"Partnerība laukiem un jūrai" aicina ēst Latvijas zivis (1.daļa) ^{Apriņķis.lv}

Kā tas noticis reāli, un ko šīs partnerības dod ekonomisko aktivitāšu veicināšanai piejūrā? To lūkosim skatīt Pierīgā un tuvākajos plānošanas reģionos.

“Sernikon” pārtop par “Jūras zemi”

Saulkrastu un Carnikavas partnerības biedri aizvadītās vasaras nogalē pat nosprieda mainīt savas partnerības nosaukumu – publiskā un privātā partnerība “Sernikon” kļuva par biedrību “Jūras zeme”. Pamatojums – dot stimulu jaunam darba cēlienam, sniedzot atbalstu abu novadu iedzīvotāju iniciatīvu un uzņēmēju attīstības ieceru īstenošanai.

Augusta beigās tika ievēlēta arī jaunā biedrības padome septiņu cilvēku sastāvā, ko vada Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Cīcis. Vēl padomē darbojas Gunita Dzene, Aldonis Lūkins un Māris Miglāns no Carnikavas novada, Ilmārs Lielmanis no Saulkrastiem, biedrības “Saulkrasti Adventure” pārstāve Dārta Smilga un Carnikavas lauksaimnieku intereses pārstāvošā Liene Mielava.

2019.gadā deviņu projektu pieteikumi pretendēja uz 323 577,57 eiro lielu finansējumu. Savukārt šogad līdz 14. jūlijam Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā var pieteikties biedrības “Jūras zeme” izsludinātajam publiskajam līdzfinansējumam projektu īstenošanai Carnikavas un Saulkrastu novadā – piekrastes tūrisma attīstībai un piekrastes informācijas objektiem kopsummā par 250 716,11 eiro. Rīcībai “Zivsaimniecības un dabas, kultūras resursu integrēšana tūrisma pakalpojumu sniegšanā” paredzēti 77 649,45 eiro, savukārt rīcībai “Atbalstīt zivsaimniecības teritoriju attīstībai nepieciešamās piekrastes joslas un iekšzemes publisko ūdeņu infrastruktūras pilnveidošanu” iedalīti 173 066,66 eiro.

Partnerības darbības jomas ir dažādas. Piemēram, medicīnas centrā “Liepa” par Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzekļiem atvērts jauns zobārstniecības kabinets Carnikavā. Grīdu betonēšanas uzņēmums SIA “Octo Rebus”, kas izvirzījies līderos savā nozarē, realizējis projektu kvalitatīvu darba apstākļu radīšanai, esošo produktu un pakalpojumu attīstīšanai. Par LEADER projekta sniegto atbalstu uzņēmums ir iegādājies vienu no augstvērtīgākajām tehnikām savā nozarē. Savukārt Saulkrastos tapusi jauna tipa ēdināšanas un izlaides pasākumu vieta – kafejnīca “Baltā kāpa” – kvintesence aktuālo tendenču dizainā, interjerā un ēdienā.

Biedrība “Kalngalieši” 2019. gada nogalē Putnu parkā svinīgi atklāja estrādi, kas tapusi par 27 353,34 eiro (publiskais finansējums – 24 618 eiro) un ir vizuāli spilgts akcents ciema sejā. “Kalngalieši” arī vairākus gadus rūpīgi vākuši novadpētniecības materiālus, un, pateicoties vēstures entuziastam Visvaldim Voinam un biedrības vadītājai Guntai Dzenei, drīz dienasgaismu ieraudzīs apjomīgs, bagātīgi ilustrēts pētījums “Kalngale – piejūras dzintars”.

