Menu
 

Gauja – daļa no Carnikavas novada Apriņķis.lv

  • Autors:  Ilze Ručevska
Gaujas ieteka jūrā veidojusies pirms vairākiem simtiem tūkstošu gadu, un, visticamāk, tās pirmsākumi meklējami neilgi pēc pēdējā leduslaikmeta, kad pilnībā izkusa Skandināvijas ledus vairogs un kušanas rezultātā ūdeņi atkāpās no Latvijas sauszemes teritorijas. Foto – no Carnikavas novada pašvaldības arhīva Gaujas ieteka jūrā veidojusies pirms vairākiem simtiem tūkstošu gadu, un, visticamāk, tās pirmsākumi meklējami neilgi pēc pēdējā leduslaikmeta, kad pilnībā izkusa Skandināvijas ledus vairogs un kušanas rezultātā ūdeņi atkāpās no Latvijas sauszemes teritorijas. Foto – no Carnikavas novada pašvaldības arhīva

Turpinot rakstu sēriju par Pierīgas dabas pērlēm, šoreiz dosimies uz Carnikavu, kurp vilina gan Gauja un pavisam netālā jūra, gan apkārtējās dabas skaistums. Lai tuvāk iepazītu Gaujas ieteku jūrā un tās stāstu, “Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar Carnikavas novada domes Tūrisma informācijas centra konsultantu Jāni Galakrodznieku un Carnikavas Novadpētniecības centra vadītāju Olgu Rinkus.

Cauri Latvijai tek jau tūkstošiem gadu

Gauja ir garākā upe Latvijas teritorijā. Tās garums ir 452 kilometri. Gaujas sateces baseina kopējā teritorija ir 8900 kvadrātkilometru – 7790 kvadrātkilometru Latvijas teritorijā, 1110 kvadrātkilometru Igaunijas teritorijā.

“Gaujas ieteka jūrā veidojusies pirms vairākiem simtiem tūkstošu gadu, un, visticamāk, tās pirmsākumi meklējami neilgi pēc pēdējā leduslaikmeta beigām, kad pilnībā izkusa Skandināvijas ledus vairogs un kušanas rezultātā ūdeņi atkāpās no Latvijas sauszemes teritorijas. Ir pazīmes, ka upes gultne veidojusies vēl pirms pēdējā leduslaikmeta, tomēr tieši pēdējais apledojumus un tā ūdens plūsmas ir iezīmējušas Gaujas tecējumu,” stāsta Carnikavas novada domes Tūrisma informācijas centra konsultants Jānis Galakrodznieks.

Tā kā Carnikavas novads atrodas ļoti lēzenā vietā, šis milzīgais ūdens apjoms, sevišķi pavasaros, ir bijis pietiekams, lai applūdinātu plašu teritoriju un mainītu Gaujas gultni. “Tagad, kad Gaujai apkārt ir uzcelti aizsargdambji, tā vijas gar Carnikavu, taisa līkumu pie Cēlājiem un taisni ietek jūrā, graužot nost labo krastu un veidojot sanesumus kreisajā krastā. Rezultātā Gaujas kreisajā krastā izveidojušās applūstošās pļavas un plaša pelēkās kāpas zona, kamēr labajā krastā vērojama tās mijiedarbība ar blakus esošo mežu.” 

Savukārt Carnikavas Novadpētniecības centra vadītāja Olga Rinkus atgādina, ka Gaujas ieteka Rīgas līcī atrodas dabas parkā “Piejūra”, kas ir īpaši aizsargājama dabas teritorija. “Šeit saimniecisko darbību ierobežo un stingri regulē 2006. gada 14. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 204 “Dabas parka “Piejūra” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.”

Vieta, kur satiekas atpūta ar darbu

Gauja un tās krasti ir ne tikai vieta, kur cilvēki var doties pastaigāties, atpūsties un laivot. Upes grīva ir arī dažādu sugu putnu dzīvesvieta. Gauja ir arī nozīmīgs ienākumu avots Carnikavas novada zvejniekiem.

“Tā ir ceļš uz Rīgas līci, kur ķert zivju lomus, un pašā Gaujas grīvā zvejnieki ķer nēģus. Vietējie entuziasti izmanto upi, lai, piemēram, ar peldlīdzekļiem dotos izbraucienā no Carnikavas līdz Rīgas līcim,” stāsta Jānis Galakrodznieks, piebilstot, ka savulaik Gauja kalpojusi par vietu, kur jūras braucējiem atpūsties no bangojošās jūras. “Laikā, kad lībieši Carnikavu dēvēja par Sarnikau, vācieši to sauca par Koive mundi jeb upes muti, izceļot Gaujas ieteku jūrā.” Viņš arī pastāsta, ka savulaik Gauja bija nozīmīgs ūdens ceļš, un kādreiz pa to pludināti koki.

