Aptauja: puse Latvijas iedzīvotāju ir gatavi uzlabot atkritumu šķirošanu savā ikdienā
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Teju 40% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju apzināti cenšas samazināt pašu radīto oglekļa dioksīda nospiedumu, mainot savus ikdienas paradumus. Savukārt 50% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir lietas, ko vēl var uzlabot atkritumu šķirošanā savā mājsaimniecībā, liecina “Rimi” veiktā Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja.
No vairāk nekā 10 000 cilvēku, kas jūnijā tika aptaujāti Baltijas valstīs, 61% Igaunijas, 53% Lietuvas un 35% Latvijas iedzīvotāju pozitīvi vērtē savus centienus atkritumu šķirošanā. Līdzīga tendence ir vērojama oglekļa dioksīda nospieduma samazināšanā: 49% Igaunijas, 42% Lietuvas un 38% Latvijas respondentu atzīst, ka viņi gadu no gada atstāj arvien mazāku negatīvo ietekmi uz dabu.
Tomēr būtiska daļa aptaujāto savu rīcību joprojām vērtē kritiski: 50% Latvijas respondentu, 38% Lietuvas un 30% Igaunijas respondentu uzskata, ka ir lietas, ko vēl var uzlabot atkritumu šķirošanā.
Katrs desmitais no aptaujātajiem visās trīs Baltijas valstīs par CO2 emisiju samazināšanu nedomā vispār, kaut arī to panākt ikdienā ir gana vienkārši. Piemēram, lai nokļūtu galamērķī, ej kājām vai izmanto sabiedrisko transportu tā vietā, lai īsus attālumus mērotu ar automašīnu. Braucot ar automašīnu, var veikt arī dažus “ilgtspējīgus” vingrinājumus – izslēgt dzinēju, ilgstoši atrodoties tukšgaitā, pēkšņi nepalielināt ātrumu un mēģināt to uzturēt nemainīgu vai arī izmantot pēc iespējas augstāku pārnesumu.
Tāpat savu nospiedumu vidē iespējams mazināt, mājās atvienojot neizmantotās elektroierīces no kontaktligzdas, izslēdzot gaismu telpās, kurās neuzturamies, nomainot kvēlspuldzes ar enerģiju taupošajām, izvairoties no pērnās zāles un sadzīves atkritumu, īpaši plastmasas vai gumijas, dedzināšanas.
Būtisks posms rūpēs par apkārtējo vidi ir arī atkritumu šķirošana, tomēr 3% aptaujāto Lietuvā, 2% Igaunijā un 9% Latvijā atkritumus nešķiro vispār.