“Jūras zeme” iesaistījusies arī Eiropas Savienības partneru apvienības “Ciematu tīklojuma partnerība” projektos, lai veicinātu viedo lauku teritoriju attīstību. Darbu gaitā tiks izveidota tiešsaistes platforma, kas piedāvās vienuviet apkopotus kontaktus un informāciju par viedajiem ciematiem – ceļa karti lauku teritorijām (ES definē viedos ciematus kā kopienas lauku teritorijās). Analizējot projektu, secināms, ka viedie ciemi ir lauku reģioni un kopienas, kas, balstoties uz savām stiprākajām īpašībām, vērtībām un iespējām, attīstās un risina problēmas, aktīvi izmantojot oriģinālus risinājumus, digitālās komunikācijas tehnoloģijas, inovācijas un zināšanu labāku pielietojumu. Viedais ciems nav rezultāts, bet metode un process, kā viedā veidā attīstīt vietējo ekonomiku, kopienas un dzīves vidi. Vadošais šā projekta partneris Latvijā ir biedrība “Zied zeme” (aptver Baldones, Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes un Ogres novadu), tajā piedalās arī biedrība “Pierīgas partnerība”.

Zvejnieku stāstiem nav robežu

Līdzīgi pārrobežu projektiem valstiskā mērogā, arī partnerību sadarbība piejūrā nepazīst robežas. Tā, šobrīd pilnā sparā rit aktivitātes Vidzemes piekrastes zvejas tradīciju un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai, kur “Jūras zeme” darbojas tandēmā ar Salacgrīvas novada biedrību “Jūrkante”, kas ir šā projekta vadošais partneris. Top tīmekļa vietne, kur būs apkopoti 20 piekrastes zvejnieku stāsti, ar 3D skeneri tiek veidota digitālā krātuve tūrismam un muzejiem. Kopumā paredzēts skenēt 11 piekrastes objektus, to skaitā Skultes ostu, Veczemju klintis, Salacas nēģu tačus, Ainažu Ziemeļu molu, kā arī citas kultūrvēsturiskas, tautsaimniecības un dabas vērtības.

Programmā iekļautas sešas praktiskās nodarbības skolēniem – trīs Salacgrīvas novada, pārējās Zvejniekciema, Saulkrastu un Carnikavas bērniem. Liepupieši jau devušies uz Carnikavas Novadpētniecības muzeju, kur tikšanās ar jūras vīriem izvērtās neklātienes ceļojumā ne tikai pa Gauju, bet arī pa visas pasaules jūru un okeānu ūdeņiem. Muzejā skolēni iepazina seno zvejnieku mezglus. Te kā sadarbības partneri piedalījās Carnikavas pamatskolas bērni.

Zvejnieku stāstu apzināšanu lieliski papildina zīmols “Novada garša”, ko popularizē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, iesaistot privātās un publiskās partnerības. 2019. gadā lielākais uzsvars zivju produkcijas atpazīstamībai bija “Novada garšas” pasākumā pie Nabas ezera, kur notika zivju kūpināšanas meistarklase, zivju zupas vārīšana, produkcijas degustēšana un pārdošana. Noslēgumā Rīgā, “Hanzas peronā”, nēģu cepšanas meistarklasi vadīja Armands Belasiks no Salacgrīvas.

Šogad, cerams, pandēmijas režīms neietekmēs “Novada garšas” plānotās aktivitātes – 25. jūlijā atpūtas kompleksā “Miķelis” (Gailīšu pagasts, Bauskas novads), 8. augustā zemnieku saimniecībā “Kotiņi” (Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads) un 2.–3. oktobrī “Hanzas peronā” Rīgā. Valsts zivsaimniecības sadarbības tīkla sekretariāta projektu vadītājs Kristaps Gramanis ir pārliecināts – “Novada garša” parāda, ka ceļš ved ne tikai ražotājus un pakalpojuma sniedzējus pie patērētāja, bet arī patērētājus pie ražotāja un pakalpojuma sniedzēja. Tādējādi zīmola pasākumi kopumā kļūst par ilgtspējīgu vietējās pārtikas sistēmu, kas nodrošina Latvijas izcelsmes pārtikas produktu izsekojamību un kvalitāti.

Turpinājums sekos.