Menu
 

Satikties, izprast, radīt, attīstīt, uzturēt jeb Viedie ciemi Latvijas piejūrā Apriņķis.lv

  • Autors:  Gints Šīmanis
Engure ir viedo ciemu pionieris. Te aktīvi darbojas biedrība “Mazjūras zvejnieki”. Foto – Valdis Brauns Engure ir viedo ciemu pionieris. Te aktīvi darbojas biedrība “Mazjūras zvejnieki”. Foto – Valdis Brauns

Viedums, būt viedam – tas tradicionāli apzīmē prāta spēju augstumu, izcilību, arī personības un parādības, kas mums tuvas un kam gribam līdzināties. Bet kas ir viedie ciemi? Vai tie ir un būs pārāki par citām apdzīvotām vietām? Vai spēs savā gājumā pretī viedumam aizraut arī citus, jo kurš tad negrib būt starp labākajiem un gudrākajiem?

“Ceļā uz viedumu piekrastē” – tāds nosaukums ir arī Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstītam starptautiskās sadarbības projektam, kas solās mainīt piejūriešu domāšanu ilgtermiņā pēc nule realizētās administratīvi teritoriālās reformas. Vai šī iniciatīva nesīs arī kādu praktisku labumu zivsaimniekiem un piekrastes zvejniekiem? To lūkosim saprast, analizējot viņu ieceres un jau praktiski paveikto piejūrā.

Kas ir viedais ciems?

Vietējā rīcības grupa “Jūras zeme” no Carnikavas jau gada sākumā darīja zināmu ieceri 2021. gada februārī sākt īstenot viedo ciemu un to attīstības projektu. Tā vadošais partneris ir vietējā rīcības grupa “Partnerība laukiem un jūrai” no Lapmežciema un Engures, kas sadarbībā ar piecām piekrastes biedrībām veicinās viedo ciemu koncepcijas ieviešanu sešās pilotvietās Latvijas piejūrā.

Ko sola projekts “Ceļā uz viedumu piekrastēs”? Tā mērķis ir iepazīstināt piejūriešus ar viedo ciemu attīstības konceptu un uzsākt tā pakāpenisku pilotveida ieviešanu katrā no sešām sadarbības partneru izvēlētajām piekrastes teritorijām jeb apkaimēm, tādējādi aktivizējot vietējās piekrastes kopienas, izglītojot to līderus, stiprinot ciemu – apkaimju – identitāti un veicinot uz mūsdienu zināšanām un inovācijām balstītu ilgtspējīgu attīstību un jaunu sociālu un ekonomisku sadarbību rašanos, lai uzlabotu piekrastes ciemu un apkaimju dzīves kvalitāti. Cēls mērķis, un tā realizēšanā ar skubu metušās vietējās rīcības grupas “Jūrkante” (Salacgrīva, Ainaži), “Partnerība laukiem un jūrai” (Lapmežciems, Engure), “Jūras zeme” (Carnikava, Kalngale), “Talsu rajona partnerība” (Kaltene, Roja), “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” (dižjūras lībiešu ciemi no Vaides līdz Ovīšiem, Dundaga, Ventspils novads) un “Liepājas rajona partnerība” (Bernāti, Nīca).

Šajā projektā piedalās arī starptautiskais partneris no Somijas – vietējā rīcības grupa “Sepra”, kas darbojas netālu no Helsinkiem (jācer, ka pandēmijas starpviļņos notiks radoši pieredzes apmaiņas braucieni pāri Somu jūras līcim!). Arī Somijā tiek veicināts viedo ciemo attīstības modelis vietējās kopienās. Tur, tāpat kā Latvijā, projekta mērķa grupa ir piekrastes lauku cilvēki, kas ir piesaistījuši attiecīgajai apkaimei vai ciemam Eiropas viedo ciemu modeli. Tas sevī ietver ideju, ka viedo ciemu, kas var būt gan ciems, gan apkaime, gan neliela pilsēta (angliski rual town), veido vietējā kopiena, kas sastāv no vietējiem iedzīvotājiem, uzņēmējiem, zvejniekiem, arī jauniešiem un senioriem, un to uzdevums projektā ir kopīgi apzināt savus resursus, kā arī izzināt apkaimes vajadzības, lai kopīgi tās sāktu risināt, piesaistot jaunas zināšanas un jaunās modernās tehnoloģijas, kā arī veicinot jaunas sadarbības.

Par sešām projekta pilotvietām ir izraudzīti ciemi un pilsētas, piemēram, Kaltene, Bernāti un Ainaži (pilsētas tiesības jau no 1926. gada!), apkaimes, piemēram, Lībiešu krasts un Lapmežciems, gan arī mazpilsētiņa pie Gaujas – Carnikava. “Nēģu karalistei” tas sola jaunu uzrāvienu Ādažu apkampienos, jo administratīvi teritoriālā reforma nu saprecinājusi lepnos nēģu zvejus un cepējus ar Alberta Kaula mantiniekiem – “Ādažu” fermeriem.

