Menu
 

Par "Gada augu 2020" izvēlēta Ruiša pūķgalve

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - flickr.com Foto - flickr.com

Latvijas Botāniķu biedrība par “Gada augu 2020” izvēlējusies Ruiša pūķgalvi Dracocephalum ruyschiana – retu un īpaši aizsargājamu augu, kas sastopams Latvijas vidienē un austrumos mazāk nekā 10 atradnēs, tajā skaitā dabas parkā "Zilie kalni". Izvēloties Ruiša pūķgalvi par Gada augu, Latvijas Botāniķu biedrība aicina pievērst uzmanību skraju, saulainu osu mežu apsaimniekošanai un saglabāšanai, kā arī, dodoties dabā, meklēt pūķgalves un ziņot par tām portālā dabasdati.lv.

Pūķgalves violeto ziedu forma atgādina pūķa galvu. Augs sastopams skrajos, saulainos un sausos priežu mežos uz osiem vai osveida reljefa formām. Biedrība norāda, ka šādu vietu Latvijā kļūst arvien mazāk, jo skrajie priežu meži aizaug ar eglēm, savukārt ģeoloģiskos veidojumus – osus – apdraud grants ieguve.

Ruiša pūķgalve ir neliels, daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs ar stāvu stublāju, lineārām lapām, vārpveida ziedkopu ar violetiem ziediem, kopumā nedaudz atgādinot Vidusjūras reģiona garšaugu rozmarīnu. Pūķgalves zied no jūnija vidus līdz jūlija beigām un ir zināmas kā nektāraugi. Augs savu nosaukumu ieguvis par godu holandiešu izcelsmes botāniķim un anatomam Frederikam Ruišam (1638-1731), savukārt ģints nosaukums cēlies no grieķu vārdu salikuma drakón (pūķis) un kefalé (galva), kas raksturo šī auga ziedu formu.

Visās Baltijas valstīs Ruiša pūķgalve ir rets, īpaši aizsargājams augs. Augam nepieciešami specifiski apstākļi – skraji, saulaini, priežu meži uz granšainām, ar kaļķi bagātām augsnēm. Agrāk skraji, gaiši meži izveidojās un saglabājās meža ugunsgrēku ietekmē. Mūsdienās, kopš aktīvi organizē meža ugunsapsardzību, skrajus priežu mežus apdraud aizaugšana ar eglēm vai blīvu pamežu un biezas sūnu segas veidošanās. Tas neļauj uzdīgt pūķgalves sēklām un gaismas prasīgajiem augiem izdzīvot.

Ruiša pūķgalves sastopamas dabas parkos "Ogres Zilie kalni", "Numernes valnis" un "Daugavas loki", taču kopumā valstī ir mazāk nekā 10 atradņu. “Tādēļ, ejot dabā, ieskatieties Ruiša pūķgalvei piemērotās dzīvotnēs, iespējams, kāda pūķgalves atradne palikusi nepamanīta,” mudina  Latvijas Botāniķu biedrība. “Aicinām ziņot par jaunām un jau zināmām Ruiša pūķgalves atradnēm portālā dabasdati.lv vai uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..”

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.