Vides konsultatīvā padome nesaskata ieguvumus plānotajai Dabas aizsardzības pārvaldes reformai

Vides konsultatīvā padome atsaucas uz Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertu 2019.gada ziņojumā konstatēto, ka Latvijā "dabiskās vides stāvoklis ir slikts un turpina pasliktināties. Tikai 10% biotopu ir labvēlīgs aizsardzības status. Visvairāk apdraudētie ir mežu, pļavu un kūdrāju biotopi", atzīstot, ka vislielāko apdraudējumu rada intensīva zemju un resursu izmantošana saimnieciskām vajadzībām. 

Ziņojumā norādīts, ka Latvijai vēl arvien nav valsts Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas. Latvijā aizsargājamo dabas teritoriju "NATURA 2000" kopplatība ir tikai 11,53% no valsts teritorijas un tas ir otrs zemākais rādītājs Eiropas Savienībā.

Vides konsultatīvā padome uzskata, ka šāds dabas stāvoklis ir līdzšinējās politikas rezultāts un uz resursu ekspluatāciju balstītā saimniekošanas sistēma, ko veicināja "izplatītie maldi par Latviju kā īpaši "zaļu valsti", lai tāpēc padzīvotu uz dabas rēķina ar "gāzi grīdā" jeb intensīvu saimniekošanu".

Lai šo saimniekošanu mainītu un saglabātu dabu nākamajām paaudzēm, Vides konsultatīvā padome uzskata, ka valsts politikas veidotājiem dabas ekspertus un profesionāļus vajadzētu uzklausīt, nevis ignorēt. 

"Mums ir nepieciešams spēcīgs dabas aizsardzības kompetences centrs, ko īstenotu līdzšinējā DAP, un tā ir jāstiprina, nevis jāvājina, sadrumstalojot tās funkcijas citām iestādēm, atstājot DAP tikai aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu un sabiedrības izglītošanu," uzsvēra Eņģele.

Vides konsultatīvā padome uzskata, ka tikai ar sabiedrības izglītošanu nepietiek. Tai jābalstās uz dabas datiem, ekspertu zināšanām - tikai tā var veidot stipru un tālredzīgu dabas aizsardzības politiku, kas spēj novērtēt esošo situāciju un to uzlabot, piebilda Eņģele.

Vides konsultatīvā padome nav guvusi ne pierādījumus, ne pārliecību, kā tieši VARAM paredzētā reforma to nodrošinās. Pēc Vides konsultatīvās padomes pirmajiem iebildumiem par reformu VARAM iekļāva reformas darba grupā Vides konsultatīvās padomes pārstāvi Enģeli. "Darba grupas apspriedēs es neguvu atbildes, kā tiks novērsti riski par dabas ekspertīzes un pārvaldības vājināšanu, kas satrauc Vides konsultatīvo padomi. Reformas ieguvumi nav saskatāmi, bet zaudējumi acīmredzami," sacīja Eņģele.

Vides konsultatīvās padome apvieno 20 nevalstiskās vides organizācijas Latvijā.

VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA norādīja, ka darbs pie DAP funkciju reorganizācijas vēl notiek, līdz ar to plašāki komentāri pašlaik nav iespējami. Turklāt konkrēts termiņš, kurā reorganizācija būtu jānotiek, nav noteikts. "Ir jāpieņem izsvērts lēmums ar labāko risinājumu. Cik tam laika vajadzēs, tik ilgi darbs notiks," uzsvēra VARAM.

Kā vēstīts, šonedēļ intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga sacīja, ka DAP atsevišķu funkciju nodošanas process VVD ir nedaudz ievilcies.

Viņa atzina, ka arvien VARAM izveidotās Dabas aizsardzības institucionālās reformas darba grupas priekšlikumi par dabas aizsardzības sistēmas pilnveidošanu, kas paredz reformēt DAP, Latvijas Dabas muzeja un Nacionāla botāniskā dārza funkcijas, līdz galam nav izdiskutēti, jo nav skaidri zināms, kā minētā reforma tiks īstenota.

"Pagaidām par priekšlikumiem tālāk neesam tikuši, bet dienestā un pārvaldē strādājošajiem cilvēkiem vajadzētu zināt, kā tālāk strādāt un uz kādu attīstību tiekties," piebilda Baklāne-Ansberga.

Atsevišķu DAP funkciju nodošana VVD tiek īstenota ar mērķi noteikt skaidras atbildības sfēras kontroles jautājumos, kā arī ar mērķi stiprināt DAP lomu sabiedrības izglītošanā.

VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola skaidroja, ka reorganizācijai ir vairāki mērķi, taču uzsvēra, ka funkciju nodošanas rezultātā ne DAP, ne citu iestāžu darbinieki atlaisti netiks un iestādes neviens nelikvidēs.

Ozola sacīja, ka reorganizācijas galvenais mērķis ir novērst funkciju dublēšanos attiecībā uz abu iestāžu veiktajiem kontroles pasākumiem. "Jau 2017.gadā bija audits, kur tika norādīts, ka gan DAP, gan VVD nereti kontrolē vienas teritorijas, piemēram, iekšzemes ūdeņos un piekrastes teritorijās. Toreiz tika nolemts, ka ir jāizstrādā risinājumi kā to novērst un patlaban mērķis ir visu kontroli nodot VVD rokās," skaidroja Ozola.

Savukārt DAP amatpersonas ir nosūtījušas vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kurā lūdz izvērtēt notiekošā DAP reorganizācijas procesa tiesiskumu, kā arī nodrošināt demokrātiskus un caurspīdīgus lēmumu pieņemšanu.