Menu
 

Par 2020.gada bezmugurkaulnieku izraudzīta ornamentētā pļavērce

  • Autors:  LETA
Foto - Latvijas Entomoloģijas biedrība Foto - Latvijas Entomoloģijas biedrība

Par 2020.gada bezmugurkaulnieku izvēlēta viena no aptuveni 1000 Latvijā dzīvojošajām ērču sugām - ornamentētā pļavērce, kuras latīniskais nosaukums ir "Dermacentor reticulatus", informēja Latvijas Entomoloģijas biedrībā (LEB).

Kā skaidroja biedrībā, pļavērce ir radiniece labāk zināmajām ganību ērcēm, abas pārnēsā tādus slimību ierosinātājus kā encefalīta vīrusu, borēlijas, babēzijas un citus, tāpēc šiem bezmugurkaulniekiem ir svarīga veterinārā un medicīniskā nozīme. Pēdējos gados, iespējams, saistībā ar klimata pasiltināšanos, pļavērce paplašina savu areālu virzienā uz ziemeļiem.

No apmēram 1000 ērču sugām Latvijā, tikai dažas ir asinssūcējas un slimību pārnesējas, uzsvēra Latvijas Entomoloģijas biedrībā. Ornamentētā pļavērce pēc izskata ir lielāka, masīvāka un ātrāka par parastajām ganību ērcēm. Tās ķermenis ir brūns ar gaišāku neregulāru rakstu. Pieaugušas apaugļotas mātītes olas dēj augsnē. Izšķīlušies kāpuri sūc asinis no sīkajiem zīdītājiem - strupastēm, kurmjiem, ciršļiem, ežiem, zaķiem u.c.

Pēc ādas maiņas kāpuri pārvēršas par nimfām, kurām ir līdzīgs dzīvesveids. Nimfām un kāpuriem pārsvarā ir slēpts dzīvesveids un tie reti piesūcas lieliem dzīvniekiem. Pēc nākamās ādas maiņas nimfas pārvēršas par pieaugušām ērcēm. Tās, atšķirībā no nepieaugušajām, izvēlas uzbrukt lieliem savvaļas zīdītājiem un mājdzīvniekiem, paretam arī cilvēkam.

Ērces dzīves laikā asinis sūc trīs reizes. Atkārtoti sūcot asinis, dažādi slimību ierosinātāji var tikt pārnesti no dzīvnieka uz dzīvnieku un arī uz cilvēku. Ērces var pārnest ērču encefalīta vīrusu, tularēmijas, Q-drudža, Laima boreliozes, anaplazmas baktērijas, vienšūņus no Babesia un Theileria ģintīm un vēl citus dzīvnieku un cilvēka slimību ierosinātājus.

Pēdējos gados ērce paplašina izplatības areālu. Savvaļas dzīvnieki un mājdzīvnieki ērces pārnes arvien tālāk uz ziemeļiem no tās dabiskā areāla Viduseiropas mērenajā zonā. Pateicoties siltajām ziemām, ērces var veiksmīgi pārziemot. Entomologi spriež, ka tās acīmredzot ir pielāgojušās Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Piemēram, pērn pirmā ērce tika novērota 21.februārī, bet pēdējā - 30.decembrī. Lielāka to aktivitāte ir pavasarī.

Pašlaik zināms, ka Latvijā ornamentētā pļavērce pārsvarā sastopama aizaugušos zālājos un izcirtumos, kuros ir bagātīga kūla un kuri aizaug ar krūmiem. Šādos biotopos ir labvēlīgi apstākļi sīko zīdītāju attīstībai, tajos barojas arī lielie zīdītāji, piemēram, briežveidīgie un mežacūkas. Zālāju aizaugšana ir viens no iemesliem sugas straujai izplatībai. Ērču blīvums var sasniegt pat 150 īpatņus uz 200 kvadrātmetriem. Pļavērce mežos sastopama reti, taču aizaugošos izcirtumos - biežāk.

LEB vēlas šogad ornamentētās pļavērces izpētē iesaistīt ikvienu Latvijas iedzīvotāju, tāpēc cilvēki tiek aicināti, pamanot pļavērci, to nofotografēt un fotoattēlu aizsūtīt uz e-pasta adresi "Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.". Ievāktās ērces var arī ielikt plastmasas aizspiežamos maisiņos un atsūtīt pa pastu parastā vēstulē uz LEB adresi. Svarīgi ir iegūt pašu ērci, lai noteiktu patogēnu klātbūtni tajā, skaidro entomologi.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.