Menu
 

Ummja ezerā Carnikavas novadā bojātas un saplēstas informatīvās zīmes par aizliegumu peldēties

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto, infografika - Dabas aizsardzības pārvalde Foto, infografika - Dabas aizsardzības pārvalde

Ummja ezera teritorijā Carnikavas novadā patvaļīgi bojātas un saplēstas gandrīz visas 16 Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzstādītās informatīvās zīmes, kas vēstī par aizliegumu peldēties, lai sargātu reto un īpaši aizsargājamo ūdens augu Dortmaņa lobēliju.  Turklāt ezerā joprojām peldas cilvēki, neievērojot sezonas aizliegumu, kas noteikts no 1.jūnija, liecina DAP informācija.

Sabiedrība jau vairākus gadus tiek izglītota un cilvēkiem regulāri sniegta plaša informācija gan par peldēšanās aizliegumu, gan par Ummja ezera unikalitāti un tajā sastopamajiem īpaši aizsargājamiem augiem, kuru eksistence tiek apdraudēta. Tomēr vēlamais rezultāts nav sasniegts, un daļai sastapto cilvēku nav izprotama nepieciešamība sargāt dabu. Siltajās dienās novērots, ka cilvēki peldēšanās aizliegumu Ummja ezerā neievēro.

DAP, lai saglābtu unikālās dabas vērtības, īsteno pasākumus, kas vērsti uz Ummja kā masu peldvietas izmantošanas ierobežošanu. Ezerā (ūdenī) noteikts sezonāls atrašanās aizliegums.  Lai gan normatīvie akti nosaka, ka peldēšanās aizlieguma neievērošanas gadījumā var tikt piemērots sods no 30 līdz 1000 euro, praksē līdz šim tas nav īstenots, jo uzsvars galvenokārt likts uz sabiedrības izglītošanu un ieradumu maiņu. Tomēr šīs sezonas novērojumi liecina, ka DAP nāksies piemērot noteiktos sodus, disciplinējot noteikumu pārkāpējus.

Lai nodrošinātu normatīvo aktu ievērošanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un kontrolētu peldēšanās aizlieguma ievērošanu, DAP inspektori un pašvaldības darbinieki regulāri apsekos Ummja ezera apkārtni un pastiprināti uzraudzīs peldēšanās aizlieguma ievērošanu.

Ummja ezers ir nozīmīgs biotops, kas sevišķi bagāts lobēliju un ezereņu audzēm, kuras satopamas seklajā ūdens daļā, gandrīz visapkārt ezeram. Tas ir ne vien Latvijas, bet arī viens no Baltijas valstu izcilākajiem lobēliju-ezereņu ezeriem. Līdz ar cilvēku vēlmi veldzēties dzidrajā ūdenī, biotopam un arī īpaši aizsargājamiem augiem tiek nodarīts neatgriezenisks kaitējums, jo galvenais ezera apdraudējuma iemesls ir rekreācijas un tūrisma izraisītā antropogēnā eitrofikācija. Peldēšanās mākslīgi veicina ūdens bagātināšanos ar barības vielām, kā rezultātā pasliktinās ūdens kvalitāte -  ezers aizaug un tajā vairs nav sastopami īpaši aizsargājamie augi.

“Iespējams, ka daļai sabiedrības tas var šķist mazsvarīgi, tomēr katrs dabas objekts un ekosistēma veic kādu ekoloģisko funkciju, kuras nozīmi var aptvert tikai pēc viena vai vairākiem gadsimtiem. Mūsu spēkos ir saglabāt unikālos lobēliju ezerus dabas daudzveidībai un nodot šīs vērtības nākamajām Latvijas paaudzēm!” norāda Dabas aizsardzības pārvalde.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.