Atklāj bezatbildīgi izmestu izsmēķu ietekmi uz vidi
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs un publicitātes
Pavēstot plašākai sabiedrībai projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” rezultātus izsmēķu ietekmes uz vidi mazināšanai, “Zaļā josta” pulcēja ekspertus, prezentējot pētījumus par izsmēķu sastāvu, ietekmi uz vidi, kā arī sabiedrības patieso rīcību ar izsmēķiem un reālo situāciju dabā.
Kā norāda “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa, cigarešu izsmēķi ir trešā izplatītākā atkritumu pozīcija Latvijas pludmalēs: “Ja citviet pasaulē Covid-19 pandēmijas rezultātā daba ievērojami atkopās no cilvēku radītās slodzes, tad pie mums situācija bija tieši pretēja – cilvēki vēl aktīvāk pavadīja laiku pie dabas, kā rezultātā pāri palikušās piesārņojuma, tostarp ar izsmēķiem, pēdas palikušas uz ilgu laiku,” novēroja L. Kubliņa.
Viņa uzsvēra, ka problēmas sakne ir sabiedrības bezatbildīgā, paviršā rīcība ar izsmēķiem, kas rodas zināšanu un izpratnes trūkuma dēļ. Rezultātā nereti izsmēķi tiek izmesti pa auto logu, aprakti smiltīs, mērķtiecīgi mesti ūdens notekās – tieši tā, kā vēsta projekta nosaukums: prom no acīm.
Pēc zinātnieku aplēsēm ik gadu vidē nonāk apmēram 4,5 triljoni gabalu jeb aptuveni 800 000 tonnu izsmēķu. Uz zemes nomests izsmēķis veido ap sevi toksisko vielu mākoni, pirmajā diennaktī izdalot ap 14% no nikotīna daudzuma, kas izdalās smēķēšanas gaitā, piecu diennakšu laikā šis daudzums sasniedz aptuveni 100%. Rezultātā īpašs kaitējums tiek nodarīts kukaiņiem, apdraudēti sējumi un raža, traucēta augu dīgšana.
“Viens izsmēķis var piesārņot līdz pat 1000 litriem ūdens. Viens izsmēķis uz litru ūdens ir nāvējoša deva zivīm, jaunajiem gliemjiem un maziem dzīvajiem organismiem. Turklāt no katra dabā izmesta izsmēķa ūdenī dienā atdalās ap 100 mikrošķiedrām. Katru gadu pasaulē kopā ar izsmēķiem vidē nonāk vairāki miljoni tonnu smago metālu,” skaidro Latvijas Universitātes pētnieks Dmitrijs Poršņovs.
Ar šokējošu statistiku dalījās arī ikgadējā piekrastes zonas atkritumu monitoringa kampaņas “Mana jūra” vadītājs Jānis Ulme, uzsverot, ka izsmēķu īpatsvars pludmalēs šogad ir pieaudzis. Monitoringa 9 norises gados vidēji 10 piekrastes metros atrodami 16 izsmēķi jeb 8% no kopējā atkritumu daudzuma. Vislielākais izsmēķu piesārņojums šogad konstatēts Daugavgrīvas pludmalē (512 izsmēķi uz 100 metriem), Klapkalnciema pludmalē (454 izsmēķi uz 100 metriem), Apšuciema pludmalē (425 izsmēķi uz 100 metriem) un Vecāķu pludmalē (357 izsmēķi uz 100 metriem).
“Visas šīs “Pelnutrauka pludmaļu” topa līderes turklāt ir oficiālās peldvietas, kas nozīmē, ka tur ir aizliegts publiski smēķēt,” sabiedrības rīcību un arī smēķētāju necieņu pret vidi un apkārtesošajiem atpūtniekiem atklāj J. Ulme. Vissmagākā situācija piekrastes pašvaldībās konstatēta Rīgā (249,8 izsmēķu vienības uz 100 piekrastes metriem), Saulkrastu novadā (248,0 izsmēķu vienības uz 100 piekrastes metriem), Engures novadā (230,8 izsmēķu vienības uz 100 piekrastes metriem), Jūrmalā (163,5 izsmēķu vienības uz 100 piekrastes metriem) un Carnikavas novadā (156,0 izsmēķu vienības uz 100 piekrastes metriem).
Lai mazinātu izsmēķu nonākšanu dabā un izglītotu sabiedrību par izsmēķu sastāvu un ietekmi uz vidi, “Zaļā josta” šī gada vasarā īstenoja projektu “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd”. Tā laikā izvietoti informatīvi plakāti lielākajās Latvijas pilsētās, īstenota plaša izglītojoša kampaņa sociālajos tīklos.
