Aktualizējot problēmas tekstila atkritumu šķirošanā, atklāta kampaņa "Nav, ko vilkt?"
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - publicitātes
Lai aktualizētu problēmu un meklētu risinājumus Latvijā, ceturtdien atklāta kampaņa “Nav, ko vilkt?”, aicinot atbildīgās iestādes, organizācijas un uzņēmumus vienoties kopīgai rīcībai. Kampaņas ietvaros pašā Rīgas centrā, Kronvalda parkā, atklāta vides instalācija – drēbju kalns, simbolizējot ik gadu Latvijas tirgū nonākušos tekstila apjomus, kas krājas iedzīvotāju skapjos vai atkritumu poligonos un draud mūs “aprakt”.
Pēc kampaņas rīkotāju informācijas, tekstils, kas nonāk vidē vai sadzīves atkritumos, ir tikpat bīstams piesārņojuma avots kā iepakojums un citi atkritumi. Kā liecina statistikas dati, gada laikā 87% no visiem nederīgajiem un nolietotajiem pasaules tekstilizstrādājumiem nonāk atkritumu poligonos – tiek aprakti vai sadedzināti, jo netiek pienācīgi apsaimniekoti.
Latvijas tirgū katru gadu nonāk 27 000 tonnu jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kilogrami uz vienu iedzīvotāju. Trešdaļa iedzīvotāju savas liekās drēbes izmet sadzīves atkritumu konteineros, un tās tiek nogādātas poligonos, kur sintētiskās šķiedras tekstilizstrādājumi sadalās vismaz 200 gadu periodā. Tomēr 89% iedzīvotāju labprāt nodotu apģērbu pārstrādei, ja būtu šāda iespēja, liecina AS “Latvijas Zaļais punkts” veiktā aptauja.
Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija (VRUA), kas pārstāv vairākus desmitus Latvijas tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmumu, uzsver, ka apģērbu un tekstila izstrādājumu ražošanas nozare Latvijā ir ļoti eksportspējīga un ar lielu attīstības potenciālu, taču Latvijā ienākošā tekstila plūsma pārsniedz oficiālos statistikas datus. Pēdējo desmit gadu laikā lietotu un gatavu apģērbu imports ir palielinājies trīs reizes, bet katrs iedzīvotājs Latvijā gada laikā iegādājas gandrīz 15 kg apģērba. Tādēļ saskaņā ar VRUA redzējumu Latvijai būtu jāatbalsta un jāveido stratēģija, kā veicināt vietējo tekstila pārstrādi.
Atklājot kampaņu, tās dalībnieki parakstījuši arī labas gribas memorandu, apņemoties veicināt aprites ekonomikas principu nostiprināšanos sabiedrībā; organizēt aktivitātes, kas motivē šķirot tekstilizstrādājumus vai nodot tos pārstrādei; atbalstīt un sniegt priekšlikumus tekstila atkritumu apsaimniekošanas problemātikas risinājumu izstrādei; vairot sabiedrības izpratni par tekstila atkritumu šķirošanas un pārstrādes nepieciešamību; sniegt informatīvu un praktisku atbalstu tekstila šķirošanas, atkārtotas lietošanas un pārstrādes popularizēšanai sabiedrībā; kā arī ieviest ilgtspējīgu tekstila apsaimniekošanas sistēmu vēl pirms ES direktīvā noteiktā termiņa.
“Tiek lēsts, ka aptuveni 20% pasaules ūdens piesārņojuma rada tieši tekstilizstrādājumu krāsošana un apdare: tekstilizstrādājumu ražošanā izmanto ap 3500 ķīmisko vielu, no kurām 750 ir klasificētas kā bīstamas cilvēku veselībai un 440 – kā bīstamas videi. Protams, jauna apģērba ražošanā tiek patērēti arī citi resursi. Jo mazāks būtu pieprasījums pēc jauna apģērba veikalos, jo ievērojamāks būtu šo resursu patēriņa samazinājums. Bet, lai to panāktu, ir jāmainās sabiedrības domāšanai, izvērtējot, vai īstermiņa vēlmju apmierināšana patiešām ir svarīgāka par ilgtermiņa ieguvumu, dzīvojot veselīgā vidē,” pauž biedrības “Zaļā brīvība” ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule.