Getliņi EKO: kā atkritumu noglabāšanas poligonā atkritumus nenoglabāt ^{Apriņķis.lv}

Protams, tas atbilst laika garam, ko pauž Eiropas Savienības un Latvijas likumdošana, paredzot aizvien vairāk atkritumu atgriezt atpakaļ apritē vai vismaz izmantot tā, lai zemē nekas nebūtu jāaprok.

Faktiski poligons aizvien vairāk ir sadzīves atkritumu pārstrādes centrs, nevis noglabāšanas vieta. Ieguvumi ir viegli saprotami – izejvielas tiek atgrieztas atpakaļ apritē un lietotas vēlreiz, samazinot vajadzību pēc jaunu iegūšanas, samazinās piesārņojums, atkritumu apglabāšanas poligoni aizņem mazāk vietas un neprasa aizvien lielākas platības, kuras var izmantot tautsaimniecībā savādāk.

Starp citu, poligoni, arī Getliņu, nav neierobežoti lieli, kalnu nevar kraut Everesta vai pat tikai Gaiziņa izmērā, un, turpinot noglabāšanu līdzšinējā apjomā, vieta jaunam poligonam būtu jāmeklē jau salīdzinoši drīz, varam rēķināties varbūt ar desmitgadi. Arī tāpēc uzņēmuma vadība strādā gan pie noglabājamās masas samazināšanas, gan pie jau iepriekš, agrāk apglabāto atkritumu pārstrādāšanas, izmantojot jaunas tehnoloģijas, un atber atpakaļ poligonā noglabāšanai jau mazāku apjomu.

Tas skan vienkārši – sasniegt Eiropas Savienības izvirzīto mērķi 2035. gadā noglabāt ne vairāk par 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem, bet, lai to panāktu, ir jāiesaistās visai atkritumu “ražošanas” ķēdei, sākot no izejvielu un produktu ražotājiem, līdz noglabāšanas poligoniem, ieviešot modernākās tehnoloģijas. Svarīgs posms ir produktu patērētāji, uzņēmumi un iedzīvotāji, kuriem ar labās gribas, kā arī burkāna un pātagas (regulējošo aktu un pakalpojumu cenu veidā) palīdzību jau nākas un aizvien vairāk nāksies apgūt videi draudzīgas dzīves iemaņas – domāt par patēriņa apjomu, šķirot un kompostēt.

Kontrolēt ietekmes, sadzīvot ar dabu

Kā mūsdienīgam atkritumu noglabāšanas poligonam Getliņos tiek veikti ūdeņu, izmešu, smaku un trokšņu mērījumi, veikta to analīze un tālāk jau ieviesti pasākumi ietekmju mazināšanai. Katru dienu poligonā veic izvietoto atkritumu pārklāšanu ar ikdienas pārklājumu, kas samazina atkritumu gāzes un smaku emisiju. Pārklājumam pievieno smaržvielas, lai novērstu nepatīkamo atkritumu smaku.

Tāpat pārklājums samazina insektu un putnu skaitu. Poligonā gan novērojams, ka dzīvā daba mēģina piemēroties, piemēram, kaijas mēģina “izķeksēt” pamanītos ēdamos atkritumus jau no braucošām automašīnām, pirms to nokļūšanas līdz šķirošanai.

Protams, putni poligonos gan Latvijā, gan visā pasaulē ir atsevišķa tēma, un putnu daudzums ir tikai sekas bioloģisko atkritumu lielajam īpatsvaram kopējo atkritumu masā. Acīm redzami pamanāmākais putns poligonā ir sudrabkaija. Dažreiz uzņēmumam gadās pilnīgi negaidītas raizes, tā sudrabkaijas mēdz paķert kādu lielāku atkritumu gabalu un nest prom, savukārt, ja gaisā šo gabalu iekāro cita kaija, tā mēģina to atņemt, un strīdus objekts var izkrist. Šādā veidā ir gadījies, ka ar izmestajiem lielajiem atkritumiem izsisti “Getliņu EKO” siltumnīcu stikli.

