VARAM kopā ar dienestiem gatavojas preventīvai un reaģēšanas rīcībai plūdu gadījumā

Pēc ministrijas aprēķiniem, lai preventīvi mazinātu plūdu riskus, 2014.-2020.gada plānošanas periodā ir sniegts Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējuma atbalsts Ādažu, Jūrmalas, Ogres, Rīgas, Ventspils, Jelgavas un Daugavpils pašvaldībām infrastruktūras izveidei šo pilsētu aizsardzībai pret plūdiem, kopā ieguldot 19,6 miljonus eiro. Atbalsts sniegts augsta riska teritorijām atbilstoši spēkā esošajiem Plūdu riska pārvaldības plāniem 2016.-2021.gadam. 

Šobrīd tiek turpināta pilsētvides pretplūdu pasākumu īstenošana piecos projektos, savukārt četri projekti jau ir pabeigti. Līdz šim plūdu risks tika samazināts 69 461 iedzīvotājam, savukārt kopumā plūdu aizsardzības projekti paredz līdz 2023.gada beigām mazināt riskus 104,21 tūkstotim iedzīvotāju.  

Šobrīd arī norit investīciju plānošana nākamajam plānošanas periodam, t.sk. paredzot atbalstu arī pašvaldību pielāgošanos klimata pārmaiņām aktivitātēm, aizsardzībai pret plūdiem un krasta eroziju, kopumā paredzot finansējumu 93,5 miljonu eiro apjomā, t.sk. 49,2 miljonus eiro plūdu un krasta erozijas aizsardzības aktivitātēm. 

Jau ziņots, ka, gatavojoties pavasara paliem un plūdiem, VARAM  jau ir izveidojusi īpašu operatīvās vadības grupu valsts sekretāra Edvīna Balševica vadībā, lai koordinētu preventīvos pasākumus, kā arī lai nepieciešamības gadījumā vadītu un koordinētu reaģēšanas, seku likvidēšanas un atjaunošanas pasākumus plūdu gadījumā. Ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!) Ministru kabineta sēdē informēja, ka, lai lemtu par turpmāko rīcību,  jau piektdien, 26.februārī, VARAM organizē attālinātu starpinstitūciju sanāksmi par turpmākām palu un plūdu prognozēm, kā arī par institūciju gatavību un darbības koordināciju plūdu gadījumā. Sanāksmē aicināti piedalīties pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, AS “Latvenergo”, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC), Valsts vides dienesta un Latvijas Pašvaldību savienības.  

VARAM ir apzinājusi  pašvaldību, NBS un VUGD gatavību paliem un iespējamajiem plūdiem, saņemot apstiprinājumu par gatavību plūdiem no visu 36 pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju pārstāvjiem, NBS un VUGD, kas apliecinājis veikt glābšanas darbus un reaģēšanas pasākumus atbilstoši savai kompetencei.

LVĢMC Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna informējis, ka Ventas un Lielupes baseina upēs pavasara palu process sagaidāms februāra pēdējās dienās un marta pirmajā nedēļā. Vietām Kurzemes un Zemgales upēs ūdens līmenis paaugstināsies par 0,5-2 m, sastrēgumu gadījumā – vēl par 1-2 m. Lielupē tās baseina reljefa dēļ ledus sastrēgumu izveidošanās iespējama vairākos upes posmos: pie Staļģenes, Mežotnes un Jelgavas. Ledus sastrēgumi var izveidoties arī Lielupes pietekās.  

Vidzemes un Latgales upēs maksimālie pavasara palu ūdens līmeņi un caurplūdumi, kā arī ledus iešanas sākums būs atkarīgs no pavasara procesa attīstības straujuma un nokrišņu daudzuma martā. Labvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos – pakāpeniskas un lēnas temperatūras paaugstināšanās un maza nokrišņu daudzuma – palu process varētu ritēt lēnām bez straujām ūdens līmeņu izmaiņām, kas izraisītu lielus plūdus. Tomēr pavasara palu periodā zem ledus sakrājušies vižņi var radīt sarežģījumus ledus iešanai.

Kopumā ūdens līmenis upēs ir bijis zems, taču šogad ir salīdzinoši bieza sniega sega gan Latvijā, gan arī Baltkrievijā, kas noteikti ietekmēs ledus iešanu Daugavā. LVĢMC rīcībā esošie šī brīža dati liecina, ka vietām Vidzemē un Latgalē  plūdi ir sagaidāmi, taču pagaidām par to apmēriem runāt ir pāragri.