Menu
 

Pierīgas pilsētu dabas pērles: "Zaļais ceļš" Ropažu novadā Apriņķis.lv

  • Autors:  Ilze Ručevska
Foto – no Lauras Mašnovskas privātā arhīva Foto – no Lauras Mašnovskas privātā arhīva

Kad saulīte sasilda zemi un laiks kļūst siltāks, ir īstais brīdis, lai izvilktu ārā savu mīļo velosipēdu un dotos garākās ekskursijās pa ceļiem, kuri nav tik ierasti riteņbraukšanai. Šoreiz stāstu sērija “Pierīgas pilsētu dabas pērles” devās izbraucienā pa bijušo dzelzceļa līniju Ropažu novadā, lai dzirdētu interesantus stāstus par Kangaru staciju, apciemotu bebru ģimeni un uzzinātu, cik svarīgi ir neaizmirst par zaļo dabu mums apkārt.

“Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar Ropažu novada pašvaldības Attīstības daļas tūrisma organizatori Lauru Mašnovsku, lai noskaidrotu, kā šeit parādījās “Zaļais ceļš”.

Velomaršruts Ropažu novadā radās projekta “Zaļie ceļi Rīga–Pleskava” (“Greenways Riga–Pskov”) ietvaros. Tas izveidots, lai veidotu vienotu un ilgtspējīgu attīstību mazajām pilsētām un lauku teritorijām. “Zaļie ceļi” paredzēti tikai pastaigām un riteņbraukšanai pa bijušo dzelzceļa līniju, upju, kanālu vietām un meža stigām.

Arī Ropažu novads vēlējās parādīt, kādas skaistas stacijas ēkas ir saglabājušās viņiem, kā arī to, cik viegli ir veicams velomaršruts – tā kopējais garums ir apmēram 24 kilometri. “Velomaršruts atklāj novadam svarīgas dabas vērtības – mežus, purvus, dzīvību. Ceļojuma laikā var iepazīt piecas vilciena pieturvietas, no kurām divās redzamas saglabājušās stacijas ēkas, un sadraudzēties ar bebru ģimeni, kura pavisam nesen par savām mājām sauc “Zaļā ceļa” purvaino piekrasti. Tāpat ir iespēja apskatīt kultūrvēsturisko mantojumu, piemēram, Kangaru staciju. Tā ir daļa no Ropažu novada vēstures, kura šobrīd tiek atdzīvināta ar ekskursijām un koncertiem,” – tā par velomaršrutu Ropažu novadā stāsta Laura Mašnovska.

Bebru “kotedža”


Pa atmiņu takām

Esam gatavi doties izbraucienā pa Ropažu “Zaļo ceļu”. Mūsu pirmā pieturvieta ir “Ķivuļi”. Tā bija pirmā pieturvieta Ropažu novadā, kura tika atvērta reizē ar dzelzceļa līniju 1935. gadā. Pēc tās seko nākamā pieturvieta – “Bajāri”. Pieturas punkts ar nojumi tika atklāts 1935. gadā kopā ar līniju Rīga–Suntaži. Nojume tika nojaukta un pieturvieta tika slēgta 2007. gadā. Netālu no kādreizējās pieturvietas atrodas Bajāru krogs, no kura tālāk dodamies uz pieturvietu “Kangari”. Piestājot šeit, Laura liek mums aizkavēties, lai pastāstītu garāku stāstu par šo nu jau kultūrvēsturisko objektu.

Vēstures atdzīvināšana, ekskursijas un dziesmas

“Kangaru stacija atklāta 1935. gada 26. novembrī Rīgas–Ērgļu dzelzceļa līnijā. Stacijas divstāvu mūra ēka pēc arhitekta Voldemāra Ozoliņa projekta uzcelta 1937. gada novembrī. Pirmajā stāvā bija uzgaidāmā telpa pasažieriem, darba telpas stacijas personālam un bufete. Līdzās dežūrtelpai tika piebūvēta bagāžas noliktava. 2002. gadā Kangaru staciju slēdza, un kopš 2007. gada vilciens dzelzceļa līnijā nekursē. 2009. gada jūnijā tika pieņemts lēmums dzelzceļa līniju demontēt. Stacijas ēka pašlaik ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis. Kangaru stacija ir ļoti labi saglabājusies ēka Ropažu novadā, kas šobrīd atgūst agrāko krāšņumu un dzīvību. Stacija ir iekļauta divos starptautiskos projektos – “Greenways” un “Cult-CreaTE”,” stāsta L. Mašnovska.

