Menu
 

Aizsargās Lēdurgas dendroloģiskos stādījumus, atsevišķu saimniecisko darbību veikšanai liekot saņemt atļaujas

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Lai aizsargātu Lēdurgas dendroloģiskos stādījumus un ieviestu minēto stādījumu dabas aizsardzības plāna noteikumus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi šī dabas pieminekļa individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kas iesniegti izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē.

Krimuldas novada Lēdurgas pagastā esošā dabas pieminekļa platība ir 47,2 hektāri (ha). Dendroloģisko stādījumu izveidošana sākta 1973.gadā.

Līdz ar šo noteikumu pieņemšanu, zemju īpašniekiem turpmāk atsevišķu saimniecisko darbību veikšanai būs nepieciešams saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju.

Kā norāda VARAM, no kopējās dabas pieminekļa teritorijas lielākā daļa (29,9 ha jeb 62%) ir Krimuldas novada pašvaldības īpašumā, pārējā platība - piecu zemes īpašnieku privātīpašumā.

Valsts nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas statuss Lēdurgas dendroloģiskajiem stādījumiem piešķirts 1987.gadā.

Dabas piemineklis izveidots, lai nodrošinātu stādījumu aizsardzību, kā arī sekmētu teritorijas dabas un ainavisko vērtību saglabāšanos.

Nozīmīgākā teritorijas vērtība ir dendroloģiskie stādījumi, kas ietver aptuveni 540 kokaugu taksonus un ir viena no Latvijas bagātākajām kokaugu kolekcijām, norāda VARAM.

Vairākiem no dabas pieminekļa teritorijā sastopamajiem citzemju kokaugiem šī ir viena no retajām, iespējams, vienīgā augšanas vieta Latvijā.

Ministrija uzsver, ka teritorijā atrodas nozīmīgas sēklas ražojošas introducēto kokaugu audzes, kas dod vērtīgu Ziemeļvidzemes apstākļos aklimatizētu stādu un sēklu materiālu. Dendroloģiskie stādījumi ir vērtīgi arī kā zinātniskās izpētes un mācību objekts.

Dabas pieminekļa vērtības nozīmīgi papildina arī daļēji dabiskās ekosistēmas - meži, zālāji un ūdeņi, skaidro VARAM. Kā dzīvotnes, tie ir nozīmīgi daudzām vietējām augu un dzīvnieku sugām. Dabas pieminekļa teritorijā konstatētas piecas īpaši aizsargājamas augu sugas - staipeknis "Lycopodium annotinum", vālīšu staipeknis "Lycopodium clavatum" zaļziedu naktsvijole "Platanthera chlorantha", laksis "Allium ursinum" un vijīgā efeja "Hedera helix".

Konstatētas arī četras īpaši aizsargājamas un divas retas bezmugurkaulnieku sugas - spilgtā purvspāre, lielā ugunsspāre, vītolu slaidkoksngrauzis, spožā skudra, parka vīngliemezis un vārpstiņgliemeži.

Dabas pētnieki atklājuši arī deviņas īpaši aizsargājamas un trīs retas putnu sugas - balto stārķi, gaigalu, mazo ērgli, niedru liju, dzērvi, griezi, lauku balodi, trīspirkstu dzeni, vidējo dzeni, pelēko dzilnu, brūno čaksti.

Pētnieki dabas pieminekļa teritorijā konstatējuši vismaz trīs sikspārņu sugu klātbūtni - ziemeļu sikspārni, Natūza sikspārni un nenoteiktas sugas naktssikspārni, kā arī fiksējuši ūdra klātbūtni.

Dabas pieminekļa teritorijā konstatēts Eiropas Savienībā un Latvijā īpaši aizsargājamais biotops - Mēreni mitras pļavas.

Ministrija norāda, ka dabas vērtību veidošanos un saglabāšanos ir sekmējusi teritorijas ekstensīvā apsaimniekošana.

Dabas pieminekļa teritorijā atrodas arī nozīmīgs ģeoloģiskais objekts - Mudurgas dižakmens, kā arī dižkoki.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.