Jūrmalciems savu viedumu jau apliecinājis Miķeļa Pankoka un Olafa Gūtmaņa laikā.


No Engures zveju spīta līdz suitu spēkam!

2019.gada rudenī Latviju sāka aplidot viedo ciemu ideja, kas toreiz nāca no Zviedrijas – tur vietējā rīcības grupa “Leader Bohuskust Och Gränsbygd” no Lisekilas (Lysekil) īstenoja dzīvē iniciatīvu ar viedo ciemu projektu sekmēt apkaimju pāreju uz aprites ekonomiku, tādējādi nodrošinot gudrāku vietējo resursu izmantošanu, konkurētspēju, ilgtspējīgu ekonomikas un teritorijas izaugsmi. Tās pamatā bija 2017. gada aprīlī Eiropas Komisijas apstiprinātais “ES plāns darbībai ar viedajiem ciemiem”, kur rodama šāda definīcija: “Viedie ciemi ir lauku reģioni un kopienas, kas balstās uz savām esošajām stiprajām īpašībām un vērtībām, kā arī uz jaunu iespēju pilnveidošanu, lai radītu jaunu pievienoto vērtību. Viedajos ciemos tradicionālas lietas un jaunas pieejas tiek meklētas un uzlabotas, izmantojot digitālās komunikācijas tehnoloģijas, inovācijas un zināšanu labāku pielietojumu vietējo iedzīvotāju labā.”

Jau toreiz biedrība “Partnerība laukiem un jūrai” kopā ar vadošo partneri “Liepājas rajona partnerība” projektu “Viedo ciemu attīstība piekrastes teritorijās” uzsāka Engures apkaimē, lai to padarītu par viedu un kvalitatīvu dzīves vietu. Pēc apkaimes un vajadzību apzināšanas sekoja ideju darbnīca jeb tā dēvētais ideatons, kurā kopā ar sektoru profesionāļiem tika meklēti risinājumi esošo izaicinājumu tālākai attīstei. Starptautiskās sadarbības ietvaros tika pieaicināti speciālisti no Zviedrijas un Islandes, kā arī no Eiropas zivsaimniecības grupu tīkla. Savukārt “Liepājas rajona partnerība” līdzīgas darbības izvērsa Papes ciema apkaimē. Projektu īstenošanas laikā – no 2019. gada augusta līdz 2020. gada 12. decembrim – bija iespējams apgūt 50 000 eiro, ko simtprocentīgi sedza Eiropas Savienība.

Savukārt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs kā pilotteritoriju jau 2017. gadā bija izvēlējies Alsungu – īpašu vietu, klusu katoļticīgu ciemu Kurzemē ar neparastu kultūrvides identitāti un stingrām vērtībām. Tā teikt, suiti nekad nepadodas! Un patiesi – Alsunga ir pirmais viedais ciems Latvijā, kas pierādījis, ka vietējie iedzīvotāji var uzņemties atbildību par dažādiem izaicinājumiem un kopīgiem spēkiem uzlabot teritorijas dzīvotspēju. Toreiz Alsungas novada domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa pragmatiski norādīja: “Patlaban būtiski turpināt viedo ciemu veidošanu, kur pirmais ir iedzīvotāju vienošanās darboties kopīgam labumam, nevis dzīšanās pēc aizvien lielāka projektu skaita ES finansējuma apgūšanai, nevērtējot to labumu teritorijai un cilvēkiem kopumā. Jo īpaši svarīgi ir rīkoties, lai darbspējīgi ļaudis nepamestu vietējās teritorijas, pārceļoties uz galvaspilsētu vai dodoties prom no Latvijas.”

Vīri, kas lika pamatus Ainažu jūrskolai (1864.–1919. gads), jau zināja, ka no ciema 1926. gadā izaugs vieda pilsēta.


Alsungā pēdējos gados uz dzīvi atgriezušās vairākas ģimenes ar bērniem, un ciems var lepoties ar viedo cilvēku komandu – 40 aktīviem suitu patriotiem, kuri radoši un ar akadēmiskām zināšanām stiprina novada identitāti visā Kurzemes kultūrtelpā. To pamanījis arī Latvijas Lauku konsultāciju centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, uzsverot būtisko: “Ja katrai apdzīvotai vietai Latvijā un tās iedzīvotājiem nebūs savas vīzijas par savu teritoriju, ja nebūs savu vērtību, atnāks kāds “no augšas” un pateiks, kādas tās būs un ar kādām būs jādzīvo. Uzskatu, ka pēc 10–15 gadiem veiksmīga būs tā lauku teritorija, kurā būs aktīva vietējā kopiena, kas novērtē vietu, kurā tā dzīvo un strādā.”

