Atkritumu vairāk – vietā un nevietā ^{Apriņķis.lv}

Vai nu atkritumi seko cilvēkam, vai cilvēks atkritumiem, bet koronakrīzes ietekmē ir būtiski mainījušies gan piemēslošanas, gan arī atkritumu apsaimniekošanas paradumi. Poligonu īpašnieki novērojuši, ka pēdējos pāris mēnešos būtiski pieaudzis privāto klientu skaits. Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Armands Nikolajevs stāsta, ka apsaimniekotāji šādu pieplūdumu nebija gaidījuši: “Cilvēki sēž mājās un tīra savas saimniecības. Sevišķi daudz ved atkritumus no viensētām.”

Operatori ar darba pienākumiem un pieaugušo atkritumu apjomu galā tiekot. Vienīgās bažas esot par iespējamo inficēšanos darbinieku vidū. Pagaidām tas neesot noticis, taču ir apsaimniekotāji, kas jau savlaicīgi darbiniekus pārgrupējuši divās maiņās, lai gadījumā, ja kāds saslimst, viņu operatīvi varētu aizstāt. Pagaidām vīruss uz transportiera lentēm nav nokļuvis, vai arī darbiniekus ir pasargājuši aizsargtērpi. Taču te vēlreiz ir vērts atgādināt, kā jāapietas ar izlietotiem individuālās aizsardzības līdzekļiem, ko lietojuši inficēti vai saskarsmē ar viņiem bijuši cilvēki: maskas, cimdi, salvetes – tas viss jāieliek vienā polietilēna maisā, jāaizsien, tad pirmais jāieliek otrā maisā, atkal jāaizsien un jāizmet konteinerā nešķirotajiem atkritumiem. Nekādā ziņā ne pie šķirotajiem, jo tas apdraud šķirošanas rūpnīcu darbiniekus.

Ko atnesi, to aiznes!

Protams, līdztekus apzinīgiem ļaudīm, kas atkritumus liek tur, kur tiem jābūt, ir gana daudz tādu, kas tā nerīkojas, un šai ziņā sevišķi grēko rīdzinieki. Piedzīvojot dīkstāvi, bezdarbu vai attālinātu strādāšanu, daudziem ir atbrīvojies laiks pabūšanai brīvā dabā, un tur viņi uzvedas ļoti neakurāti.

Dabas aizsardzības pārvalde, kas apsaimnieko aizsargājamās dabas teritorijas – takas, apskates vietas, skatu torņus un laipas purvos –, ziņo par biežākiem piemēslošanas gadījumiem. Cilvēki dodas dabā, ņem sev līdzi piknika grozus ar proviantu, alkoholu un citiem labumiem, bet iesaiņojumu, kas paliek pāri pēc tādas brīvdabas mielošanās, atstāj turpat.

Iestāde pat izplatījusi publisku aicinājumu sabiedrībai uzvesties labāk: “Covid-19 pandēmijas laikā būtiski pieaudzis dabas taku un objektu apmeklētāju skaits. Diemžēl proporcionāli pieaudzis arī dabā atstāto atkritumu apjoms, tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu aizdomāties par sevis radīto ietekmi uz dabu un atpūtas laikā radīto tukšo iepakojumu pašiem aizvest prom. Ar saukli “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes” pārvalde kopā ar Pasaules Dabas fondu aicina ikvienu izvērtēt savus ieradumus, dodoties dabā. Pirmkārt, pievērst uzmanību līdzi ņemamo produktu iepakojumiem, otrkārt, nenest līdzi neko lieku, lai nerastos vēlme no tā pusceļā atbrīvoties, treškārt, nemeklēt mazās atkritumu urnas pārgājienu maršrutos mežā, purvā vai citviet dabas objektos, bet gan nest tos sev līdzi un izmest lielajās atkritumu tvertnēs, piemēram, stāvlaukumos.”

Mazās atkritumu urnas faktiski vajadzētu ņemt nost, jo to apsaimniekošana ir dārga un neefektīva. Kad divkājainie apmeklētāji aiziet, ierodas četrkājainie – un piknika paliekas izvanda.

Mājsaimniecību atkritumi mežā

Vēl pirms pāris nedēļām atbildīgie vides dienesti un arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sprieda, ka mežā izmestu atkritumu fotogrāfijas sociālajos tīklos biežāk parādās tikai tāpēc, ka arī apzinīgi cilvēki biežāk atrodas dabā un pārkāpumus dokumentē. Ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere “Rīgas Apriņķa Avīzei” pastāstīja, ka atkritumos izmestās plastmasas daudzumam ir tendence pieaugt, jo veikalos viss tiek saiņots maisiņos un rokās tiek vilkti plastmasas cimdi. Tomēr sabiedrības radīto atkritumu kopējam daudzumam nevajadzētu būtiski pieaugt – jā, cilvēki pavada vairāk laika mājās, taču viņi nav birojos, viņi nerada piesārņojumu tur. Viss paliek līdzsvarā.

