus, sākot ar tādam jomām kā pārtika, mājoklis, mobilitāte un virzoties citās jomās. Otrais solis jau ir sarežģītāks – iesaistīt iespējami plašāk līdzcilvēkus, virzot tos uz rīcības maiņu, kur palīdz vides iniciatīvas, izglītības programmas, videi draudzīgas uzņēmējdarbības produkti un pakalpojumi utt. Trešais solis jau būtu aktīva politiskā darbība valsts vai pašvaldības līmenī, kura ir virzītājspēks pārmaiņām dažādos mērogos,” uzskata J. Rozītis. Atskatoties uz pēdējām Saeimas vēlēšanām, redzams, ka politiskās partijas priekšvēlēšanu programmās spoguļo sabiedrību, palēnām iekļaujot arī vides jautājumus, redzot, ka daļai elektorāta tie kļūst svarīgāki.

Lūkojoties 10–15 gadu griezumā, J. Rozītis situācijas risinājumus joprojām saskata subsīdiju un kompensāciju veidā, kas zināmā mērā tomēr paliek nopirkti lēmumi, neļaujot izpratnei nākt līdzi naudai. Ilgtermiņā 30–50 gadu griezumā cerības virzītas uz pārmaiņām attieksmēs un vērtībās: “Sagaidot lēmumu pieņēmējos otro vai trešo klimata paaudzi, varam cerēt uz citu skatījumu, citu motivāciju un citu rīcību, to varam sagaidīt nepilna pusgadsimta laikā.” Līdz tam, iespējams, situācijas risinājumi slēpjas tādu biznesa modeļu attīstībā, kuru ārējās normas un paša komersanta ieinteresētība ir balstīta uz klimatam un dzīvajai dabai neitrālu uzņēmējdarbību.

Šā gada oktobrī pēc Latvijas Dabas fonda iniciatīvas pētījumu centrs “SKDS” veica aptauju, kas parādīja, ka teju 80% aptaujāto uztrauc dabas daudzveidības samazināšanās pasaulē un Latvijā. Vienlaikus aptaujā 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem tika lūgti atbildēt, ko viņi paši būtu gatavi darīt, lai saglabātu Latvijas dabas daudzveidību. Teju puse aptaujāto norādīja, ka būtu gatavi izvēlēties produktus no dabai draudzīgiem ražotājiem vai saglabāt un uzturēt bioloģisko daudzveidību savā zemes īpašumā, savukārt tikai 23% būtu gatavi parakstīt petīcijas, 12% – veikt ziedojumu organizācijām, kas nodarbojas ar dabas aizsardzību, 12% – iesaistīties sabiedriskā organizācijā, lai aizstāvētu dabu.

Turpinājums sekos.

1 komentārs

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.