Šķiet, tieši Alsungā visredzamāk realizējušās piecas viedo ciemu raksturojošās darbības: satikties, izprast, radīt, attīstīt, uzturēt! Pirmos gadus interesenti mācījušies sastrādāties, kopīgi organizējot talkas un sakopjot vietējo suitu teritoriju. Kad veidoti rotaļu laukumi, talkā nākuši pašu jaunieši un bērni, līdz radīta koprades telpa, veidojot Alsungas vidusskolu par jauniešiem vēl pievilcīgāku vidi. Kad uz Alsungu dzīvot pārnāca rīdziniece Dace Oberštate-Veisa, viedo ciemu aktīviste te izveidoja vietējo jauniešu biedrību “Liepu ielas radošais kvartāls”, kas Alsungā rosina jauniešus pašus organizēt dažādus pasākumus, dodot viņiem pārliecību par saviem spēkiem un apziņu, ka no mazām lietām izaug lielas. Dažādu paaudžu cilvēkiem radīta arī īpaša satikšanās vieta – tējnīca “Sapņotava”.

Te nu jāatzīst, ka viedais ciems nav rezultāts, tas drīzāk ir process. To ļauj apjaust arī suitu tirgus, kas pirmspandēmijas sezonās apvienoja aptuveni 60 tuvāku un tālāku uzņēmēju un ik svētdienu pulcēja vairāk nekā tūkstoš apmeklētāju, kurus interesē suiti un novada patiesās vērtības.

To rāda arī Alsungas kā viedā ciema augstais starptautiskais novērtējums. Tieši Alsunga ir viens no 21 Eiropas ciema, kas izvēlēts dalībai starptautiskajā projektā “Smart Rural 21”, uz kuru tika saņemti 734 pieteikumi no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Alsungas viedajā ciemā patiesi uzskata, ka jebkuras idejas īstenošana ir savstarpēja sadarbība un nepārtraukta mācīšanās. Nule tur radīta aplikācija tūrisma uzņēmējiem. Viedā ciema iniciatīvas grupas dalībnieks Kristaps Vītoliņš, kurš pirmajā Covid-19 vilnī ar sievu Ilzi un bērniem pārcēlās no Rīgas uz Alsungu, izstrādājot aplikāciju, izjutis īstu un neviltotu prieku par kopienas sajūtu un sava pienesuma lietderību: “Svarīgi, lai Alsungā arī pēc 10 un 15 gadiem dzīvotu cilvēki. Tāpēc ir ļoti nozīmīgi, ka arī mēs katrs iesaistāmies dažādās iniciatīvās un darbojamies pēc vislabākās sirdsapziņas.”

23.februārī projekta “Smart Rural 21” organizētajā starptautiskajā pasākumā Kristaps dalījās pieredzē par Alsungu kā viedo ciemu, un, arī attīstoties sadarbībai ar vēsturiskajā suitu novadā ietilpstošo Jūrkalni un Gudeniekiem, viņa veidotā mobilā aplikācija tiks papildināta ar visu suitu teritorijā darbojošos mazo uzņēmēju tūrisma piedāvājumu. Ko tas dod mums? Uzzinām, piemēram, kur var iegādāties sklandraušus, pīrāgus un citus vietējo gatavotos gardumus. Tāpat ir iespējams uzzināt, vai ir pieejamas vietējās naktsmītnes un vai burkānu vīns beidzot ir nogatavojies. Un, ja mans piedāvājums tomēr nav tik interesēm atbilstošs, ieteikt kaimiņu, kurš prot un var, – tā ir kopība!

Uldis Riekstiņš zvejo Buļļupē un uz darbu Mangaļsalā ik rītu ceļas pāri Daugavai ar laivu.


Viedo ciemu stāsti krājas bibliotēkā

No 16. līdz 18. jūnijam jau piekto reizi notiks Latvijas lauku kopienu parlaments, pulcējot Stāmerienas pilī valsts, pašvaldību un lauku kopienu pārstāvjus, lai diskutētu par konkurētspējīgas un pievilcīgas vides veidošanu lauku reģionos un mazajās pilsētās. Parlamenta norises trijās dienās tiks aktualizētas un risinātas tādas tēmas kā pandēmijas radītās sekas un pielāgošanās risinājumi reģionos, attālo ciemu un to iedzīvotāju identitātes stiprināšana, jaunienācēju laukos pieredze un vajadzības, kā arī jaunas iespējas, ko sniedz tehnoloģiskās un sociālās inovācijas, viedo ciemu attīstība, Eiropas zaļais kurss un citi procesi.

