Ķemeru nacionālajam parkam noteikts starptautiskas nozīmes mitrāja statuss

Līdz šim šāds statuss bija tikai daļai no parka teritorijas - Kaņiera ezeram. Tomēr saskaņā ar 1971.gada 2.februāra Konvencijā par starptautiskas nozīmes mitrājiem noteiktajiem kritērijiem, šim statusam atbilst viss Ķemeru nacionālais parks.

Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), patlaban Latvijā ir noteikti seši starptautiskas nozīmes mitrāji - Lubāna mitrājs, Engures ezers, Pape, Kaņiera ezers, Teiču un Pelečāres purvs, kā arī Ziemeļu purvi.

Plānots, ka nosakot visu Ķemeru nacionālo parku kā starptautiskas nozīmes mitrāju, tiks atvieglota ziņojuma sagatavošana par konvencijas ieviešanu, kā arī tas atvieglos datu lapu sagatavošanu par mitrājā sastopamajām sugām un biotopiem, apsaimniekošanas pasākumiem un aizsardzības statusu.

Statusa noteikšana Ķemeru nacionālajam parkam veicināšot arī tā atpazīstamību, jo patlaban daudzi izglītojoši un mitrāju popularizējoši pasākumi, tajā skaitā starptautiskās mitrāju dienas pasākumi, ko organizē Dabas aizsardzības pārvalde, ir saistīti ar visu nacionālā parka teritoriju kā vienotu mitrāju kompleksu.

Starptautiskas nozīmes statusa piešķiršana visam Ķemeru nacionālajam parkam neuzliek papildu aprobežojumus zemes īpašniekiem, pašvaldībām un valsts institūcijām. Potenciāli tā ļauj piesaistīt papildus finansējumu izglītojošo pasākumu realizēšanai visā Ķemeru nacionālajā parkā, norāda VARAM.

VARAM informē, ka līdz 2019.gada 9.septembrim konvencijai ir pievienojušās 170 valstis un kopā pasaulē ir noteikti 2 370 starptautiskas nozīmes mitrāji 252 562 111 hektāru platībā.