Menu
 

Jūrmala – skaisti saulrieti un unikāla ekosistēma Apriņķis.lv

  • Autors:  Ilze Ručevska
Foto – Artis Veigurs, no Jūrmalas pilsētas domes arhīva Foto – Artis Veigurs, no Jūrmalas pilsētas domes arhīva

Saulīte spīd aizvien spožāk, un laiks mūs lutina biežāk. Salikums ir īsti piemērots, lai dotos palūkot, cik silts ūdens ir jūrā un kādas putnu dziesmas spējam saklausīt meža takās. Rakstu sērija “Pierīgas pilsētu dabas pērles” šajā reizē ir devusies uz Jūrmalu, lai apskatītu pilsētas lielāko bagātību – pludmali – un uzzinātu, ko iespējams redzēt dabas parkā “Ragakāpa”.

“Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vecāko sabiedrisko attiecību speciālisti Inesi Krieviņu.

Baltas kvarca smiltis, priežu gaiss un nebeidzamais plašums. Šīs ir tikai dažas lietas, kuras spilgti raksturo Jūrmalas pilsētas pludmali. Tās kopējais garums ir 24 kilometri. “Tām piedēvē ārstnieciskas īpašības, jo karstas smiltis dziedējot iekaisumus, uzlabojot vielmaiņu, ir laba iespēja kāju masāžai. Smilšu klājiens no ūdens līnijas līdz kāpu valnim pilsētas vidusdaļā veido 25–50 metru platu teritoriju.

Ūdens jūrā ir pavisam nedaudz sāļš. Tas tiek raksturots kā kaut kas vidējs starp saldūdeni un īsto jūras ūdeni. Ūdens krāsa atkarībā no gaismas mainās no tumši zilas līdz pelēki sidrabainai, kad vējš krastā gāž baltas putu bangas. Vētras laikā krastā tiek izskaloti gliemežvāki un, lai arī pēdējā laikā retāk, sīki dzintara gabaliņi,” – tā pilsētas pludmali apraksta Inese Krieviņa. Ar poētiskiem, gandrīz dzejnieka vārdiem viņa raksturo atmosfēru, kas valda Jūrmalā. Brīžiem pat liekas, ka varam to sataustīt. “Neticami skaisti saulrieti vakaros, melnas, zvaigžņotas debesis virs jūras horizonta, vakaram satumstot, – dabas skaistums Jūrmalā ir nepārspējams.”

Pludmale nav tikai vieta, kur cilvēki dodas atpūsties, atbrīvoties no ikdienas saspringuma un vienkārši relaksēties ar saviem mīļajiem. Pludmale ir sava veida sociālās dzīves skatuve. I. Krastiņa skaidro: “19. gadsimtā saulessargiem rotājušās dāmas defilēja dienas vidus promenādēs, 20. gadsimta 60. gados baltais smilšu liedags pārtapa raibā bikini un dvieļu mozaīkā, bet šodienas aktualitāte pludmalē ir pašbilžu uzņemšana krāšņu saulrietu fonā.”

Atpūtas iespējas cauru gadu

Jūrmalas pludmale sniedz daudzveidīgas atpūtas iespējas visos gadalaikos. “Vasarā ikviens var atrast netraucētu vietu peldei jūrā un arī saules peldei pludmalē vai kāpās. Sauļojoties kāpu tuvumā, ir patīkams priežu pavēnis un aromterapija, savukārt pēc peldes salīdzinoši mazsāļajā ūdenī katrreiz nav nepieciešama duša. Piekrastē ūdens ir sekls, nonākšana līdz dziļumam jūrā ir lēna un līgana, tāpēc pludmale ir piemērota atpūtai ar bērniem. Bērni priecājas par smiltīm, šūpolēm, slīdkalniņiem, atrakcijām un vingrošanas iekārtām, kas pludmalē atrodas visos gadalaikos.

Rudenī, kad piekrasti plosa vētra, daudzi steidzas izbaudīt vēja spēku un noraudzīties dabas varenības demonstrējumos. Ceļu gar jūru rudens lietu sablietētajās smiltīs, baudot dabiski jonizēto jūras gaisu, labprāt mēro gājēji, nūjotāji, skrējēji un riteņbraucēji. Ziemas sezonā pludmale pārtop par distanču slēpošanas vietu. Ja ziemā bijis bargs sals un ir biezs ledus, vētra pludmalē sadzen milzu ledus krāvumus, kas ir apbrīnošanas vērta atrakcija atpūtniekiem pavasara pusē,” stāsta Inese.

Iepazīt dabas daudzveidību

Kad kājas ūdenī ir pamērcētas un smilšu pilis uzbūvētas, Jūrmala sauc doties tālāk. Ienirt meža pasaulē un izstaigāt Ragakāpu.

“18. gadsimtā Lielupe grauza sev jaunu gultni uz jūru, upes grīvas rietumu malā sablīvējot 800 metru garu un 100 metru platu smilšu kalnu. Ragakāpa ir tipisks vēja darbības veidojums un viena no augstākajām (12–17 metri) kāpām Latvijā,” – tā Inese.

Dabas parka kopējā platība ir gandrīz 150 hektāri. Teritorijā ir sastopamas ļoti vecas priežu audzes, no kurām vecākā priede ir 340 gadus veca. “Parkā sastopamas retas un aizsargājamas augu sugas, piemēram, gada staipeknis, jūrmalas pērkonamoliņš, kalnu rūgtdille, tādas kukaiņu sugas kā priežu sveķotājkoksngrauzis, dižais sprakšķis, dzeltenā laupītājmuša; parkā ligzdo arī vairākas retas putnu sugas – meža balodis, melnā dzilna, sila cīrulis, stepes čipste.”

Cilvēku iemīļota un aizsargājama teritorija

Kopš 1962. gada dabas parkam “Ragakāpa” ir noteikts aizsardzības statuss. Ņemot vērā to, kādas vērtības atrodamas parka teritorijā, tas iekļauts Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”.

Tieši šīs vērtības ir iemesls tam, cik cilvēku iemīļots ir dabas parks gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem. Inese stāsta, ka “dabas tūrisma infrastruktūra nozīmīgā dabas parka teritorijas daļā ir labiekārtota – izvietoti informācijas stendi un soliņi, stāvākajās vietās – kāpnes. Lai iepazīstinātu apmeklētājus ar vērtībām, kas sastopamas parkā, teritorijā ir ierīkotas dabas takas, pa kurām pastaigājoties var iepazīt dabas daudzveidību, Ragakāpas ainavu, neparasto vēsturi, reti sastopamus augus, dabiski senu priežu mežu un kukaiņu dzīvi mežā.”

Sieviete uzsver, ka kāpu zemsedzi ir aizliegts bojāt, jo tā ir ļoti trausla. Vienreiz izpostīta, tā atjaunojas ļoti ilgā laika posmā. Tāpēc kāpu zonā ir aizliegts iebraukt ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, kurināt ugunskurus un celt teltis. “Latvijas iedzīvotājiem kāpas nešķiet kaut kas īpašs – esam pieraduši, ka tās redzamas teju visā mūsu valsts piekrastē gandrīz 500 km garumā. Tomēr daudzviet pasaulē tādu kāpu nav, tādēļ tās Eiropas mērogā ir unikāla ekosistēma. Daudzām augu un dzīvnieku sugām kāpas ir vienīgā piemērotā dzīves vide.”

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.