Ventas un Lielupes baseina upēs pavasara pali gaidāmi februāra pēdējā un marta pirmajā nedēļā
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - twitter.com/LVGMC_Meteo
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savlaicīgai palu un plūdu preventīvo pasākumu koordinēšanai, kā arī lai nepieciešamības gadījumā vadītu un koordinētu reaģēšanas, seku likvidēšanas un atjaunošanas pasākumu kopumu plūdu gadījumā, izveidojusi īpašu operatīvās vadības grupu VARAM valsts sekretāra Edvīna Balševica vadībā.
Pirmdien Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) izplata pirmo prognozi par plūdu iespējamību Kurzemē un Vidzemē. Kopumā LVĢMC rīcībā esošā informācija liecina, ka Ventas un Lielupes baseina upēs pavasara palu process norisināsies februāra pēdējā un marta pirmajā nedēļā. Vietām Kurzemes un Zemgales upēs ūdens līmenis paaugstināsies par 0,5-2 m, sastrēgumu gadījumā – vēl par 1-2 m.
Lielupē tās baseina reljefa dēļ ledus sastrēgumu izveidošanās iespējama vairākos upes posmos: pie Staļģenes, Mežotnes un Jelgavas. Ledus sastrēgumi var izveidoties arī Lielupes pietekās.
Vidzemes un Latgales upēs maksimālie pavasara palu ūdens līmeņi un caurplūdumi, kā arī ledus iešanas sākums būs atkarīgs no pavasara procesa attīstības straujuma un nokrišņu daudzuma martā. Pastāv liela varbūtība, ka februāra beigās arī Daugavas lejteces pietekās, piemēram, Lielajā Juglā un Mazajā Juglā var uzlūst ledus un sākties ledus iešana. Gaujā zemāko palieņu applūšanu var izraisīt ledus sastrēgumi pie Ādažiem un Carnikavas novadā.
Labvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos – pakāpeniskas un lēnas temperatūras paaugstināšanās un maza nokrišņu daudzuma – palu process varētu ritēt lēnām bez straujām ūdens līmeņu izmaiņām, kas izraisītu lielus plūdus. Tomēr pavasara palu periodā zem ledus sakrājušies vižņi var radīt sarežģījumus ledus iešanai. Kopumā ūdens līmenis upēs ir bijis zems, taču šogad ir salīdzinoši bieza sniega sega gan Latvijā, gan arī Baltkrievijā, kas noteikti ietekmēs ledus iešanu Daugavā.
Kopumā LVĢMC rīcībā esošie šī brīža dati liecina, ka vietām Vidzemē un Latgalē plūdi ir sagaidāmi, taču pagaidām par to apmēriem runāt ir pāragri.
Pirmdien ministrijas atbildīgās amatpersonas un LVĢMC pārstāvji tikās ministra sasauktā sanāksmē, lai apkopotu aktuālo informāciju par pavasara palu un plūdu iespējamo apjomu un turpmāko rīcību.
Ceturtdien par plūdu novēršanas pasākumiem un aktuālo situāciju VARAM informēs Ministru kabinetu, iesniedzot informatīvo ziņojumu “Par savlaicīgu sagatavošanos iespējamiem pavasara paliem un plūdiem”.