Nepārtraukta modernizācija

Kā svarīgus faktorus modernizācijas tempa uzturēšanai Guntis Kampe nosauc sekošanu tehnoloģiju attīstībai un to ieviešanu, sabiedrības izglītošanu, spēju sekot līdzi iespējām, ko dod Eiropas Savienības vides programmas, un spēju ar labiem projektiem piesaistīt atbilstošo fondu naudu. Protams, svarīgs arī akcionāru un gan Rīgas, gan vietējās pašvaldības atbalsts, jo “Getliņi EKO” atrodas Stopiņu novadā. Stopiņu novada dome uzņēmumā pārstāvēta ar 2,3 procentiem no kapitāla, bet lēmumu pieņemšanā un sadarbībā ar  lielāko akcionāru, Rīgas domi, abiem dalībniekiem ir līdzvērtīgs svars.

Pašreizējie atkritumu noglabāšanas poligoni savā attīstībā veikuši tālu ceļu no saviem padomju laika priekštečiem, bet to darba “virtuve” lielākoties paliek slēpta no parasta iedzīvotāja acīm, ja vien nepiedalāties speciālā ekskursijā vai nesekojat medijiem, kur dažreiz parādās atbilstošā informācija. Ikdienā Rīgas un apkārtnes iedzīvotājiem redzams blakus rezultāts darbam ir “Getliņu EKO” siltumnīcu produkcija – tomāti un gurķi (un pagaidām vēl mazāk zināms nepārtikas produkts – nokarenie ziedi), kas radīti, pateicoties atkritumos slēptajai enerģijai, un ir labi iecienīti veikalos.

Tikmēr pašā poligonā ir iecerēti un jau tiek realizēti svarīgi projekti, kas samazina noglabājamo apjomu un samazina ietekmi uz vidi. Nopietna vērība pievērsta būvgružu pārstrādei: tā uzsākta 2016. gadā, bet 2019. gadā jau 80% no saražotajiem drupinātajiem būvgružiem un atsijām tika pārdoti atkārtotai izmantošanai būvniecībā.

Kā vēl viens no pēdējā laika projektiem, kuriem uzsākta realizācija, ir jaunas automašīnu riteņu mazgāšanas iekārtas  izveidošana, kura novērsīs netīrumu iznešanu ar automašīnu riepām uz publiskajiem ceļiem.

Domājot par gandrīz pilnīgu sadzīves atkritumu  izmantošanu Latvijā, jau tuvākajos gados nonāksim pēc nepieciešamības arī pēc modernas atkritumu dedzināšanas rūpnīcas, kas sadedzina aprites ekonomikā neatgriežamos materiālus, pārvēršot tos enerģijā. Šādās rūpnīcās tiek panākta tīra sadedzināšana augstā temperatūrā, praktiski nepieļaujot kaitīgu izmešu rašanos. Tā 2016. gadā Zviedrijā poligonos tika noglabāti tikai 0,7% sadzīves atkritumu, daļu atkritumu dedzinot un ar enerģiju apsildot telpas (paralēli Zviedrijā arī ļoti spēcīgi attīstīta ir šķirošana), bet salīdzinājumam –  ASV vairāk par 50% nonākuši apglabāšanai (Avfall Sverige – the Swedish Waste Management Association jeb Zviedrijas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas dati).

Bioloģiski noārdāmie atkritumi – attīstīt pārstrādi jaunā līmenī

Šobrīd uzņēmums veic bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi speciālā šūnā jeb bioreaktorā, un katru gadu tajā  tiek izvietoti ap 280 tūkstoši tonnu atbilstošu atkritumu. Faktiski tas nozīmē atkritumu kraušanu speciālā vietā, kalnā, kur tie tiek apklāti, izolēti, un nākamajos 15 gados caur speciāli izveidotu cauruļu sistēmu varēs iegūt atkritumu sadalīšanās produktu – atkritumu gāzi. To attīrot, gāzi jau var izmantot dedzināšanai, iegūstot siltumu un elektroenerģiju.

Elektrības pietiek gan Getliņu siltumnīcām, gan daļa nonāk kopējā elektrotīklā.  Bet no nākamā gada šis visnotaļ lēnais process būs pagātne. Uzņēmums ievieš krasu modernizāciju, un no jaunajiem projektiem nozīmīgākais būs bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca, kas no atkritumiem ļaus iegūt biogāzi un kompostu 60 reižu (!) ātrāk nekā līdz šim bioreaktorā, tādējādi 15 gadu vietā viss process aizņems tikai trīs mēnešus. Pārstrādes rūpnīca poligona teritorijā jau top, un plānots, ka pirmie tehnoloģijas testi sāksies nākamā – 2021. – gada sākumā, un tie ilgs nepilnu gadu.