Sieviete stāsta, ka ēkā joprojām dzīvo cilvēki, kuri strādājuši stacijā tās darbības laikā. Tāpat bijušajā stacijas ēkā tiek rīkotas ekskursijas un dažādi koncerti, lai atdzīvinātu tās vēsturi.

“Pagājušā gada 6. septembrī Kangaru stacijā piestāja pirmais ekspresis pēc vairāk nekā 10 gadiem, kurš atveda sev līdzi muzikālās skaņas un jautrību. Tik daudz smaidu, tik daudz dziesmu, skaists vakars un līksmojošas sirdis! Piektdienas vakarā Kangaru stacijā notika akustiskais vakars “Nākamā pietura – Kangaru stacija”, kurā piedalījās mūsu pašmāju grupa “Fools on Parade” un ar ekspresi atceļoja Miks Dukurs. Pasākums, pildīts ar prieku un jautrību, pulcēja aptuveni 200 apmeklētāju no malu malām,” – tā par muzikālajiem pasākumiem Kangaru stacijā stāsta Laura. Stacija piesaista gan vēstures pētniekus, gan dabas zinātājus. “Ēkas vieta ļauj elpot svaigo lauku gaisu un reizē sajust vēsturisko elpu,” uzsver sieviete. 

Izrādās, ka ar Kangaru staciju saistās arī ļoti daudzi un interesanti stāsti, un tieši vienu, spilgtāko Laura arī pastāsta mums. “Spilgtākais varētu būt Kangaru stacijas ēkas iedzīvotājas, bijušās Kangaru stacijas darbinieces mācība – neizspiegot cilvēkus. Ja 90. gados šikās automašīnās, garos ādas mēteļos apstājās vīri pie tuvējās ēkas, labāk bija apgriezties un doties otrā virzienā un neķīķerēt pa logu, ja vien nebija vēlme iepazīt stobru ar klusinātāju.” Diezgan baisi, tomēr patiesi.

Stacijas ēkas un bebru mājas

Nostalģiju noteikti var sajust šīs ēkas sienās, bet Laura mūs aicina doties tālāk uz nākamo pieturu “Remīne”. Tā bija mazāka pieturvieta starp Kangaru staciju un Augšciema staciju. Pieturu atklāja 1935. gadā un slēdza 2007. gadā.

Turpinot tālāko ekskursiju pa bijušo dzelzceļa līniju, Laura piekodina būt klusiem, jo būsim ciemiņi bebru “kotedžā” – mūsu nākamajā pieturvietā. “Tieši blakus dzelzceļa sliežu uzbērumam bebri ir radījuši burvīgu vietu savai “kotedžai” un dzīvei. Tie ir sabūvējuši dambjus un mākslīgi uzpludinājuši pļavu, lai veidotu savu mājokli un zemūdens tuneļus,” stāsta L. Mašnovska.

Tā, aplūkojot bebru radītās mājas, mūsu ekskursija ir nonākusi galapunktā – stacijā “Augšciems”. “Tagadējā Ropažu novadā atradās piecas dzelzceļa stacijas – “Ķivuļi”, “Bajāri”, “Kangari”, “Remīne” un “Augšciems”. Bez Kangaru stacijas arī Augšciemā saglabājusies stacijas ēka. Tā celta pēc arhitekta Voldemāra Ozoliņa projekta un atklāta 1937. gadā, divus gadus pēc dzelzceļa līnijas atklāšanas. Šī ēka pašlaik ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis,” – tā Laura.

Popularizēsim “Zaļos ceļus”

Šī ekskursija Ropažu novada iedzīvotājiem ir kā ceļojums pa atmiņu takām. Šis ceļš ir viņu bērnība, jaunība, skolas gadi un daudz kas cits. Dzelzceļš bija veids, kā nokļūt uz galvaspilsētu, un nav šaubu, ka šī vilciena maršruts ir dzirdējis daudzus stāstus. Tomēr izveidotais velomaršruts nav tikai atmiņas, stāsti un pastaigas. Laura stāsta, ka velomaršruts ir nozīmīgs arī starptautiskā līmenī. “Sadarbība starp Krieviju un Latviju kopīgu mērķu sasniegšanā. Maršruta ietvaros ir apskatāmas divas stacijas ēkas, kas ir vietējās nozīmes kultūras pieminekļi. Kā arī dzelzceļa līnija simbolizē vienu no Ropažu novada vēstures daļām.”

Paveiktais darbs ļauj gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ciemiņiem parādīt, cik gan daudz mums apkārt ir mežu, purvu un tik daudz kā zaļa. “Vēlamies tikai un vienīgi popularizēt “Zaļos ceļus” un veicināt novadā un Latvijā pārvietošanos ar nemotorizētiem pārvietošanās līdzekļiem,” uzsver Laura.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.