Vairāk nekā 5000 apsekoto īpašumu konstatēti ES nozīmes aizsargājami zālāju biotopi

DAP norāda, ka inventarizācijai tiek atlasīti vēsturiski zināmie bioloģiski vērtīgie un ilglaicīgie zālāji, kuri noteiktu laiku nav apsēti un uzarti.  Līdz ar to varētu gaidīt, ka pēc rūpīgas atlases ikviens no apsekotajiem zālājiem var tikt identificēts kā BVZ. Taču diemžēl visu triju sezonu dati liecina, ka BVZ sastopami vairs mazāk nekā piektajā daļā no dabas skaitīšanā apsekotajiem apmēram 230 000 hektāru zālāju. Bez cilvēka iesaistes BVZ pastāvēšana ir apdraudēta, jo tie veidojas daudzu gadu desmitu laikā ar nosacījumu, ka zālājs tiek atbilstoši apsaimniekots – noganīts vai nopļauts, bet nopļautais tiek novākts no lauka.  

Dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne atklāj, ka “atgriezeniskā saite pēc BVZ rezultātu vēstuļu izsūtīšanas ik gadu ir ļoti liela, tā atspoguļo īpašnieku interesi par dabas vērtībām. Cilvēki vairāk ievēro apkārt notiekošās vides pārmaiņas, tādēļ novērtē dabas daudzveidību īpašumā esošajā vērtīgajā zālājā. Ir arī īpašnieki, kuri par biotopu savā zemē nav priecīgi, jo kļūdaini domā, ka tādējādi zālājā vairs nevarēs ganīt lopus. Biotopa konstatēšana ir vērtīga informācija īpašniekam, tas vienlaikus ir kompliments par līdz šim atbilstoši un pārdomāti veiktu apsaimniekošanu”. 

Lai veicinātu bioloģiski daudzveidīgo zālāju saglabāšanu, uzturot savvaļas augu, kukaiņu, dzīvnieku un putnu populācijas, BVZ īpašnieki un apsaimniekotāji var pieteikties Lauku atbalsta dienesta atbalsta maksājumiem, uzņemoties daudzgadu saistības, ja BVZ platība ir vismaz viens hektārs.  

DAP atgādina, ka dabas skaitīšanas informatīvā rezultātu vēstule tiek sūtīta tikai tiem īpašniekiem, kuru īpašumā ir konstatēts biotops. Līdz šim apkopotos rezultātus ikviens var aplūkot DAP dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”. Savukārt informācija par vēlamo biotopu apsaimniekošanu pieejama pārvaldes tīmekļa vietnē. 

Jau aprīlī uzsāksies ceturtā dabas skaitīšanas sezona un tās laikā turpināsies arī bioloģiski vērtīgo zālāju apsekošana.