Te vajadzīga neliela atkāpe – bioloģiskie noārdāmie atkritumi sadzīviski pierastākā valodā ir pārtikas un dārza atkritumi. Nepārstrādājot, šie atkritumi pūstot izdala gaisā gāzes, kas dod savu negatīvo pienesumu klimata pārmaiņu veicināšanā. Šādu atkritumu apjoms kopējā masā veido apmēram 50% no sadzīves atkritumiem, tāpēc to pārstrāde resursos ievērojami samazinās apglabājamo atkritumu apjomu poligonā.

Nenošķirotiem, kopējā masā tiem ir nelāga īpašība saslapināt un saķepināt arī citus atkritumus, padarot tos grūtāk nošķirojamus. Tāpēc atkritumu pārstrādē ir svarīgi saņemt pēc iespējas tīrus bioloģiskos atkritumus, lai tos pārstrādātu biogāzē un kompostā. Turklāt to šķirošanā diemžēl labi izpaužas zināmais darvas piliena efekts medus mucā: neapzinīgi iemetot specializētajā konteinerā bateriju, visu saturu var piesārņot ar smagajiem metāliem un padarīt neizmantojamas vairākas tonnas bioloģisko atkritumu.

Uzņēmums plāno pārstrādāt gan to apjomu, kas ir apzinīgi nošķirots, un to, kas veido daļu no kopējiem atkritumiem, tos pāršķirojot jau rūpnīcā. Jo tīrāki, labāk nošķiroti bioloģiski noārdāmie atkritumi nonāk uzņēmumā, jo tīrāku, kvalitatīvāku kompostu no tiem var iegūt. Jaunajā pārstrādes rūpnīcā bioloģiski noārdāmie atkritumi vairs negulēs mierīgā, netraucētā mierā 15 gadu, lēni atdodot tajos ietverto enerģiju, bet uz tiem iedarbosies ar modernām tehnoloģijām, šo enerģiju saņemot trīs mēnešos.

“Ātro” tuneļu tehnoloģija: vienkāršots tehnoloģiskais apraksts, kā tas strādā

Tiem, kam ķīmija skolā nav bijusi mīļākais priekšmets, pietiks ar izskaidrojumu, ka pārstrādājamo masu trīs mēnešu laikā apstrādā gan zemākā, gan augstākā temperatūrā skābekļa un bezskābekļa vidē, sašķeļot ar ķīmisku reakciju palīdzību, iegūstot izmantojamu gāzi enerģijai un auglīgu kompostu, kā arī nedaudz atlikumu, kuri jāapglabā.

Skaidrojot nedaudz garāk, bioloģiski noārdāmos atkritumus, gan no speciālajiem konteineriem, gan nošķirotos, transportē uz bioloģiski noārdāmo atkritumu uzglabāšanas zonu, kuras ietilpība nav mazāka par 3500 m³. Tālāk no uzglabāšanas ēkas tos transportē uz pārstrādes moduļiem jeb tuneļiem ar mobilo tehniku. Minimālais atkritumu daudzums tuneļa uzpildīšanai ir  54 tonnas. Kad tunelis ir pilnībā piekrauts, to hermētiski noslēdz.

Pirmajās trīs četrās nedēļās noārdāmos atkritumus laista ar perkolātu. Tādēļ tuneļu augšdaļā ir ierīkota perkolāta smidzināšanas sistēma ar sprinkleriem, kas vienmērīgi izsmidzinās perkolātu pār visu tuneļa laukumu. Tuneļa apakšdaļā ir ierīkota perkolāta savākšanas/aerācijas sistēma. Pirmajās trīs dienās dabisko bioloģiskās sadalīšanās procesu gaitā temperatūra tunelī paceļas līdz 38 ºC, un sākas hidrolīzes process jeb organisko vielu reakcija ar ūdeni.

Tunelī izskalotie hidrolizētie materiāli ar perkolātu, ko lieto laistīšanā, tiek uztverti perkolāta savākšanas sistēmā, tālāk šis materiāls nokļūst buferī un bioreaktorā, kur tiek stabilā temperatūrā samaisīts, notiek tā fermentācija, rodas biogāze, metāns. Pēc attīrīšanas metāna saturs biogāzē ir 65%, bet sērūdeņraža koncentrācija biogāzē atbilst visām prasībām attiecībā uz biogāzes kvalitāti virzuļu dzinējiem ar katalītisko filtru.