Gauja un nēģi

Carnikavas novadu ir grūti iedomāties bez Nēģu svētkiem, un kā nu ne, ja paaudžu paaudzēs šeit zvejnieki nodarbojušies ar nēģu ķeršanu un cepšanu. Pirmās ziņas par zvejnieku darbību pie Gaujas ietekas jūrā minētas jau Indriķa hronikā, bet Carnikavas muižai, kas celta 17. gadsimtā, nēģu zveja bija viens no galvenajiem peļņas avotiem.

“Nēģu ķeršana un cepšana ir izteikta Carnikavas tradīcija un novada identitātes elements. Šīs tradīcijas unikalitāti ir atzinusi ne tikai Latvija, iekļaujot to Nemateriālajā kultūras mantojumā, bet arī Eiropas Savienība, piemērojot aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Carnikavā ceptajiem nēģiem. Ne velti ārzemnieki un tautieši atpazīst Carnikavu, kad runa ir par nēģiem,” lepojas J. Galakrodznieks.

Runājot par Gauju un Carnikavu, nedrīkst aizmirst pašu galveno – to, ka Gauja ne tikai tek cauri Carnikavai, bet arī rotā novada ģerboni. Tas simboliski attēlo Baltijas jūru, Gaujas ieteku tajā un zeltaino smilšu pludmali, kā arī Carnikavas lepnumu – nēģi, kurš simbolizē jau no senseniem laikiem novadam raksturīgo zvejniecību.

Rūpes par dabu

Gauja un tās grīva piesaista daudz cilvēku, un, lai pasargātu dabas skaistumu un šeit mītošās sugas, ir ieviesti vairāki ierobežojumi – suņi ir jātur pavadā, lai nenodarītu kaitējumu ligzdojošajiem putniem, ir noteikts aizliegums kurināt ugunskurus un pārvietoties ar mehanizētiem transportlīdzekļiem, piemēram, kvadricikliem un automašīnām.

Gaujas delta ar tai piegulošajiem priežu mežiem, kas veido skaistas un daudzveidīgas ainavas, 2017. gadā iekļauta Latvijas ainavu dārgumu krātuvē.

“Mēs esam carnikavieši”

Gaujas skaistums ir iemūžināts skaistās fotogrāfijās un grāmatās, bet stāstus par Carnikavas ciemu un novadu monogrāfijā “Mēs esam carnikavieši” apkopojis novadnieks Uldis Siliņš – latviešu dramaturgs, aktieris, humorists, rakstnieks un publicists.

“Monogrāfijā apkopoti dažādi stāsti, no kuriem viens saistās ar toreizējā Carnikavas muižas īpašnieka Gēningera ieceri ierīkot grandiozu peldvietu atpūtniekiem, savukārt Carnikavu attīstīt par tūrisma pērli – veidot kūrortus un labiekārtot muižas zemi, radot spēcīgu konkurenci Jūrmalai. Kopš pirmā izdevuma izdošanas stāstiem klāt nākušas detaļas, citi stāsti tikuši precizēti, laika gaitā parādījušies arī jauni nostāsti, kā rezultātā ir jau publicēts monogrāfijas trešais, precizētais, izdevums,” stāsta Carnikavas Novadpētniecības centra vadītāja Olga Rinkus.

Iespējams, Carnikavas nemaz nebūtu

Runājot par kaut ko pašsaprotamu, ir grūti iedomāties, ka tas tā varētu nebūt. Piemēram, ka Gauja netecētu cauri Carnikavai. “Ja Gauja izvēlētos tecēt cauri Dzirnezeram vai Dūņezeram, vai Lilastes ezeram un ietecēt tur, kur pašlaik ietek Lilastes upe, kā Gauja dara augštecē Vecpiebalgas novadā, plūstot cauri Brenkūzim, Rijas, Stupēnu, Skolas, Dabaru un Taurenes ezeriem, tad, ļoti iespējams, Carnikavas uz kartes nemaz nebūtu,” teic Jānis Galakrodznieks.

“Bet Carnikava bez Gaujas un Rīgas līča būtu kā Brīvības piemineklis bez Mildas ar trim zvaigznēm. Gauja ir piedalījusies Carnikavas ciema attīstībā, tāpat kā Carnikava ir piedalījusies Gaujas upes stāsta veidošanā, esot par pieturas punktu koku plostniekiem, vikingiem un krustnešiem.”

Carnikava bez Gaujas nav iedomājama, tā ir un būs neatņemama Carnikavas ikdienas dzīves sastāvdaļa.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.