VARAM: Pierīgas pašvaldības kavējas ar bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešanu

Prasība par dalītu BNA vākšanu un apsaimniekošanu, ne tikai dārzu un parku atkritumiem, ietverta pusē pašvaldību saistošajos noteikumos, taču tas nenozīmē, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītā vākšanas sistēma ir ieviesta un iedzīvotājiem ir radītas iespējas šķirot BNA, norāda ministrijā.

“Neieviešot bioloģiski noārdāmo atkritumu dalīto vākšanu no mājsaimniecībām, pašvaldības pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī uzliek papildu finansiālo slogu pašvaldības iedzīvotājiem, liekot maksāt dārgāk par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Jo vairāk mājsaimniecībās radušos atkritumus iedzīvotājiem ir dota iespēja šķirot, jo mazākas kļūst sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kopējā izmaksas un mazāks atkritumu daudzums nonāk apglabāšanai poligonos, tādēļ pašvaldībām nekavējoties ir jānodrošina bioloģisko atkritumu dalīta vākšana atbilstoši normatīvajiem aktiem un labajai praksei,” uzskata ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!).

Viņš sagaida konkrētu rīcības plānu no pašvaldībām, kur BNA šķirošanas sistēma nav ieviesta vai arī tikai daļēji tā nodrošināta, kā arī tiks organizēta sanāksme ar šo pašvaldību vadītājiem, lai uzklausītu ziņojumus par kavējuma iemesliem un plānoto rīcību bioloģiski noārdāmo atkritumu dālītās vākšanas sistēmas ieviešanā.

Pēc VARAM informācijas, sekmīga BNA ieviešana ir notikusi Ādažu, Ikšķiles, Mārupes un Siguldas pašvaldībās. Piemēram, Siguldas novadā dalīta BNA vākšanas sistēma jau sekmīgi darbojas vairākus gadus. Vairākās pašvaldībās BNA dalīta vākšana ir ietverta apsaimniekotāja līgumā un ir attiecīgs pakalpojuma nodrošinājums iedzīvotājiem. Daļā no pašvaldībām BNA dalītās vākšanas sistēma ieviesta daļēji un notiek aktīvās rīcības, lai sistēmu pilnībā ieviestu tuvākajos mēnešos. Kopumā pašvaldībās pieejami dažādi risinājumi pakalpojumu sniegšanai klientiem, lielākoties, lietojot speciāli marķētus konteinerus, maisus, veidojot speciālus atkritumu savākšanas maršrutus. Sistēmas ieviešanai un attīstīšanai ir svarīga pašvaldību atbildīga lēmumu pieņemšana un rīcība.

Vairākas pašvaldības  šobrīd nodrošina tikai dārzu un parku un iedzīvotāju radīto "zaļo" atkritumu  dalītu vākšanu, kas nav pietiekami, uzskata VARAM. Bažas rada arī kavēšanās ar šo prasību izpildi Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, kur tiek radīts lielākais sadzīves atkritumu, tai skaitā bioloģisko atkritumu apjoms Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā.

Ministrija ir secinājusi, ka galvenās problēmas BNA laicīgai ieviešanai pašvaldībās ir saistītas ar to, ka pašvaldību lēmumi par BNA dalīto vākšanu pieņemti novēloti, līdz ar ko kavējas sistēmu ieviešana un īstenošana, kaut arī normatīvo aktu prasības bija zināmas jau kopš 2018.gada vidus. Savlaicīgi neizvērtējot situāciju un neveicot atbilstošus pasākumus (papildinot saistošos noteikumus ar pienākumu atkritumu radītājiem piedalīties BNA dalītajā vākšanā, paredzot apsaimniekotājiem pienākumus nodrošināt šo atkritumu dalīto vākšanu, izvietojot konteinerus vai piedāvājot maisus mājsaimniecībām un veicot iedzīvotāju un komersantu informēšanu) nav nodrošināti visi nepieciešamie priekšdarbi savlaicīgai BNA dalītās vākšanas uzsākšanai. Dažas pašvaldības paudušas viedokli, ka sistēmu uzsāks tikai pēc pašvaldību reformas, kad būs izveidotas jaunās pašvaldības, tomēr šāda aizbildināšanās nav pamatota un pieņemama.

VARAM vairākkārt ir uzrunājusi pašvaldības, aicinot tās savlaicīgi risināt jautājumus, lai nodrošinātu BNA dalītās vākšanas sistēmu izveidi un janvārī  tika izsūtījusi vēstuli Pierīgas AAR pašvaldībām ar pieprasījumu sniegt informāciju par veikto darbu dalītās atkritumu vākšanas sistēmas nodrošināšanā bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. Bioloģiski noārdāmo atkritumu dalīta vākšana no šī gada ir jānodrošina gan Rīgas pilsētā un Pierīgas pašvaldībās, kā arī visās tajās pašvaldībās, kuru sadzīves atkritumi tiek nogādāti atkritumu poligonā “Getliņi”.

Prasības par bioloģisko atkritumu dalītu vākšanu jau tika noteiktas jau 2018.gada jūlijā, paredzot laiku to izpildei līdz 2020.gada beigām.