Biogāzes kvalitātes uzraudzība tiek kontrolēta biogāzes analizatorā. Saražotā un attīrītā biogāze tiks piegādāta esošajai koģenerācijas stacijai elektrības un siltumenerģijas ražošanai. Bet pēc trīs četru nedēļu hidrolīzes/fermentācijas procesa visam vienā tunelī esošajam materiālam sākas svaiga gaisa padeve trīs četru nedēļu ilgam aerācijas procesam, kas galīgi pabeigs bioloģisko pārstrādi. No tuneļiem izsūknētais gaiss tiks padots uz biofiltriem, lai mazinātu emisijas un smakas, kas izplūst apkārtējā vidē.

Kompostēšanas procesa laikā temperatūra tuneļos atbilstoši dabiskajam bioloģiskajam procesam paceļas līdz 75 °C, līdz ar to šādā veidā biomasa tiek padarīta higiēniska. Aerācijas/kompostēšanas process ilgst četras piecas nedēļas. Kompostēšanas procesa beigās biomasas svars tiks samazināts par 20% – 30%, un tilpums samazināsies par 20% – 30%. Pēc kompostēšanas procesa slēgtajā tunelī pārstrādes galaprodukts tiek transportēts uz sijāšanu, kur no tā atdala lielākās frakcijas – un tiek iegūts komposts, kurš ir tautsaimniecībā derīgs un pieprasīts produkts augsnes auglības uzlabošanai ar labu pārdošanas potenciālu. Izejot testēšanas fāzi, pilna apmēra darbību jaunajā rūpnīcā plānots sākt 2022. gada janvārī.

Guntis Kampe saka, ka Latvijā ir nepieciešams normatīvais regulējums komposta saturam un pieļaujamajiem kaitīgo vielu līmeņiem, nošķirot tīru kompostu, kas izmantojams jebkur, no tāda, ko var izmantot tehniskākiem nolūkiem, piemēram, ceļu malu apzaļumošanai, kā tas tiek darīts Vācijā.

Ar tehnoloģijām vien nepietiks

Lai cik attīstītas atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijas tiktu ieviestas, cilvēku rīcība individuālā un mājsaimniecību līmenī būtiski ietekmē rezultātu. Kā stāsta Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne, jaunajā Stopiņu novada Kultūras centrā mājvietu radusi arī “Zaļā klase” – konferenču zāle, kurā par vidi izglītojošās nodarbībās varēs piedalīties Stopiņu novada izglītības iestāžu audzēkņi. Kultūras centra būvniecībai tika novirzīts arī dabas resursa nodokļa finansējums, lai veicinātu izglītošanos vides jautājumos.

SIA “Getliņi EKO” ir lielākais dabas resursa nodokļa maksātājs Stopiņu novadā. Šajā gadā 60% no dabas resursa nodokļa, kā tas bija pērn, vairs nenonāk pašvaldības budžetā, jo visi šā nodokļa ieņēmumi nonāk valsts budžetā. Ļoti jācer, ka nākamajos gados šis lēmums tiks pārskatīts. Daļai no šā nodokļa būtu jānonāk tās pašvaldības budžetā, kurā atrodas Getliņu poligons, jo uz to ved atkritumus no 22 pašvaldībām.

Stopiņu novada domi un  “Getliņus EKO” vieno sadarbības līgums vides izglītības jomā, aptverot vides aizsardzību, atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu dalīto vākšanu, dabas resursus un citas tēmas. “Zaļajā klasē” vismaz reizi pusgadā sadarbībā ar SIA “Getliņi EKO” plānotas nodarbības par vides jautājumiem. Ieguvēji būs gan 1500 novada izglītības iestāžu audzēkņi, kā arī sabiedrība kopumā, jo bērni ir  nākamie “vēstneši”, kas ar savām zināšanām un rīcību ietekmē gan savas ģimenes, gan draugu un paziņu loku. Protams, “Zaļajā klasē” būs izglītojoši pasākumi arī citām vecuma grupām.

Getliņu poligonā pagājušogad novadītas ekskursijas 7617 apmeklētājiem, bet, saprotami, šogad ekskursiju daudzumu ietekmējuši piesardzības pasākumi Covid-19 ierobežošanai. Aicinām sekot līdzi informācijai “Getliņu EKO” facebook vietnē, kur būs pieejama informācija par ekskursiju atsākšanos. Darbs informēšanā un izglītošanā kopējam labumam ir  un būs visiem – pašvaldībām, atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, nevalstiskajām organizācijām un atkritumu noglabāšanas poligoniem.

Raksts tapis sadarbībā ar “Getliņi EKO”.