Kamēr parlaments spriedīs, vietējās rīcības grupas jau dara. Ņemot vērā sezonalitāti piekrastes apdzīvotībā, īpaša uzmanība projektā “Ceļā uz viedumu piekrastēs” tiek pievērsta arī ilglaicīgiem “vasarniekiem”. Kā potenciālā mērķa grupa tā sāka veidoties jau Covid-19 pandēmijas sākumā, kad daudzi izvēlējās “pārziemot” šo laiku savos piekrastes īpašumos, tādējādi arī dodot pienesumu kopienas sadzīvē.

Kā tad īstenojas pilotprojekta aktivitātes? Jūnijā notiek tā sauktā ciemu un apkaimju DNS noteikšana jeb resursu un vajadzību audzināšana, kad katrs teritorijas iedzīvotājs vai tai piederīgais var aktīvi paust savu viedokli. Tas ir būtiski, lai vietējie apzinātos sevi kā kopienu un definētu savas vietas spēku, kā arī to, ko mēs kopā varam darīt, lai uzlabotu savu dzīves vietu. Aktivitātes rezultātu apkopojums kalpos par pamatu rudens ideatonam jeb ideju maratonam, kur, atkal iesaistoties iedzīvotājiem kopā ar mentoriem un lektoriem, tiks meklēti viedie risinājumi kādām konkrētām ciema vai apkaimes vajadzībām. Katrā pilotvietā tiks atbalstīta vismaz viena risinājuma ieviešana. Pieredzes apgūšana paredzēta, apmeklējot Latvijas viedos ciemus, piemēram, Engures apkaimi. Šā gada martā aktīvākie apkaimju un ciemu iedzīvotāji “Zoom” platformā apguva mācību ciklu par kopienu veidošanu, līderismu un iedzīvotāju grupu dažādību, lai stiprinātu kopienu līderus, kuri spētu attīstīt kopienas savos ciemos un apkaimēs arī turpmāk.

Arī Nīcas novadā aktīvā biedrība “Mēs Bernātiem” pieteikusi Bernātus atpazīstamības zīmei “Viedais ciems”. Tās vadītāja Diāna Ansule, prezentējot jau otro žurnāla “Bernāti” numuru, dalās savās iecerēs: “Drīzumā plānojam izveidot bernātnieku “WhatsApp” grupu, kurā dalīsimies ar aktivitātēm. Tad viesu namā “Chill Inn” ekspertu vadībā noteiksim Bernātu stiprās un vājās puses. Tā būs ciemata resursu izpēte, lai radītu Bernātu attīstības stratēģiju. Līdz šim ciemam šāds dokuments nav bijis.”

Buļļupes pirmā zvejnieka gods pienākas Jurim Dančauskim, kura laivā bijis pats eirokomisārs jūrlietās Džo Borgs.


Rucavas novada Papes ciems savu viedumu “audzē” jau ilgus gadus, projektā iesaistoties tūdaļ pēc Latvijas simtgades atzīmēšanas. Te piekrastniekus urdīja tīri praktiskas domas, proti, kā pēc Papes kanāla iztīrīšanas un pārgāzes izbūves varētu atjaunot ostu ar zvejnieku piestātni, nākotnē domājot par molu un jahtu piestātnes izbūvi.

Izrādās, viedajiem ciemiem ir arī sava stāstu bibliotēka. 16. jūnijā tiešsaistē tiks paziņotas kopienas, kuras saņēmušas atpazīstamības zīmi “Viedais ciems”, uzzinot 15 kopienu stāstus. Te izskanēs arī piejūriešu veikums – stāsti no Carnikavas, Bernātiem, Engures, Ovīšiem un Ziemupes. Šajā viedo ciemu dzīvajā bibliotēkā īpaši aicinātas piedalīties kopienas, kuras vēl nav pārliecinātas par pašiniciatīvas uzņemšanos.

“Šovakar tapa kaut kas īpašs – Ainažu pilsētas iedzīvotāju izveidots DNS, kur tika iezīmēti gan esošie kopienas un vietas resursi, gan arī vajadzības un iespējas. Ainaži nekļūs par ciemu. Ainaži kļūs par vēl pievilcīgāku lauku pilsētu, kur top viedo ciemu stratēģija un tiek uzsākts pamatīgs virziens uz viedumu Latvijas piekrastē,” – tā 11. jūnija pievakarē “Facebook” lapā “Viedie ciemi piekrastē” savu sajūsmu par latviešu jūrniecības šūpuļa 95. gadskārtu pauda projekta vadītāja Ieva Vītola-Deusa.

Latvijas piekraste ir jaudīga – par to pārliecinājās arī šo rindu autors, kopā ar fotomeistaru Valdi Braunu mērojot ceļu no Rucavas līdz Ainažiem. Lai viedajiem ciemiem izdodas!


Materiāla veidošanu projekta “Piekrastes zveja Latvijas ūdeņos” ietvaros atbalsta Latvijas Zivju fonds

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.