Menu
 

Prognoze – par 5°C siltāks klimats (1.daļa) Apriņķis.lv

  • Autors:  Arnis Švānfelds
Krasta līnijas noskalojumu apjoms ir atkarīgs gan no vētrām, gan ledus esamības ziemā. Ne vienmēr to var saistīt ar klimata pārmaiņām. Foto – Arnis Švānfelds Krasta līnijas noskalojumu apjoms ir atkarīgs gan no vētrām, gan ledus esamības ziemā. Ne vienmēr to var saistīt ar klimata pārmaiņām. Foto – Arnis Švānfelds

Šā gada jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam. Plānā paredzēti 89 veicamie pasākumi, kas skar cilvēku veselību un dzīvību, tautsaimniecības, infrastruktūras un apbūves pielāgošanu klimata pārmaiņām, dabas un kultūrvēsturisko vērtību pasargāšanu, zinātniskās informācijas vākšanu un integrēšanu nozares politikās un teritoriju plānošanā.

Jāsaka, ka valsts iedzīvotājus plāna pasākumi ietekmēs netieši, jo par plāna pasākumiem atbildīgie vai tajos iesaistītie visbiežāk ir valsts institūcijas un pašvaldības. Iespējams, iedzīvotājiem aktuālāki varētu būt, piemēram, jauni vai grozīti būvnormatīvi, ja tie tiek attiecināti arī uz privātajām mājām.

Klimats kļūst siltāks, lietaināks, ekstrēmāks

Pat ja atliek malā jautājumu par to, cik liela ir cilvēka darbības ietekme uz klimata pārmaiņām, tās jau notiek – globāli tā ir vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, ekstremāli augstas un zemas gaisa temperatūras, ūdens līmeņa paaugstināšanās jūrās un okeānos, spēcīgu lietavu gadījumu skaita palielināšanās u.c. Kas līdz šim ir konstatēts Latvijā?

Izstrādātajā plānā klimata pārmaiņu analīze ir veikta, izmantojot visu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) meteoroloģisko novērojumu staciju datus par periodu no 1961. gada līdz 2010. gadam. Secinājums: Latvijā kļuvis siltāks. Vidējās gaisa temperatūras vērtības ir paaugstinājušās par 0,7°C. Savukārt 2018. gads (kopā ar 2000. un 2008. gadu) bija trešais siltākais gads novērojumu vēsturē. Nākotnes prognozes paredz, ka gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā līdz gadsimta beigām palielināsies par vidēji 5,2–5,5°C!

Viskrasāk gaisa temperatūras vērtības palielināsies ziemas un pavasara sezonās, vidējai gaisa temperatūrai ziemas sezonā esot par 4,4–7,8°C augstākai nekā 1961.–1990. gada periodā. Ziemas sporta veidu cienītājiem Latvijā tās noteikti ir ļoti sliktas ziņas. Līdzšinējo klimata pārmaiņu ietekmē Latvijā nokrišņu daudzums vidēji ir palielinājies par 6%, visvairāk tieši ziemas sezonā, taču pieaugums ir novērojams arī pavasara un vasaras sezonās, savukārt rudens sezonā ir pat neliels nokrišņu daudzuma samazinājums.

Būtiski, ka pieaugs dienu skaits ar stipriem vai ļoti stipriem nokrišņiem. Varam gaidīt arī dažādu veidu meteoroloģisko parametru rekordus, ieskaitot Latvijai neraksturīgus, ekstremālus laikapstākļus.

Dažādas pašvaldības, dažādas rūpes

Pienākumi pašvaldībām galvenokārt saistās ar teritoriju plānojumiem, lietus ūdeņu savākšanu, kanalizācijas ūdeņu novadīšanas sistēmām, iedzīvotāju informēšanu un tamlīdzīgi. Latvijas pašvaldības ir ļoti dažādas gan atrašanās vietas, gan vides apstākļu ziņā, arī to iespējas ir atšķirīgas.