Nav attaisnojoša iemesla pieaugt arī nelegāli izmesto atkritumu daudzumam dabā, tomēr fakti liecina, ka tā notiek. Valsts vides dienests ziņo, ka, cilvēkiem ievērojot ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus un arvien vairāk pavadot brīvo laiku pie dabas, palielinājies konstatēto vides piegružošanas gadījumu skaits. To apliecinot mobilajā aplikācijā “Vides SOS” saņemtais rekordlielais ziņojumu skaits. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad saņemts trīs reizes vairāk pieteikumu. Analizējot saņemtos ziņojumus, secināts, ka vidē nonākuši galvenokārt mājsaimniecību radītie atkritumi, kā arī atkritumi, kas radušies mazo uzņēmumu darbības rezultātā, piemēram, riepas no autoservisiem. Visvairāk ziņojumu pienācis par pārkāpumiem Rīgā un Pierīgas reģionā.

Miskaste rokās un galvā

Tā kā primāri par atkritumiem nevietā atbildīgs ir teritorijas īpašnieks, Valsts vides dienests uzrunā pašvaldības, lai tās pievērš lielāku vērību atkritumu apsaimniekošanai. Visbiežāk vidē nonāk sadzīves atkritumi no tām mājsaimniecībām, kurām nav līguma par atkritumu apsaimniekošanu, vai arī tie ir formāli un neatbilst faktiskajam mājsaimniecības radītajam atkritumu apjomam.

Iespējams, ka Pierīgā situāciju pasliktina arī tas, ka galvaspilsētā tieši pašlaik notiek atkritumu apsaimniekotāju tirgus pārdale. Vecie līgumi tiek pārslēgti, un atbildības zonas vēl netiek precīzi apsaimniekotas. Un tomēr, saprast, kas darās galvā cilvēkiem, kuri savus atkritumus ved uz mežu, ir ļoti grūti. Šāda rīcība taču jāplāno: atkritumi jāliek maisā, jāved tāds smirdīgs maiss mašīnā, jābažījas, vai kāds to nenofotografēs un neieliks “Vides SOS” aplikācijā, vai vēlāk pēc kādiem izmestiem papīriem netiks atpazīts atkritumu īpašnieks. Bet var jau būt, ka tik sarežģītām domām vienkārši prāta nepietiek. Un līdzīgi arī atkritumu maisa izmešanai lielo māju konteinerā. Nelegāli, tomēr vienalga labāk, nekā vest uz mežu.

Valsts vides dienesta ieskatā, lai piesārņošanu mazinātu, pašvaldībām būtu stingrāk jāseko līdzi mājsaimniecību noslēgtajiem līgumiem ar atkritumu izvedējiem un operatīvāk jālikvidē stihiski radušās nelegālās izgāztuves. Pierīgas pašvaldību apvienības izpilddirektors Ainārs Mežulis gan nedomā, ka situācija būtu īpaši dramatiska. Viņš esot pabraukājis apkārt pa Ādažu, Garkalnes pusi – tur viss lielākoties sakopts. Protams, gadoties pa kādai piegružotai vietai, jo vienmēr ir kādi neapzinīgi cilvēki. Toties priecē, ka Pierīgā audzis to iedzīvotāju skaits, kas paši brīvprātīgi parūpējas, lai nevietā izmesti atkritumi nonāktu pareizā vietā.

Krāpjas komersanti un mazdārznieki

Visos gadījumos ar privātu iniciatīvu un pozitīvu paraugu nebūs līdzēts. Ja mežā izgāzti būvgruži, tur jāiesaista atbildīgie dienesti. No savas puses Valsts vides dienests apņēmies ciešāk sadarboties ar Valsts policiju un Valsts ieņēmumu dienestu, jo viena būtiska piesārņotāju kategorija ir saistīta ar valsts apkrāpšanas shēmu – nodokļu nemaksāšanu un tirgus kropļošanu. Izvērtējot izmesto atkritumu struktūru, secināts, ka daļa no šiem atkritumiem nonākuši vidē to personu vai komersantu darbības rezultātā, kas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz nelegāli: “Identificēts, ka situācijās, kad, nopirkuši nekustamo īpašumu, jaunie īpašnieki vēlas izvest visu iepriekšējā saimnieka uzkrāto mantu par iespējami zemāko cenu, šo pakalpojumu sniedz komersanti bez darbībai nepieciešamās atļaujas, izvedot šos atkritumus nevis uz atkritumu poligonu noglabāšanai, bet izmetot tos vidē.”

Vēl viena piesārņotāju kategorija ir mazdārziņu un vasarnīcu īpašnieki. Rudīte Vesere skaidro, ka pēc ziemas, atsākoties dārzu sezonai, daudziem nav noslēgti atkritumu apsaimniekošanas līgumi, savukārt apzinīgie kaimiņi savus atkritumu konteinerus pieskata. Tad nu vienkāršākais un “lētākais” ceļš ir izmest atkritumus mežmalā. Lai gan principā maksa pārdesmit eiro par atbrīvošanas no kubikmetra atkritumu kopējā komunālo rēķinu klāstā nebūt nav liela, jo īpaši, ja salīdzina ar citām valstīm. Un tas attiecas uz visām atkritumu radītāju kategorijām.