Menu
 

Mazās kuģošanas iekustināšanai jāsasniedz kritiskā masa (1.daļa) Apriņķis.lv

  • Autors:  Imants Vīksne
Rīgas ostas Pilsētas jahtklubs atrodas Ķīpsalā. Burvīga ainava, ko bagātina buras. Foto – publicitātes Rīgas ostas Pilsētas jahtklubs atrodas Ķīpsalā. Burvīga ainava, ko bagātina buras. Foto – publicitātes

Rīgas reģions ir ūdeņiem ļoti bagāts – kanāli, upes, ezeri, jūra. Visa Latvija ir tāda. Jebkurā citā valstī ar tik lielisku ģeogrāfisko novietojumu ūdeņi ir pilni laivām, jahtām, prāmjiem. Tur ūdens transports ir ne tikai izklaides un atpūtas, bet arī vietējās satiksmes sastāvdaļa. Taču ne pie mums.

“Rīgas Apriņķa Avīze” raudzīja noskaidrot iemeslus, kādēļ gadu desmitiem mazā kuģošana saglabā nevajadzīgu ekskluzivitāti. Kāpēc, dzīvojot dzīvoklī Purvciemā, ir sarežģīti būt laivas īpašniekam, ja viegli sasniedzamā attālumā ir tik daudz publisko ūdeņu. Protams, dārgas jahtas un dārgas laivas var atļauties tikai bagāti cilvēki. Taču te nav lielas atšķirības no mašīnu tirgus – var pirkt bentliju, kas maksā vairākus simtus tūkstošu, un var pirkt golfu. Un var pirkt arī lietotu kuģi un atjaunot. Var pats uzbūvēt no nulles.

Laivošana – tā ir vesela pasaule, kurai nebūt nevajadzētu palikt tikai bagāto ļaužu priekšrocībai, jo arī vidusslānim jātiek pie ūdeņiem. Un arī pilsētas vide tikai iegūtu, ja vairāk būtu laivu un buru. Ja ik pēc gabaliņa krastā būtu kāda piestātnīte, pie tās – kafejnīciņa. Tāpat pilsētas sabiedriskā transporta satiksmē ūdeņi varētu ļaut izvairīties no sastrēgumiem. Atspoles prāmji tiek lietoti daudzviet Eiropā, tieši tāpat kā tramvaji vai autobusi. Lisabonas dzeltenie pasažieru kuģīši kursē ziemu un vasaru. Tā varētu būt arī pie mums. Vai arī nevarētu, ja Rīgas pilsētas attieksme nemainīsies.

Dome filozofē, privātais dara

Par ūdeņu aktīvāku iesaistīšanu pilsētas dzīvē “Rīgas Apriņķa Avīze” jautāja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam. Lūk, skaidrojums: “Kuģu satiksme kā sabiedriskā transporta veids Rīgā varētu būt tikai kā papildinājums esošajai sabiedriskā transporta plūsmai. Galvenie priekšnosacījumi ir kursēšanas biežums un ilgums, maršruts, cena un savienojumi ar citiem sabiedriskā transporta veidiem.

Piemēram, Lucavsalā upju transportam varētu būt potenciāls. Pēdējo gadu laikā šajā vietā notiek dažnedažādi festivāli, koncerti un pasākumi. Vēl viens iespējamais maršruts ir Daugavgrīva–Bolderāja–Vecmīlgrāvis–Mangaļsala, arī tā izstrādei ir nepieciešami lieli līdzekļi. Projektiem nepieciešamais finansējums varētu būt iemesls, kāpēc ideja par sabiedrisko ūdenstransportu attīstās tik lēni.”

Kādam uzņēmējam no Bolderājas, Igoram Mitrofanovam, ideja attīstās ātrāk – viņa uzņēmums, kuģu būvētava “BIC aluminium”, būvē prāmi par saviem līdzekļiem. Kad būs uzbūvēts, tas sāks kursēt starp Bolderāju, Rīgas centru un Vecmīlgrāvi. Tāds ir plāns. Pirms pāris gadiem arī pilsētas galvenais arhitekts sāka runāt par nepieciešamību iedzīvināt ūdens satiksmi, bet nekur tālāk par filozofēšanu pilsēta nav tikusi.

Taču tieši no pašvaldības, kas ir ostas saimniece, atkarīga ūdeņu pieejamība. Ne tikai runājot par sajūgšanu ar sabiedrisko transportu, e-talonu un pieskaņošanu sauszemes transporta maršrutiem. Lai pilsētnieki un Rīgas viesi varētu baudīt uzturēšanos uz ūdeņiem, ir jābūt pieejamam noteiktam labiekārtojumam. Acīmredzot laivotājiem vēl jāpacīnās, lai politiķi pamanītu, ka sabiedrība vēlas piekļūt ūdeņiem.

Skandināviem tiek saunas

Labāka situācija ir piekrastes jahtu ostās un jahtklubos. Eiropas pārrobežu sadarbības programmā “Interreg” šogad noslēdzas projekts “Uzlabota jahtu ostu infrastruktūra un ostu tīkla attīstība Igaunijā un Latvijā EST-LAT Harbours”. Tā mērķis ir “izveidot mazo ostu tīklu ar kvalitatīviem pakalpojumiem Baltijas jūras austrumu piekrastē un Rīgas jūras līcī Igaunijā un Latvijā un popularizēt to kā atraktīvu galamērķi”. Piecos gados mazo ostu labiekārtošanā tiek ieguldīti teju 11 miljoni eiro. Latvijā pie naudas jau tikušas 12 ostas un jahtklubi.

Arī Rīgas ostas Pilsētas jahtklubs. Tā vadītājs komodors Jānis Grīslis stāsta, ka, pateicoties šim projektam, Rīgā un visā piekrastē izdevies uzlabot servisu, ierīkot pacēlājus. Skandināvi pāri jūrai pie mums iepriekš brauca nelabprāt – viņiem ir būtiski, lai, ienākot ostā, var ieiet saunā, izsildīties. Lai būtu, kur drēbes izmazgāt un izžāvēt. Lai būtu, kur nodot netīros ūdeņus, uzlādēt akumulatorus, uzpildīt dzeramo ūdeni, ieliet degvielu. Respektīvi – vajadzīga pilna servisa pakete.

Nobeigums sekos.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.