Kā piemērs laikapstākļu iespaidam parasti prātā nāk publiski vairāk apspriestie jūras krastu noskalojumi stiprāku vētru rezultātā, kuru iedarbību veicina arī krastu pasargājošas ledus segas neesamība ziemā. Noskalojumi rada kaitējumu tūrisma infrastruktūrai, kas var apdraudēt apmeklētājus. Citām pašvaldībām savukārt aktuālāki ir plūdu jautājumi, vēl citviet – kā tikt galā ar pieaugošo tūrisma plūsmu.

Mērsraga pašvaldība atrodas pie Baltijas jūras Rīgas līča piekrastes, kur parasti nepūš tik stipri vēji kā atklātās jūras piekrastē. Mērsraga novada domes vadītājs Roberts Šiliņš saka, ka ikdienas darbā pašreiz pielāgošanos klimata pārmaiņām kā lielu aktualitāti sadarbībā ar valsts institūcijām nejūt, bet jāņem vērā, ka pašreiz lielākā aktualitāte ir administratīvi teritoriālā reforma, kas rada satraukumu gan pašvaldības darbinieku, gan iedzīvotāju vidū. Skatot meteoroloģiskos notikumus, nopietnākas vētras piekrasti pašvaldības teritorijā nav skārušas kopš 2005. gada. Pēdējie gadi bijuši ļoti sausi, tomēr, izrādās, tā ir bijis arī ne tik senā vēsturē. Engures ezerā ūdens līmeņa mērījumi ņemti no 1952. gada, un ap 1970. gadu arī bijuši vairāki sausi gadi ar zemu ūdens līmeni.

Roberts Šiliņš uzsver arī cilvēka atmiņas faktoru – ja nav datu par ilgāku periodu, viss ātri aizmirstas, un katrs neparastāks notikums vai gads sāk šķist unikāls. Pēdējos gados piedzīvotais – siltās ziemas, sausākas vasaras un temperatūras paaugstināšanas kopumā – nav tik būtiski apstākļi, lai tieši ietekmētu pašvaldības cilvēkus. Viena no lielākajām ietekmēm novadā jūtama, skatot tūrisma plūsmu, kas ir ievērojami pieaugusi. Ja tūrisma infrastruktūras objektus pirms 20 gadiem apmeklēja aptuveni tūkstoš viesu gadā, tad pēdējos gados tie ir jau aptuveni 40 tūkstoši! Laikapstākļi būtiski ietekmē apmeklētāju plūsmu. Kā saka Roberts Šiliņš, ja sliktā laikā apmeklētāju ir daudz, tad labā to jau ir ļoti daudz. Kempingi esot pilni, un, atliekot rezervāciju uz pēdējām dienām, dabūt vietu jau ir bezcerīgi.

Garāka vasara, siltais laiks pagarina arī aktīvo vasaras tūrisma sezonu, un tā esot pašreiz jūtamākā no klimata pārmaiņu ietekmēm. Atpūtas iespējas izmanto ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet aizvien lielākā skaitā arī lietuvieši, kā arī tālāku valstu iedzīvotāji. Kā uzskata Roberts Šiliņš, klimata pārmaiņu prognozes aizvien šķiet ļoti nenoteiktas, aizvien pastāv iespēja, ka piedzīvotās pārmaiņas vismaz daļēji ir dabas ciklu, nevis cilvēka darbības rezultāts, bet jau tuvākajos 10–15 gados situācija kļūs skaidrāka.

Ņemot vērā vietējos vides apstākļus, nekādi lielie klimata pārmaiņu apdraudējumi pašvaldībai nav saskatāmi, bet aizvien ir daudz nezināmo, ieskaitot iespējamu iespaidu no lielajiem globālajiem pasaules notikumiem, tātad – notikumiem tālu no novada.

Turpinājums sekos.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.